…teica Sergejs (vai Djima, vai Saša, vai Koļa) manam draugam stāvot 03.30 pie bijušā nočņika “Kājenes”, Ziepniekkalnā. Tas bija ļoti sen, bet es vienmēr atcerēšos šo frāzi, jo tā ir īsa (kā mans krāns un Nottāra muzikālā karjera), kodolīga, patiesa un kā “punkts uz i” apraksta visa šī raksta domu gājienu 5 vārdos. Make vodka, not war /@AlekssDinamo/.

Es teikšu atklāti - mani kaitina radikāli nacionālisti (nejaukt ar patriotismu). Es ienīstu tos latviešus, kuri runā par krievu izsūtīšanu, nošaut visus krievus, akli atsakās pieņemt jebkādas viņu kultūras sastāvdaļas un neprot paskatīties vēsturē, lai pavisam viegli izsecinātu, kāpēc sūdi ir tādi, kādi viņi ir. Un sūdi ir lieli. Lielāki sūdi par par sejas.tvnet.lv sniegto informāciju.

Problēmas sākas gan latviešu, gan krievu mentalitātē. Vairāk gan latviešu, jo no letiņu mutēm nāk tādi mēsli, ka tos varētu likt Rassela dziesmās. Valodas jautājums - es vienmēr esmu uzskatījis, ka jo vairāk valodas Tu proti, jo brīvdomājošāks, atvērtāks, inteliģentāks un patīkamāks cilvēks Tu esi. Es nesaprotu tos latviešus, kuri kategoriski atsakās apgūt krievu valodu, jo tas taču tikai Tevi papildina! Tas padara Tavu dzīvi krāsaināku, paver jaunus horizontus jaunām iespējām! Protams, es negribu, lai krievu valoda būtu otrā valsts valoda, bet man arī nav nekādu pretenziju vajadzības gadījumā komunicēt krieviski un tas, manu latvieti yo, neliecina par vāju mugurkaulu. Tas liecina par elastību un spēju pielāgoties. Spēju pārkāpt pāri dogmām un nacionālistu iedzītiem principiem. To pašu, tikai apgriezti, es varu arī teikt par krievu tautības pārstāvjiem, kāpēc gan neprast latviešu valodu?

Mana krievu valoda nav ideāla. Es pat teiktu, ka tā ir tik pat tālu no “laba” līmeņa, cik Latvijas TV šovu dalībnieki no “zvaigznes” statusa. Kstaķi, zvaigznes ir ārsti; ugunsdzēsēji; policisti; glābēji; tie bārmeņi, kas Tev palīdz tikt vaļā no pohām, nevis idioti, kas drusciņ pagrozās TV saulītē un spiež uz pensionāru vecuma auditoriju. Bet zini, es klausos krievu mūziku, es pazīstu gana daudz krievus, kuri ir ļoti jauki un labi cilvēki, es pat esmu skatījies krievu seriālus! Es tādā veidā piekopju savu valodu līdz līmenim, kas man atļauj tajā komunicēt. Komunikācija ir svarīga un viņa trūkst šajā etniskajā nemierā. Ruki proč ot russkih škol nah’ mean?!?!

Visvairāk mani pārsteidz to latviešu tendence, kuri ir no laukiem un iebraucot Rīgā ir pilnīgā kultūršokā par to, cik ļoti kulturāli dažāda ir mūsu pilsēta. Viņi laikam ir aizmirsuši, ka Krievija mums ir bijusi kaimiņos since the beggining of time bļe un tas ir pilnīgi normāli, ja Tavā valstī mitinās daudz blakusvalstu pārstāvji. Krievi te ir bijuši visu mūžu, simtiem gadu. SIMTIEM. Es nesaprotu, par ko visi tik ļoti šokējas. Es vienreiz braucu 40. autobusā, kur kāda šofera paziņa ar viņu klusi un netraucēti sarunājās (krievu valodā). Nu mēs visi zinām tos gadījumus, tas nav nekas īpašs. Tad kāda latviešu sieviete, kuras seju es nemanīju dēļ pārbāztā autobusa, sāka skaļi un atklāti protestēt pret sarunu, sakot “TAS APDRAUD VISU PASAŽIERU DROŠĪBU, NENOVĒRSIET ŠOFERA UZMANĪBU BLABLABLABLA”. Krievu sieviete ļoti klusi un pieklājīgi kaut ko atbildēja, kamēr latviešu dura sāka brēkt “KĀ TU AR MANI RUNĀ?!?! TE IR LATVIJA, RUNĀ AR MANI LATVISKI, SADOMĀJUSIES TE”. Tas bija tas moments, kad es jutu, ka sūdi ies vaļā. Es precīzi tālāko sarunu neatceros, bet es iejaucos, jo man palika pilnīgi nevainīgās krievu sievietes žēl, jo nevienam vēl joprojām nav skaidrs, kā dzīvojot Rīgā var nezināt krievu valodu. Tā, kā jums visiem tik šausmīgi patīk ASV un jūs esat gatavi sūkāt tās locekli, tad došu tādu pašu piemēru - “neviens nesaprot, kā tādos štatos kā Kalifornija, var nezināt spāņu valodu”.

Vēlāk es dzirdēju kāda garīgi atpalikuša vīrieša domu izklāstu savai draudzenei, kas ievirzījās tajā “visus krievus nošaut un sākt karu” gultnē. Tādos brīžos es tiešām uzskatu, ka vārda brīvības vietā, daudz cilvēkiem vajag uzpurni. Politiskās partijas situāciju neuzlabo. Tā vietā, lai vienotu sabiedrību, tās to šķeļ uz pusēm. Latvijā nav nekādu krievu saimnieku, tas viss ir bullshits. Tas, ka Ušakovs (par kuru es balsošu mēra vēlēšanās) sēž Rīgas Domē, nenozīmē, ka krievi pārņem Latviju. Latvija jau sen tika pakļauta jaunam saimniekam ar neatkarības iegūšanu no PSRS - Rietumu saimniekam. Mediji, politiskie spēki saņem pavēles no saviem rietumu šefiem. Lai iznīcinātu nācija, Tev jāiznīcina tās simboli. Valūta, vērtības, kultūra, tradīcijas utt. Valūta jau mums ir nahrenizēta, vērtības tiek zombētas iekšā caur Holivudas filmām, kultūra tiek veidota pēc ASV parauga, tradīcijas tiek medijos uzspiestas kā pašsaprotamas (tie paši Helovīni, Valentīndiena, Sv. Patrika diena (WTF) utt). Padomā par to, manu latviet’ yo. Tie ir tikai daži piemēri.

Es vēlos pateikt to, ka šis etniskais karš ar kuru patīk spēlēties gan latviešiem, gan krieviem ir pilnīgi nevajadzīgs. Mums ir jāmācās pieņemt mūsu kultūra, nevis skatīties uz vecajiem PSRS pāri darījumiem, kas jau ir pilnīgi cits stāsts. Tagad ir Krievija, nevis PSRS. PSRS arī iznīcināja pilnīgi visu savu inteliģenci un sabiedrības labākos cilvēkus, laižot analfabētus pie varas. Pajautā to jebkuram loģiski un sakarīgi domājošam krievam. 

