Pašol nahuj. Super, pievērsu uzmanību, paldies. Tu redzi, cik tas bija vienkārši? Tu redzi ar kādu huiņu es noturu Tavu uzmanību? Ne jau rupjības (nu labi, diršu - pārsvarā rupjības), bet stils kādās viņas ir iepītas. Un šeit arī atbilde Tavam sekojošajam uzdirsienam, ka tas nav stils: stils nav arī hujārīt apkārt ar fiksīti, lielā fuck off šallē un biksēs, kuras Tu knapi vari dabūt pāri tām spalvainajām kājām un dirsai. Jā, Tu nojaut, par ko es runāju.
Enīvej, pirms uzrakstīju iepriekšējo rindkopu (jep.. kaut ko vēl atceros no skola.. un Tu domāji, ka esmu stulbs un nezinu tādus vārdus.. he. he. HE.), es nodzēsu aptuveni 4 jau močnās, bet sapratu, ka Jūsu piena zobi nevarēs to sūdu sagremot un sāku no jauna.
1. Es neesmu rakstnieks, līdz ar to nevaru kritizēt rakstnieku darbus.
2. Es esmu rakstnieks tikai tad, ja shit face’ā koļīju meitenes (lai gan tas nedarbojas…)
2.1. Jūs būsiet pārsteigti, bet tehnika, ka studē Cūkkārpā un esi profesionāls kalambola (Quidditch, Tu neizglītotais vientiesi) spēlētājs arī nedarbojas. Man šķiet, ka es kaut ko daru nepareizi.
Bet, ko es varu kritizēt? Es varu kritizēt pašcieņas pārdirstus idiotus, kas sevi uzskata par tādiem. Jo, tomēr, es arī esmu tikai cilvēks (nevis ciplanētietis, kā te dažiem liekas…) un es saprotu diezgan daudz no cilvēcīguma un cilvēku lietām. Es arī diršu; ēdu; izliekos, ka mani interesē sarunu biedra stāsti; glābju pasauli 1x gadā izslēdzot lampiņu; šad tad nomazgājos (atkarīgs no garastāvokļa) u.t.t.
Vienkārši… Šeit problēma ir sekojoša. Nē, diršu - pārfrāzēšu: šeit problēmu nav. Šis ir mans blogs, te viss ir ahujenna. Problēmas ir ārpus mana bloga, nah’ mean? Es neesmu narciss un tā, bet nu… viss ir tik ļoti nodrāzts un garlaicīgs. Jebal, man pat liekas, ka šis blogs jau sāk palikt tizls, bet man nav citas vietas, kur izlikt savu indi (acīmredzot, izgāzt viņu dīķī ir nelegāli).
Šovakar izlasīju jauku rakstiņu @ http://www.kojas.lv/literara-mikstmiesiba-jeb-ka-man-pietrukst-latviesu-literatura/ (jauku, jo viņš bija cute n’ cuddly n’ shit). Es it kā piekrītu autoram, jo man šķiet, ka es saskatu līdzīgu, ja ne tādu pašu problēmu. Piemēram, Tu lasi mani huiņu un Tevi pārņem sajūtas it kā smilšpapīrs strīķētos pret Tavām smadzenēm, jo leksika šeit ir ļoti necenzēta un tas varētu būt arī galvenais iemesls, manai sliktajai reputācijai, bet nu pohuj uz to. Tas ir tikai rakstības stils. Tas saucas es-rakstu-vienkārši-un-ļoti-uztverami, nevis garlaicīgi-sarežģīti-es-gribu-nomirt-vai-ieslīgt-mūžīgā-komā-pēc-pirmās-lappuses.
Es teikšu godīgi, es neesmu lasījis daudz latviešu literatūru iepriekš minētā iemesla dēļ, jo nu man nervi netur. Es gribu paņemt to grāmatu, vai izprintēt rakstu no interneta, un nevis izmantot kā tualetes papīru (ōō nē, jo mans dibens pat nav pelnījis kaut ko tādu), bet gan uzdurt uz iesma un sadedzināt. Bija viens latviešu autors, vēl joprojām ir, kuru es ļoti respektēju un pat esmu ar kaifu lasījis viņa darbus, bet vārdu neminēšu, lai Jūs nepadomātu, ka tā ir kaut kāda publiska dirsā līšana. Es Jums varu dot mājienus, ka viņa vārds rīmējas ar “Heels suck”. Es ceru, ka nebūšu šeit uztaisījis lielus pārpratumus.
Ja tā godīgi - es vispār neesmu lasījis daudz literatūru. Es pat nelasu ziņas (izņemot virsrakstus, lai aptuveni nojaustu, kas par gadu vai arī soc. tīklos notiek kaut kāda masu tagošana ar kaut ko konkrētu). Manuprāt, problēma ir tāda, ka pārāk daudz purni, salasās random darbus, kuri ir pasaulē atzīti pēc kaut kādiem standartiem. Viņi ņem sev par piemēru literatūras klasiķus vai vienkārši populārus rakstniekus, un cenšas savus gara darbus būvēt pēc viņu struktūras/stila/idejām. Beidziet, not cool.
Es, protams, esmu tikai parasts mirstīgais un nevaru daudz piepisties pie tik svarīgām lietām, bet man patīk, kad cilvēks nedomā standartos. Man patīk, ka viņš ir bišķiņ jobnuts. Man patīk, ka viņš uzdrīkstas kaut ko uzrakstīt savādāk, nekā citi (ar to es nedomāju komentārus dr.lv galerijās…). Man nepatīk, ka izglītība mācot literatūras stilus, Tevi ieliek konkrētos rāmjos un neļauj brīvi izpausties (tieši tāpēc, mūsdienās ir tik daudz lošu, kas saraksta neloģisku huiņu un beigās to nosauc par prozu vai epifāniju). Latviešu modernajā literatūrā sen nav iznācis nekas tāds, kas liktu par sevi manīt no attāluma. Kaut kas tāds par ko runātu visi cilvēki Tev apkārt, ka tas ir kaut kas jauns, vēl nebijis u.t.t. Kaut kas tāds, par ko es pat būtu lietas kursā, jo brīžiem liekas, ka zinu tikai savu mīļāko seriālu iznākšanas datumus.
Pamēģini, uzdrīksties, radi (tikai ne bērnus, pasaule jau tā ir pārapdzīvota) un liec par sevi manīt, cenšoties nekļūt par attention whore. Salauz standartus. Parādi tādiem pidarasiem kā man, ka Tu vari.
Pizģec, kā es no Cūkkārpas un kalambola teikuma nonācu līdz kaut kam tik nopietnam. Laikam, ka vecums nenāk viens, sāku palikt garlaicīgs. Seko man twitter @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās modes tendences Cūkkārpas Raganības un burvetību arodskolā.