Nu un, ka Tevi nogopīja urļiki? Domā latviešiem nav savu urļiku? Izbrauc kaut kur ārpus Rīgas, kur degradēti letiņi ar veciem bembjiem vizinās pie lauku bāriem, tur pizģec kādas šausmas notiek. Es labāk tusēju urlu sabiedrībā, nekā to ībļu. Īsāk sakot, es vēlējos pateikt - neņem piemēru no dažiem atsaldētiem kadriem, vienalga latvieši vai krievi. Katrai nācijai ir savi pidari un visus nevar mest vienā maisā. Ja Tu esi latvietis - mācies un pieņem krievu valodu, tā nekur nepazudīs. Dzīvē noderēs, oi kā noderēs, tici man. Ja Tu esi krievs - mācies latviešu valodu, jo vairums darba vietās viņa tā pat ir vajadzīga, ja negribi kļūt par mediju upuri un radīt neveiklas situācijas sev dzīvē. Mācies pieņemt savu līdzcilvēki un kaimiņu par to kāds viņš ir, neskatoties uz mīnusiem. Kā ne kā, ir tāds teiciens - valodai nav nozīmes, visu izšķir šņabis. Vai arī tur bija kaut kas par Sprite… Pohuj.

Ja Tu jūti mani, tad vari uzspiest “Man patīk” manā Facebook lapā un/vai sekot Twitterā!

Pēdējā laikā paliek aktuālāks jautājums par to, kas būtu jādara ar agresīvajiem smerdeļ.. atvainojos, bērniem. 

“Bērni ir mūsu nākotne!” un tā ir taisnība. Tā kā man pašam bērnu nav, es nevaru spriest par to, kāda ir pareiza audzināšana un cik stipri viņi būtu jāsi.. tobiš, jāmīl. Es zinu tikai to, ka pats esmu bijis bērns un es ļoti labi atceros, cik bērni ir nežēlīgi. Padalīšos savā viedoklī (ko citi mēdz arī dēvēt par “verbālo sūdu”) ar Jums. 

Bērni ir ļauni, nežēlīgi, skarbi, agresīvi, vulgāri, primitīvi, rupji un tas viss tāpēc, ka viņi paši nesaprot, kas ir labs un slikts. Tas ir jāparāda. Vairums gadījumos, vecākus nepiš bērnu socializēšanās vidē. Viņi tikai interesējas par atzīmēm un tā ir lielākā problēma. Tas pats ar vecāku sapulcēm, kuras notiek 1x pusgadā, jo galvenais, kas tiek apspriests ir skolas nabadzība, ekskursijas un atzīmes visos priekšmetos. Tas ir ļoti skumji, jo tādā veidā neviens nepievērš uzmanību bērna disciplīnai un raksturam, kas veidojas visu skolas gadu laikā.

Es atceros, ka manus senčus kādā 6. klasē nu interesēja tikai manas atzīmes (kuras tā pat nebija diez ko spīdošas) un neatceros nevienu reizi visas pamatskolas vai vidusskolas laikā, kad viņi būtu painteresējušies par to, kā es sadzīvoju ar klases biedriem, ko es daru starpbrīžos, cik daudz cigaretes esmu izpīpējis u.t.t. Tas pats ir ar vairums vecākiem un skolotājiem, kurus piš tikai un vienīgi atzīmes. Ķipa “mans darbs ir Tevi izvilkt cauri pamatskolai/vidusskolai, bet man pohuj, ko Tu dari pārējā laikā”. Skolotājam, pēc paša vārda būtības, ir jābūt cilvēkam no kura ņemt piemēru. no kura iemācīties ne tikai matemātikas teoriju, lai noliktu valsts eksāmenu, bet no kura Tu varētu ņemt piemēru, kā būtu jāizturās, jādzīvo, jāuzvedās utt. Tāpēc es varu teikt, ka visi šie saucamie “skolotāji” ir tikai ļoti šaura profila pasniedzēji. Es, protams, nevainoju šauro profilu pasniedzējus, bet gan pašu izglītības sistēmu kā tādu, un viņa ir vienāda visā pasaulē.

Es pilnībā attaisnotu visus bērnus, kuri ir novesti līdz izmisumam (tikai dēļ pašapmierinātiem, visatļautības pārņemtiem ībļiem) un rezultātā uztaisa kārtīgu good old’ fashion slaktiņu. Atcerēsimies Igauniju pirms vairākiem gadiem, kur džeki aizgāja uz skolu ar stroķiem un vienkārši apšāva savus klases biedrus. Iesaku noskatīties par to uzņemto mākslas filmu “Klass”. Tajā ir perfekti parādīta skarbā realitāte par ko vecāki pat nenojauš. Viņi nevar pat iztēloties savu mazo, mīļo uķi puķi bļe meitiņu vai dēliņu darām briesmu lietas ar līdzcilvēkiem, jo redz viņš taču teicamnieks! Atzīmes labas! Narkotikas nelieto (pagaidām)! Mājās problēmu arī nav, jo neko nav teicis! Tātad, ja nav neko teicis, problēmu nav! Tas ir tik vienkārši…?

Kādreiz audzināšana bija savādāka. Kad es mācījos skolā uz mums vēl regulāri kliedza, ar lineālu sita pa nagiem, biedēja mūs ar izslēgšanu, direktora skarbo roku utt. Mana senča laikos, pat bērnus iesēdināja stūrī un lika viņiem ilgi tupēt ar ceļiem uz zirņiem (nu vai maziem akmentiņiem, kas riktīgi dūrās kājās, neatceros). Problēmu nebija, vairāk vai māzāk visi esam izauguši par normāliem cilvēkiem. Agresīva disciplīna ir nepieciešama dažos gadījumos, jo sukas bērni ir kļuvuši gudrāki!!! Viņi tagad skaļi ārdās, ka viņiem ir tiesības n’ shit un viņi zvanīs sociālajiem n’ shit un principā huju tev. Tu neko viņiem nevari izdarīt. Viņi ir sadomājušies, ka visiem tagad ir tiesības, bet nevienam vairs nav pienākumi. Elementāri ētikas pienākumi pret līdzcilvēkiem un no pamatskolas priekšmeta “Ētika” atceros, ka tas viss bija metams miskastē. Tā vietā, lai tiešām mums mācītu ētiku, mēs norakstījām teorijas no ētikas grāmatām, kas mūsu riebumu pret mācībām padarīja tikai stiprāku.

Tātad, ko var darīt lietas labā? 

1. Mazāk pievērst uzmanību bērna atzīmēm, bet vairāk viņa uzvedībai. Raksturs ir 100x pārāks par intelektu, un intelekts tā pat neveidojas no 8. klasē iekaltām fizikas formulām. No tā veidojas roboti.

2. Izvērtēt skolotāja harizmu, raksturu, cilvēciskumu un prestižu, jo bērniem (īpaši mazākajiem) vajadzīgs līderis, nevis diktators, kas viņus nospiedīs par sūdīgām atzīmēm.

3. Trakākajos gadījumos, kad visatļautība ir pielīdzināma sāpēm, kad metāla iesms tiek izdurts cauri pautiem - atgriezties pie nezūdošām vērtībām. Lai jūt bļe’. Uzšaut ar lineālu pa knaģiem un būs miers. Pārējie nobīsies un sapratīs, ka sīkais ir lohs un pats uz to uzpelnījās.

4. Atlaist, ignorēt, izsūtīt, whatever visus liberāļus, kuri pie mums mēģina ieviest ASV stila audzināšanu.

5. Mīlēt, cienīt un uzklausīt savu bērnu. Tam, ka viņš pret klases biedriem ir pidars, ir kāds pamatots iemesls un problēma ir jārisina tās saknē. 

Seko man twitterā @AlekssDinamo, ja vēlies mani paslavēt, nodirst, draudēt, apprecēt utt. Izvēles ir Tavās rokās.

Pēdējā laikā, pārāk daudz dzirdu par to, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu. Nu bļeģ, nav jau nekāds brīnums, ja savos 20-s-hujom gados kandidē par valdes locekli, projektu vadītāju vai bļeģ firmas izpilddirektoru.

Protams, ka Tevi atšūs un pievienos FAIL arhīvam. Zini, ko Tu dari nepareizi, Tu jaunais, neizglītotais un nedomājošais pidar? Tu tēmē pārāk augstu. Tavs mērķis ir dirsā nepareizs. Tev jāsāk ar mazākām lietām, nah’ mean? Tev jāsāk ar savas vietas nostiprināšanu un apzināšanos (un Tev jāapzinās, ka karājies zemāk par Sātana pipeli). Es esmu strādājis ļoti daudz sūdīgus darbus - esmu bijis sētnieks (tagad es slauku tikai veikala alkohola plauktus), esmu bijis apkopējs (tagad es apkopju tikai to vietu, kuru pālī novēmu), esmu bijis krāvējs (tagad viss, ko es krauju ir tas alķīts manā kurvītī nah’ mean), esmu bijis arī pakotājs un viss, ko pakoju tagad ir … NEKO BĻE. ESMU BIJIS.

Norij savu lepnumu un ej strādāt noliktavā. Loģistika plaukst un zeļ, vai zeļ un plaukst vai karoč ej pakaries, ja jūties pārāk kruts priekš tā. Noliktavās maksā vidēji normālu algu (300-400 uz rokas) un ar tādu algu Tu vari aizpildīt savu tukšo laiku un savas tukšās kabatas, kuras ir tukšākas par Lienes Candy galvu.

Tu esi meitene? Nekādu problēmu - ej strādā apģērbu veikalā. Nesūdīgi ir pelnīt 250-350 uz rokas. + Tu esi meitene, Tu nenodzersi tik daudz, cik čaļi. Kā tikt uz darba pārrunām? Lasi zemāk:

1. Ja gribi strādāt apģērbu veikalā, tad atrodi apģērbu veikala e-pastu, uzraksti skaistu motivācijas vēstuli, piepušķo CV un aiziet jūriņā bļe.

2. Ja nevari uzrakstīt normāli motivācijas vēstuli, tad atrodi kādu, kas to var.

3. Nomaini savu e-pastu. Uz Tevi neviens neskatīsies nopietni ja būsi sauliiite15@inbox.lv vai lileminems13@one.lv ! E-pastam jābūt Gmail’ā un vards.uzvards@gmail.com stilā. Tad vismaz Tevi nepievienos spamam, pediņ.

4. Esi džeks? Ej uz noliktavām ar izprintētu CV, un vienkārši iesniedz vadībai. Esi nedaudz nekaunīgs, atstāj to un pasaki, ka meklē darbu. Viss, tas ir tik vienkārši.

5. Painteresējies paziņu lokā, vai Tevi nevar kaut kur iebīdīt (līdzīgi kā es bīdu bulciņas savā rīklē).

6. Tev ir tiesības? Vēl labāk - esi taksists vai izvadātājs. Izvadā alkānus kā mani mājās pēc piektdienas vakara, vai izvadā picas maniem dzērāju draugiem.

7. Ej uz LuLū cept picas, vai jeb kuru citu fast foodu.

8. Iespējas ir tik plašas, bet Tu viņas neizmanto… Kauns.

9. Raksti CV un motivācijas smuki. Raksti kā es (tikai bez rupjībām, veciem cilvēkiem tas neliekas cool)!

10. Gribi palielināt savas iespējas? Esi radošs un taisi CV PowerPointā, bet tikai tad ja to māki uztaisīt smuku un nepārbāztu ar nevajadzīgu informāciju.

Daudziem cilvēkiem Latvijā ir aplokšņu alga. Kā to var noteikt? Paskaties, kas par sastrēgumiem uz ielām, cilvēkiem pohuj uz visām benzīna cenām, tā pat visi brauc lopā. Kā arī iesaku pievērst uzmanību X5 skaitam, kuri noparkoti pie sociālajiem dzīvokļiem…

Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences … nē, es diršu. Tu uzzināsi tikai, ko es rakstu sēžot uz poda.

Šī ir mana eseja par “Grupas darba analīze lēmuma pieņemšanas laikā”. Jā, man arī rakstot nebija ne mazākās nojausmas, ko īsti pasniedzēja grib no manis, bet neizmantojot nevienu literatūras avotu vai oficiālu teoriju, dabūju 7. Paskaties uz mani tagad, heiter. Bibliotēkas ir ņuņņām bļe.

Saturu un titullapu Jūs neesat nopelnījuši.

GRUPAS LĒMUMA PIEŅEMŠANAS PROCESS ORGANIZĀCIJĀ

Kādas var būt jaunākās zinātniskās atziņas per lēmumu pieņemšanas procesu? Šo jautājumu uzdodu gan sev, gan Jums. Kā var vispār kaut kas skaitīties jauns, ja nemitīgi notiek attīstība, izaugsme, virzība uz augšu un jaunu pētījumu veikšana katru sekundi? Kādu teoriju nosaukt par „jaunu” varam tikai uz šo brīdi, jau pēc 1 minūtes, tā var būt veca. Tieši, kamēr lasāt šo eseju, kādā pasaules stūrī (teiksim, kādā valstī, ne džungļos) var tikt veikts psiholoģisks eksperiments par attiecīgo tēmu, kura rezultāti apgāztu pilnīgi visas teorijas par grupas lēmuma pieņemšanas procesu organizācijā (turpmāk sauktu par GLPPO)! Iespējams, es zaudēju pāris balles neizmantojot nevienu „jaunu teoriju no bibliotēkas resursa”, bet es atsakos balstīties uz teorijām, kuras tiek dēvētas par „jaunām”, 10 gadu vecās grāmatās.

 Tālāk es vēlos pievērsties vārdam „organizācija”. Būšu pilnīgi atklāts un atzīšos, ka neatceros pilnīgi nevienu vārdu no lekcijas kurā skaidrojāt šo mājas darbu, jo aptuveni 97% lekcijas laika mocījos ar neiroleptiskajiem sindromiem, kurus izraisīja anti depresantu blakus iedarbība, tādēļ sēžot krēslā kā „cilvēkam vibratoram”, man bija ļoti grūti nokoncentrēties uz lekciju. Tātad, organizācija – par kādu tieši organizāciju mēs šeit runājam? Par darba kolektīvu, kas uzņēmuma barības ķēdē ir zemāk par manu pašcieņu pēc kārtīga piektdienas vakara? Par līdzīgu darba kolektīvu, tikai kas ir augstāk stāvošs par manu garastāvokli piektdienas vakarā? Vai organizācija var būt arī, teiksim, mūzikas grupa, draugu bariņš, ticīgo kopiena, reketieru saiets u.t.t.? Jo redziet, katra organizācija atšķirās ar savām detaļām un niansēm, kuras sākotnējie var likties nenozīmīgas, bet uz „lielās bildes” pamatīgi izceļas citu vidū. To var ietekmēt neskaitāmi faktori, piemēram, sieviešu un vīriešu īpatsvars organizācijā; etniskās izcelsmes; subkultūru iespaids uz katru indivīdu; vecuma īpatsvars un atšķirības u.c. faktori. Vēl tika pat nozīmīga lieta ir paša lēmuma tematika – vai tas ir kaut kas ļoti svarīgs, kas var ietekmēt organizācijas nākotni (jo jeb kas to var ietekmēt, kaut vai atvērts logs vai viena ne tur izteikta piezīme) vai arī tas ir sīkums, kas normāliem cilvēkiem liktos nenozīmīgs un nesvarīgs, bet citi cilvēki to varētu izvērst nopietnā diskusijā.

Patiesībā, ir miljoniem faktoru, kas var ietekmēt lēmuma pieņemšanu, bet es ticu, ka mums ir labākas lietas, ko darīt savā brīvajā laikā (kā, piemēram, mērīt pakāpienu augstumus un skaitīt smiltis Jūrmalā), nekā par to visu gari un plaši diskutēt. Manā galvā ir pārāk liels kosmoss un pārāk daudz domu lidojumu, lai es pieķertos pie kāda konkrēta, ko izlikt šajā esejā, jo nemelojot, tēmu var izvērst ļoti plašu (kas, diez vai, mums ir vajadzīgs) un apkopot pilnīgi visus iespējamos variantus būtu ļoti neveselīgi manai psihei. Bez Jūsu atļaujas, atļaušos pats pārlēkt uz nākošo daļu.

GRUPAS DARBĪBAS ANALĪZE

Kā jau secinājām iepriekšējā lapā, ar nelielu atmiņas piepūles palīdzību, secinām, ka ir vairāki faktori, kas to ietekmē. Teiksim, ja vīriešu īpatsvars grupā ir lielāks par sieviešu, un ja tie ir vīrieši nevis košļenes, kas pielipušas pie sieviešu zābakiem, tad pēc pāris vienkāršām pārdomām, jeb kurš cilvēks var nonākt pie secinājuma, ka lēmums ir pieņemts balstoties uz dzimuma vairākumu, lai gan ne vienmēr tas ir būtiski. Tas ir atkarīgs no katra indivīda atsevišķi, kuri kopā veido vienu lielu mugurkaulu savam viedoklim (kurš var nesakrist ar otras grupas daļas viedokli).

Bet ne jau vienmēr ir jābūt 50/50 vīrieši ar sievietēm. Pārsvarā, jau dzimuma piederība pilnībā neizmaina grupas viedokli par konkrēto tēmu. Grupā var būt sajaukts skaits vīriešu un sieviešu, un šai grupas daļai var nesakrist viedoklis ar otru grupu, kur abas kopā veido šo organizāciju! Redzat, cik tas patiesībā ir sarežģīti apspriežams jautājums? Par katru no variantiem var uzrakstīt grāmatu, kam man nav ne laika, ne gribēšanas, tāpēc cenšos sevi ielikt kādos rāmjos, lai varētu no tā visa izvilkt ne pārāk garu un uzmanību noturošu eseju.

Grupa ir kā grieķu mitoloģijas radījums Cerbers – suns ar trīs galvām, bet vienu mugurkaulu, kurš apsargā Elles vārtus. Mugurkauls kustās uz kopīgi noteiktu mērķi, un galvas padara šo imidžu draudīgāku. Tas pats ir ar grupu – grupa veido mugurkaulu ar mērķi un lēmumu, kas jāpieņem, bet katrai no galvām ir savs veids kā viņas to izdarītu. Katrā galvā notiek savs lidojums, bet kustība ir viena – tas veidojas no visu galvu kopā salikšanas un vienošanās, tieši tādēļ savstarpēja sapratne un uzticība grupā ir tik ļoti svarīga. Tā ir arī svarīga Cerberam, tāpēc jeb kuru grupu var droši vērtēt par Cerberu.

Varbūt (visdrīzāk), esmu izteicies nedaudz neprecīzi, vai arī nepareizi un nedetalizēti noformulējis savu domu, bet es tiešām no visa aparāta, kas man pumpē melnu šķidrumu caur vēnām (ko tautā dēvē par sirdi) ceru, ka kaut nedaudz uztvērtā to, ko es vēlējot pateikt ar savu, ne pārāk veiksmīgo Cerbera metaforu. Iespējams, esmu iesācis/pametis labu iesākumu kādai teorijai/domai, kuru kāds zinošāks cilvēks spētu papildināt.

SAVAS DARBĪBAS ANALĪZE SEMINĀRA GRUPU DARBĀ

Vai manu darbību var vispār nosaukt par „darbību” dažos semināros? To nosaka mana psiholoģiskā un emocionālā stāvokļa piedrība grupā. Cilvēks pēc instinktiem mēģina socializēties un darboties grupās ar sev līdzīgajiem, jau no paša laika gala. Reti, kad produktivitāte veidojas no pilnīgi dažādu cilvēku grupas, tāpēc personīgi, es noliedzu šo „random grupu darbu” efektivitāti, kur grupas veidošanu nosaka pēc nejauši izvēlēta skaitļa vai sastāva.

Parasti, es cenšos maksimāli iesaistīties grupā ar savu viedokli un uzskatiem, bet tikai tādā gadījumā, ja ar vismaz 50% jūtu līdzības saikni. Ja šī saikne nav jūtama, un jūtu, ka mans viedoklis var apdraudēt sociālos kontaktus starp cilvēkiem, tad to paturu pie sevis un cenšos pielāgoties situācijai. Esmu, savā veidā, līdzīgs hameleonam, kas lai izdzīvotu vidē, maina krāsu un adaptējas apstākļiem. To pašu varu teikt par sevi, bet ne jau tāpēc, ka man nebūtu mugurkaula – tieši pretēji. Mans mugurkauls ir aptuveni dinozaura lielumā (ko es arī esmu parādījis ar šo eseju), tāpēc tas nereti var negatīvi ietekmēt pārējo grupu, kā arī nostāju pret mani, kā rezultātā, vairums gadījumos pakļaujos grupas spiedienam.

Protams, ja ar grupu viss ir kārtībā, tad tajā jūtos daudz brīvāk un ērtāk, kā arī daudz intensīvāk iesaistos tās darbībā ar saviem priekšlikumiem, viedokli, idejām un uzskatiem. To visu nosaka atmosfēra un cilvēki (kad cilvēki jau kļūst par daļu no atmosfēras). Tātad, varam nonākt pie pavisam vienkāršiem secinājumiem, ka jeb kuras grupas darbību nosaka tās sastāvdaļas (cilvēki), mugurkauls (Cerbers) un atmosfēra (viss kopā). Ko mēs secinām? Ka visefektīvākā darbība un progress var notikt tikai līdzīgi domājošo starpā, pretējā gadījumā grupas nesaliedētība var novest pie negatīvām sekām un maksimālas NE-efektivitātes, regresa un pat degradācijas.

Ar to es arī noslēgšu šo eseju un atļaušos nobeigumā piebilst, ka šis ir tas moments, kad man ieliekat vismaz 4 par centību. Paldies, ja šo esat izlasījusi līdz galam.

Iedomājaties, man šis sviests ir jāmācās.

Šis raksts varētu būt īpaši tuvs visiem maniem vidusskolas lasītājiem (just kiddin’ - ar “vidusskolu lasītājiem” es domāju “bērnudārza lasītājiem”), jo ir sācies izlaidumu laiks. Personīgi, mani tas vairāk neskar (THANK GOD), kā arī man pat nav neviens izlaidums uz kuru iet kā viesim (jo visas manas kuces mācās 8. klasē, datz wussup).

Kad pats gāju vidusskolā (un šoreiz ar vidusskolu es tiešām domāju vidusskolu, jo bērnudārzā es negāju), es visus 3 gadus nevarēju nomierināties no šīs briesmīgas izlaiduma huiņas. Vot bļe es nesaprotu - Tu pabeidz 12. klasi. Nahujam ir vajadzīgas kaut kādas ceremonijas it kā Tu un Tava klase būtu apturējuši kodolkaru. “Ō, Tu pabeidzi 12. klasi? Esmu pārliecināts, ka Tu esi tik neatlaidīgs, čakls un burvīgs jaunietis ar milzīgām perspektīvām dzīvē. Pastāsti man, lūdzu vēl, par saviem plāniem pēc 12. klases…”. Tieši tā bļe, Tev nav plānu un pareizi vien ir. Tu pat nezini, ko Tu darīsi rītdien, kā Tu dirsā vari zināt, ko Tu darīsi pēc 5 gadiem?!?

Enīvej, es pamanīju, ka par izlaidumu milzīgā hype’ā ir tieši vecenes, čaļiem ir pohuj, bet man personīgi viss riebās, jo man besī 1,5h pavadīt zālē, kur visi sēž uz beņķiem, mūzika ir vienkārši drausmīga (un īsti nevar saprast vai viņa ir depresīva kapu mūzika vai vienkārši pianists citas melodijas nezin), ir nolasījušies visa vecuma cilvēki (Tavi senči; Tavi brāļi/māsas; Tavi vecvecāki; kaut kādi hujipjotie radi kuriem ir pilnīgi pohuj uz Tevi un viņi ir ieradušies tikai, lai izdzertu un izēstu Tavu dzīvokli pēc tam, vēl sīki bērni nahuj; Tavs onkulis, kuru Tu pēdējo reizi redzēji tumšajā pagrabā ar videokameru n’ shit u.t.t.) un vispār - man ļoti patīk mazo bērnu attieksme šajā pasākumā. Ir nahuj jūnijs, ir bļe karsts, sīkajam ir pilnīgi pohuj uz kaut kādu jobanu izlaidumu, jo viņš grib tikai netraucēti spēlēt kompi, dirst podiņā, ēst visādus sūdus nahuj un skatīties multenes. Nahujam viņam tagad ir jāiet uz savas mātes-māsas-meitas-šmaras izlaidumu? Viņš arī atklāti sāks izrādīt savu nepatiku pret šo visu pasākumu (aplausi sīkajiem pidariem) un brutāli kliegs, piņņās & ārdīsies tā, ka mātei gribot/negribot viņš būs jāizved no zāles. GENIUSSSS

Un nahujam visas tās puķes?!? Bļe es vispār šito nesaprotu. Pati ģimene sev sapērk tādus puķu kalnus, ko pasniegt mīļajai meitiņai/dēliņam (kurš āfterītī šņauks vitamīnu, pisīs klases biedrus bez preža, nakts laikā izdzers vairāk šmigas nekā visā savā dzīvē kopumā n’ shit u.t.t.), ja to visu tā pat metīs ārā?? Tu bļe savācies tās puķes tā kā lohs, kad visi Tevi apsveic un bļe viņas ir tik ubešena daudz, ka vienkārši nav, kur likt un tad tas Tavs pidars no famīlijas ar visu fotoaparātu vēl nesīsies Tev palīdzēt tikt galā ar puķēm, ironiskā kārtā atņemot visas tās, kuras pirms 5min Tev pats iedeva! Tad Tu sēdi kā pilnīgs lohs ar pilnām rokām puķu, kuras traucē gan Tev, gan Taviem blakussēdošajiem, tās sukas jau ir sasmērējušas Tavu skaisto atestātu un no skaisti pelēka viņam vienā vietā jau ir kkāda jobana zaļa huiņa, kas tur PALIKS VISU MŪŽU bļe.

Un jā - meitenēm ļoti patīk izlaidumi, jo viņas saprot, ka uz tiem sencīši naudu nežēlos jaunai kleitai. Manā 12. klases izlaidumā sanāca baigi labais kuriozs, ka divām meitenēm bija identiski vienādas kleitas. Wuhuhuhuhuh ALL HELL BROKE LOOSE!!! Tas bija pizģec, man šķiet, ka viņas pat āfterpārtijā viena ar otru nerunāja. Es arī to kleitu lietu nesaprotu - Tu izgrūd ubešeno piķi, lai savu mīļo meitiņu ietērptu kleitā, kuru viņa uzvilks 1x mūžā, i to uz 2h maximums, rezultātā iegūstot pohainu veceni nākamajā dienā, kā arī pārdrāztu līdz nemaņai (un ar pārdrāztu, es domāju - sievieti, kurai iepriekšējā vakarā ir bijis seksuāls un intīms fizisks kontakts ar pretējā dzimuma (vai tā paša dzimuma…) pārstāvi).

Es nesaprotu. Es tiešām nesaprotu, kam ir vajadzīgas šī ceremonija, kas ir pielīdzināma kaut kādam OKartes skatuves koncertam, kur zālē visi sēž ar akmens sejām, pieklājības pēc nedaudz aplaudē ik pa laikam un cilvēki, kas ir vistuvāk skatuvei (absolventi, gadījumā, ja esi stulbs) nevar sagaidīt brīdī, kad varēs iet prom.

Tas tā laikam arī būtu viss… (nē nebūtu, bet es negribu visu atlikušo dienu pavadīt nodiršot sabiedrībā pieņemamus un pat ētiskus notikumus). Nākamreiz es nodirsīšu sabiedrību (just kiddin’, es jau to daru).

Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes par Tavu draudzeni un to, cik labi man viņu sanāk koļīt aiz Tavas muguras (just kiddin’, es nerunāju ar meitenēm, jo esmu kautrīgs) (DUBULTAIS just kiddin’ - es nerunāju ar meitenēm, jo manas sarunas sākas un beidzas ar “Čau, es esmu Alekss un es studēju Cūkkārpā *un tad viņas pieceļās un aiziet*”)!

Es mierīgi ieeju draugos un kā parasti man ir simtiem fanu vēstules (spams…), un bļe vienā no viņiem ir random YouTube links uz to, kā 2010. gada LABESTĪBAS DIENĀ maza meitene ar kādu cilvēku, kas ir ļoti līdzīgs zirgam (Sārai Džesikai Pārkerei) izpilda kompozīciju “RABARBERU RAUSIS”. 

EJIET DIRST, ES NETICU, KA ŠIS RABARBERU RAUSIS IR TĪĪĪĪK FCKING LABS, LAI PAR VIŅU FCKING DZIEDĀTU. Tai sīkajai ir maksimums 3 vai 4 gadi, un jau viņa tiek grūzta uz fcking skatuves un vēl pie tam uz fcking paaugstināta beņķa, pieturēta ar vienu roku, lai bļe nenokristu un vēl kāds viņai liek dziedāt. VECĀKI - LŪDZU, BEIDZIET SPĪDZINĀT SAVU SĪKOS.

Tā visa ir plika diršana, ka bērni dzied smuki un/vai labi:

1. Skaņa, kad es nolieku sūdu ir labāka par bērnu iedziedātām dziesmām.

2. Skaņa, kad es pilnīgā sūd-sejā vemju bāra tualetē ir labāka par visu madafckin’ Dzeguzīti (pohuj, kura gada).

3. Skaņas, ko izdveš Tava resnā draudzene, kamēr viņu drāžu ir labākas par tām šausmām, kas nāk ārā no to mazo bērnu šļupstošajām mutēm.

Pirms visi vecāki un cilvēki, kas ļoti atbalsta kultūras un mākslas izkopšanu jau kopš agras bērnības kaļ plānus, kā uzdurt manus pautus uz mikrofona un likt man dziedāt “Kur tu teici gailīti manu” (un agri vai vēlu pienāks diena, kad tas tiešām notiks…) man ir pāris lietas sakāmas.

Kāpēc Jums liekas, ka tas sīkais grib dziedāt? Kāpēc Jums liekas, ka viņš visu savu brīvo laiku izlietos pilnīgi nevajadzīgi dzenot huiņu? Varbūt dodiet arī sīcim kādu teikšanu viņa dzīvē? Es neesmu bērnu tēvs (ĀMEN BĻEĢ), bet es šo to zinu par audzināšanu (ka disciplīnu var panākt ar vienu pisaku pa žokli).

Novērsos no tēmas, miskūzī. MAZI BĒRNI NEPROT DZIEDĀT. Viņi prot šļupstēt, dirst, ēst, nestabili turēties kājās sabiedriskajā transportā, būt ļoti kaitinoši, raudāt, mīzt, un būt neviltoti priecīgi, bet viņi NEVAR un NEPROT dziedāt. Viņu iestudēties teātri un visi pārējie sūdi, ko sākumskolā liek darīt NAV BAUDĀMI. Ja man vajadzētu iet skatīties, kā mans sīkais spēlē fcking zaķi vai trusi kādā skolas izrādītē, es visdrīzāk, viņam mājās iedotu pa jebalu. Spēlēs man te visādus trušus n’ shit… Būtu labāk spēlējis Mortal Kombat un iemācījies izrakstīt pizdi kādam n’ shit… (jo es to pats nevaru un kādam taču vajadzēs mani aizstāvēt, kad būšu vecs alkoholiķis).

Es apbrīnoju vecākus, kuri visu laiku bazarē par saviem sīkajiem un visu, ko viņi dara. “Ūūū, mans iet uz deju pulciņu, uz mūzikas skolu, brīvajā laikā sporto, nesen bija olimpiādē, iet uz peldbaseinu, tiešām labi dzied un dejo un -..” AIZVERIES BĻEĢ. Ko man tagad darīt? Viņam nahuj medaļu iedot? Kaut kādu atzinības rakstu? Diplomu bļeģ par fcking Lil’ Miss Sunshine 2012?!?! TAM VISAM NAV PILNĪGI NEKĀDAS NOZĪMES, ja pats bērns nejūtas laimīgs. Savā īsajā dzīves posmā esmu bieži runājis ar sīčiem un, ko viņiem patīk darīt. Uzminiet, ko - viņi ienīst savas dzīves un zina, kas ir naids. Kad no 7 gadus veca bērna dzirdi vārdu kā “ienīst” un jūti, ka tas ir nepārspīlēts, tad Tu uzdod jautājumus, kas nogājis greizi vecāku galvās.

Dieva dēļ, viņam vajadzētu izzināt apkārtējo pasauli, nevis klavierspēles pamatlikumus. Spēlēties ar draugiem, nevis pasniedzējiem deju zālē. Lai gan, ko es vispār te diršu, neesmu jau arī nekāds pravietis, kas ies glābt pasauli no dziedošiem bērniem (bet vajadzētu).

Stāsta morāle - nezinu, man bail kaut ko sadirst (šoreiz man nav jaunas apenes, bet gan gultas veļa), jo vēl pilnībā neesmu sapratis vārdu “morāle”. “Morāle”. Kruts vārds, man patīk.

Es ceru, ka Jūs sapratāt, ko cenšos Jums pateikt. Man nepatīk dziedoši bērni un Jums vispār nav labas gaumes, muzikālās dzirdes un dvēseles, ja Jums viņi patīk. End of story. Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes jaunākajās tendencēs un aktualitātēs.

Kāds vīrs uzbrucis fotoradaram.

Zivtiņš iesaka tā nedarīt.

Šis ir tas laiks gadā, kad cilvēki gatavojas brutālai dzeršanai (Jaunajam gadam…), vēl nedaudz rehabilitējas pēc pirmās brutālās dzeršanas (Ziemassvētkiem… Jo cmon’ - kā Tu vari paciest visu savu ģimeni VIENĀ TELPĀ pilnīgi skaidrs?!) un ap šo laiku uz etiķetēm, radio, avīzēs varam lasīt dažādu ticējumus (pāļa delīriju). Jap, Jūs zināt, par ko es runāju.

Nolēmu uzrakstīt dažus sevis izveidotus ticējumus, kuri vairāk atbilstu 21.gs. jaunlatvietim, mūsu sabiedrībai, domāšanai un kultūrai. Penši ar senlatviešu ticējumiem par cūkas šņukuriem n’ shit var iet dirst (jo mēs esam nākotne, bitch).

1. Ja Ziemassvētku vakarā niez deguns, tad Tev niez deguns.

2. Ja Tev vienkārši niez deguns, tad Tev, iespējams, ir iesnas (vai arī Tev prosta niez deguns).

3. Ja deguns sāk asiņot, tad zini, ka pārāk daudz viņu urbini (jo Tu nedzīvo filmā, nenokritīsi uz zemes un nesāksi vemt sarūsējušas naglas tiekot vaļā no dēmona).

4. Ja lejot laimīti Tev ne sūda nesanāk, tad noteikti esi pārpālī un katlā dedzini dzīvokļa atslēgas.

5. Ja lejot laimīti Tu viņu zaudē vienu pēc otras… tad ej prom no vietējā “Fēniksa”. Nopietni. (Es tā vienreiz nolēju 20 laimītes 5 minūšu laikā bļe…)

6. Ja Jaungada rītā pamosties bez kauna, tad atradīsi to skatoties iepriekšējā vakara video un bildes.

7. Ja Jaungada rītā pamosties bez morālajiem, tad vēl joprojām esi pālī un Tev nebūs iet uz darbu nākamajā dienā.

8. Ja kaimiņš izsauc policiju dēļ skaļā pārtija, tad Tev nespīd cukurs izmisuma gadījumos visu atlikušo gadu.

9. Ja kaimiņš izsauc policiju dēļ skaļā pārtija, tad viņam nespīd rīts mājās, bet gan slimnīcā, jo Tavs širmanutijs draugs vienmēr “iet tikai parunāties” ar cilvēkiem, kas bojā atmosfēru.

10. Ja kaimiņš pamostas slimnīcā dēļ Tava širmanutā drauga, tad Tavam draugam spīd kārtīga izgulēšanās sutkās.

11. Ja no rīta ar Tevi neviens negrib runāt, tad pa nakti esi pārvērties par Balticom pārdošanas aģentu (to čali, kas staigā pa dzīvokļiem un piedāvā internetu).

12. Ja Latvijā pabeidz vidusskolu un neej tālāk mācīties, tad zini, ka strādāsi Narvesen, LuLū vai noliktavā.

13. Ja Latvijā pabeidz vidusskolu un ej tālāk mācīties, tad zini, ka strādāsi Maximā par kasieri vai arī pie konveijera kādā Anglijas gaļas fabrikā.

14. Ja naktī paņem SMSCredit, lai varētu iedzert vēl, tad no rīta nebūsi laimīgs.

15. Ja lasi šo blogu, tad Tev dzīvē būs daudz naudas, kuces/[suņu?] un zinību visam atlikušajam mūžam.

Es varētu papildināt punktus ar ilustrācijām, bet es to nedarīšu. Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences aktuālākajos jaunumos un jaunajā visā jaunlatviešu Latvijā un pasaulē. 

OOOOOOHHHH SHIIIIIT! Šoreiz es esmu atkal uzvilcies (līdzīgi, kā Tu pirms seksa ar savu māsu). Es ļoti sen neesmu rakstījis rakstu, kur vienkārši kaut ko nodirstu. Nu tas brīdis ir pienācis, ka man ir atkal jāizliek savs heits šajā lapā, jo tā ir vienīgā vieta, kur to varu izdarīt (vienreiz, kad mēģināju “aizej uz mežu un izbļausties kā idiots” tehniku, cilvēki, kas netālu staigāja ar suņiem izsauca policiju. Centos viņiem ieskaidrot, ka tas viss ir viens liels pārpratums un es vienkārši izlādējos, diemžēl, viņi atrada tos 5 gramus LSD manā kabatā…).

Ziniet tās reizes, kad aizbraucat uz vecām lauku mājām vai veciem (tik veciem, ka pie sienas vēl joprojām karājas paklāji, kuros ir saspraustas dažāda tipa PSRS piespraudītes) dzīvokļiem, teiksim, pie Jūsu vecvecākiem, vai draudzenes vecvecākiem, vai vienkārši ielaužaties veca pensionāru pāra dzīvoklī ar cerību iznest kaut ko vērtīgāku par čajņiku, bet Jūs tiekat aicināts sēsties pie veca, brūna galda, pār kuru ir pārklāts AUDUMA balts galdauts ar kaut kādiem pretīgiem rakstiem un kaut ko līdzīgu mežģīnēm…? Nu vot, aptuveni jau saproti; uz tā galda ir akmens laikmeta (1950.-1960. gadu) trauki, no kuriem visiem kūp tradicionālie ēdieni, kurus mēdz pasniegt ar vislielāko pārliecību, ka mūsu paaudzei tie patiešām garšo…? Nē, es neesmu kaut ko tādu piedzīvojis pēdējos 2 gadus (THANK GOD), bet šodien darbā sasitu kāju pret paleti, kas principā, mani padarīja ļoti dusmīgu un es vēlējos kādam iesist. Situ metāla plauktam, bet viņš izrādījas stiprāks par manu labo drakonu (manu labo roku, nu Tu zini - to, kas izskatās pēc sērkociņa, kur vienā galā būtu uzsprausta negatava olīve). Piedāvāju savu “Pretīgākie ēdieni, ko Tev var iebarot aka Gastronomiskās kroplības TOP 3.“ 

3. vietu ieņem “SARDELE”. Ok, WTF Nr. 1 - kas tas tāds ir? Vai tas ir ģenētiski modificēts cīsiņš, no kura vēl iztek kaut kādas hormonu paliekas..? KAS TAS TĀDS IR BĻEĢ?!?! Kas Jums liek domāt, ka es to tiešām ēdīšu? Kāpēc viņa tik dīvaini smird? Un vispār, vai sardele gadījumā nav zivs nosaukums? Kāpēc Jūs man uz šķīvja ar smaidu pa BĻE MILJONU man uzliekat divas šīs “sardeles”, kuras es pat nevaicāju, bet pieņēmāt, ka tas taču ir pašsaprotami, ka to ēdīšu. Jo kāpēc gan, lai es neēstu pulsējošu, bālu kokūnu, kura smird pēc manām apenēm, kad neesmu 3 dienas mazgājies? Un vispār, kā Jūs pirms 40 gadiem tikāt pie tādām tehnoloģijām, kas ļauj cīsiņus pārvērst buļļa daikta izmēros un kā viņas spējat saglabāt līdz šai dienai…? Veci cilvēki srsly creeps me out.

2. vietu ieņem “VILTOTS ZAĶIS”. OKKK, W T F Nr. 2 - kāpēc tas saucas viltots zaķis? Vai tas ir īsts zaķis? Vai Jūsu laikā veikali bija tik nabadzīgi, ka Jums nācās nogalināt “viltotus” zaķus un pārvērst viņus pretīgā kotlešu masā? Un, vispār, kāpēc tad viņš ir viltots? Tas nav īsts zaķis? Tad sanāk, ka tas ir viltots zaķis..? Kā var fcking viltot zaķi? Jūs pie jūras cūciņas piespraudāt Playboy trusīšu austiņas un tad viņu aukstasinīgi noslepkavojāt ar gaļas nazi? Un kāpēc ATKAL tas smird?!?! Vai ēdienam nav jāsmaržo un Tevī jāizraisa apetīte? Kāpēc jau otrā lieta, ko Jūs man piedāvājat tik drausmīgi smird (līdzīgi kā mana istaba pēc tam, kad neesmu mainījis apenes 5 dienas, no kurām vēl 2 esmu dzēris), ka man jau vēlreiz nākas simulēt telefona zvanu no priekšniecības, lai pamestu telpu, kamēr tiek tiesāts šis “viltotais zaķis” bļeģ un man viņš nebūtu jāēd..? Kāpēc tā bālganā kotlešu masa vēl daudzās vietās ir jēla? Kāpēc Jūs nevarējāt uzcept VIENKĀRŠAS un PARASTAS kotletes, nevis pisties, lai uztaisītu kaut ko, ko tikai Jūsu protēzes var ielaist kuņģī..? Kāpēc veci cilvēki ir tik egoistiski?

Un, visbeidzot, 1. vietu ieņem nekas cits kā ….*drum roll*…. “CŪKGAĻAS GALERTS”. Vot šitais ir pizģec vārda vistiešākajā nozīmē. Tu fcking nopietni? Tu FCKING JOKO BĻEĢ?!?! Es čista dzīvē gribētu atgriezties laikā un satikt tos čaļus, kuri kaut ko tādu izdomāja. Nu tas taču ir dirsā - kāpēc Jums likās, ka tā ir laba doma, ņemt cūkgaļu… un fkcing iepīt viņu želejā bļeģ?!?!? NOPIETNI. Es nezinu, ko tie džeki lietoja, bet es viennozīmīgi arī to gribu pamēģināt, varbūt es radīšu pilnīgi jaunu posmu blogošanas vēsturē?!?! Varbūt, kad būšu sapīpējies to stafu, man liksies, ka tas būtu ahujenna, ja pilnīgi katram blogam es pievienotu bildi ar visādiem sūdiem želejā? Piemēram, īstiem sūdiem! Saviem, vēl pie tam! Es vienkārši iztēlojos tos cilvēkus, kuri radīja šo gastronomisko kroplību: “Euu… Šit’šit’šitais riktīgi dolbī, vecīīīī…. Jāāā… Es jūūūūtu….. Duuuuuuuude, mēs nekad nepabeigsiem to’to’to’…. Nu jā… Mēs nepabeig’si’si’m to skolu… Duuuuuude, mums vajag radīt kaut ko pilnīgi jaunu””’~~~~….O_O Duuuude… Kā būtu, ja mēs paņemtu cūkgaļu… un viņu ieliktu želejā yo…. ??? JJJJJĀĀ’ĀĀ. Tas aizies’, tas aizies’, fo sho!!! Uztin vēl vienu… yo”. Ar, ko tas mēsls vispār ir jāēd? Vai viņš vispār ir ēdams? OMG, Jūs tikko viņu sākāt ēst. OMG, Jūs tiešām viņu ēdat. JESUS FCKING CHRIST!!!! There’s some srsly sick shit out there… *un tad es aizskrienu uz tualeti nokārtot darīšanas aka izvemties no skata kā kaut kas tāds vispār tiek ņemts mutē* (līdzīgi kā meitenes parasti izvemjas no skata, kad redz mani novelkam drēbes).

Ar šo arī es noslēdzu savu TOP 3 “Gastronomiskās kroplības” topu. Lol, es to uzrakstīju dīvaini.

Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitēs Mārtiņa Rītiņa virtuvē.

Bļeģ, izbeidz. Beidz, nahuj (bet ne jau salvetē, KOOOO). Tūlīt pat novelc savus pretīgos medību zābakus ar kuriem Tu pilnīgi bez jeb kādiem kompleksiem vai raizēm par savu paskatu hujārī pa centru un novelc tos gaiši zilos džinsus, kas ir pārvilkti pāri garajiem zābakiem, lai ķipa neredzētu, ka tie ir tizli pēc sūda zābaki (saprast var tā pat, jo izskatās vēl briesmīgāk).

Uzvelc atpakaļ savas pretīgās mājas trennuškas uz kurām ir vairāk baltu traipu nekā uz Tavas draudzenes jebaļņika un muguras pēc manas vizītes; uztaisi kapučīno vai tēju un NOMIERINIES. Ej uzpīpēt, chill the fuck out.

Swedbank neiet pa pipeli (ko nevarētu teikt par Tavu muteri, KOOOOO). Es tiešām nerakstu rakstus par politiku, ekonomiku vai tamlīdzīgām tēmām, kuras vidējam latvietim ir izprotamas viduslaiku līmenī, tāpēc es centīšos šo rakstu padarīt maksimāli un vienkārši uztveramu (Tavām maksimāli atroferētajām smadzenēm, ja Tu jau esi paspējis izņemt visu piķi no Swedbank).

Es nezinu kurš un kāpēc palaida baumas par neeksistējošu un topošu Swedbank krahu, bet viņam tas izdevās. Viņam tas izdevās ahūna labi. Viņam tas izdevās tik ļoti labi, ka tagad pie bankomātiem veidojas rindas, kas ir garākas par manu pipeli (spriežot pēc twītiem). 

Sistēma ir ļoti vienkārša - PĀRSTĀJIET SKRIET UZ BANKOMĀTU KĀ UZ VEIKALU PĒC ŠMIGAS, KAD PLKST. IR 21.49!!! Ja cilvēki tiešām to darīs masveidā, tad tas viss būs vēl lielākā dirsā nekā Nikijas Mināžas. Var jau būt, ka es pilnīgi neko no tā nesaprotu un šis viss ir mans delīrija murgs, jo es vakardien piepisos tik smagi, ka man nopietni ir grūtības parakstīt, jo rokas trīc vairāk nekā pirms aborta, kas jāveic kādai prostitūtai mājas apstākļos (pašrocīgi un skalpeles vietā ir jāizmanto sviesta nazis. Jūs nespējat iedomāties, cik ļoti grūti un piņķerīgi tas ir).

Ja pareizi atceros, tad skatoties pirmo Zeitgeist filmu (Tu noteikti nezināsi, kas tas ir, jo skaties filmas par basketbolu spēlējošiem delfīniem un suņiem), tad tur skaidroja kā radīja Lielo Depresiju (slaveno krīzi štatos, 20. gs. sākumā). Ok, es to filmu skatījos ļoti sen un ļoti slikti visu atceros, bet princips ir tāds, ka tagad tiek palaistas baumas, lai cilvēki vnk pašrocīgi izputinātu banku (jā, Jūs paši visu sapisīsiet) un šādā veidā paši radītu jaunu krīzes vilni (vai arī tur murgoja kaut ko par mežģīnēm un ļifoniem…). Kā jau teicu - precīzi neatceros.

Es neesmu ne priesteris, ne pravietis, kas tagad visiem mācīs kā dzīvot (man vnk vēl nav attiecīgās izglītības yo), bet padomājiet. Lai gan… ko es vispār saprotu no bankām? Ja tā loģiski padomā, labāk vien izņem savu piķi, kurš noteikti, Tev ir ļoti daudz, pilnīgi tik dauz, ka Tu varētu būt staigājošs seifs ar pimpi starp kājām.

Vienkārši… Mēs visi atceramies, kas notika, kad Tu mani uzklausīji un aizgāji manis ieteiktajā, lētajā randiņā… ( http://alekssdinamo.tumblr.com/post/5170267887/ka-aizvest-meiteni-leta-randina-pamaciba )

Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu par jaunākajām aktualitātēm un aktivitātēm Tavas muteres gultā.