Jo man nav, ko teikt.

Neapmaksāta reklāma

Wed, 15 May 2013 10:45:00 +0300

Kur es esmu pazudis? Kāpēc nav jaunu rakstu? Par to pavisam drīz, jo man ir jānovērš Jūsu uzmanība no svarīgām lietām uz mazsvarīg… tb, vēl svarīgākām lietām. Man palūdza ielikt blogā nelielu relīzi par *atver failu un paskatās uz ko parakstījies* … par DDD, kas nenozīmē “Dāmu daiļie dibeni”, bet gan “Dinamiskās domas darbnīca”. Jā, es arī jūtos nopirkts, kaut arī man par to nav samaksāts un es to daru, jo esmu labs cilvēks. Saprati, bļeģ? Tālāk sekos neapmaksātā reklāma (tagad pieņemu maksājumus arī benzīnā) ar maniem papildinājumiem iekavās, lai padarītu lietas vienkāršāk uztveramas.

No 31. maija līdz 2. jūnijam Daudzeses pamatskolā (…), Daudzeses pagastā (… kur? …), jau astoto (whoa) gadu pēc kārtas norisināsies radošā sabiedrisko attiecību un reklāmas nometne Dinamiskās Domas Darbnīca.

Nometne ilgst trīs dienas. Pirmajā dienā, pēc ierašanās nometnes norises vietā, visi Dinamiskās Domas Darbnīcas dalībnieki tiks aicināti doties sadraudzības talkā (krč Tev nebūs pie*irst vietu, kur Tu dzīvo, teica Mozus), kura tiks noslēgta ar dažādām interaktīvām spēlēm (te nav domāts Xbox Live) un dziesmu vakaru pie ugunskura (es nesolu, bet man liekas, ka šmigu var ņemt). Otrās dienas garumā (pohas nav vēlamas) norisināsies sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga un citu nozaru profesionāļu (cilvēki, par kuriem Tu nekad nebūsi dzirdējis, bet viņi ir kruti, nopietni) lekcijas. Lektori būs ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm un pat kontinentiem (USA, USA, USA!!!), lai ne tikai studentiem un nozares praktiķiem, bet ikvienam interesentam sniegtu aktuālāko informāciju, noderīgus padomus un iedvesmotu (ķipa Tu arī vari būt kruts). Otrās dienas neatņemama sastāvdaļa ir reālu sabiedrisko attiecību kampaņu veidošana Latvijas uzņēmumiem pieredzējušu moderatoru vadībā (ja esi radošs zellis vai DŽANGA, tad tas Tevi interesēs, jo reāli Tev spīd darba iespējas un Tu tiksi pamanīts, fo real). Noslēgumā visus sagaida lielais pārsteigums (hvz, es arī nezinu, man nesaka, bet ir čujs, ka tas varētu būt T-Pain), savukārt trešajā – noslēdzošajā dienā, nometnes dalībnieki varēs ieklausīties vēl pēdējos noderīgajos padomos (mazāk dzert vajag) un startēt dinamiski (lol nau verc). Kā katru gadu, arī šogad tiks pasniegta tradicionālā Zelta kanna (tas ir kā LV zelta gramafons).

Var secināt, ka šogad Dinamiskās Domas Darbnīca sagādās ne vienu vien pārsteigumu (es par to nešaubos), bet skaidrs ir viens – nometnē būs iespēja satikt izcilus (valdība grib, lai Tu tā domā) profesionāļus: sabiedrisko attiecību profesoru no ASV – Denisu Vilkoksu (Dennis L. Wilcox) (es pirms kādiem 9 mēnešiem arī nezināju, kas viņš ir), sabiedrisko attiecību profesionāli no Francijas – Kristofu Žinestī (Christophe Ginisty) (labāk iegooglē, negribu sa*irst neko), nesen dibinātā „McCaan Consulting” vadītāju Arni Marcinkēviču (populārs uzvārds, dzirdējis esmu), humoristu un aktieri Jāni Skuteli (IESAKU! Biju uz “Optimistika”, šis džeks ir pilnīgi nost no ķēdes, ļooooti iesaku, ļooooti erudīts un smieklīgs cilvēks, kas tiešām var dot reāli noderīgus padomus un ja paveiksies, tad nodemonstrēs kādu mazo stand-up) izaugsmes treneri Andžeju Reiteru (…), filmas „Dokumentālists” režisoru Ivaru Zviedri (treileri esi redzējis), SIA „Outdoor Latvia” mācību vadītāju Aldi Zaulu (…) un citu nozaru profesionāļus (būs vēl čuvaki yo) (piedalīsies arī smukas meitenes, ček dat aut).

Ieskaties www.dddarbnica.lv un uzzini vairāk (es čekoju un zvēru, ka tur nav kaitinoši pornogrāfijas pop-under’i). Piesakies savlaicīgi un uz tikšanos Dinamiskās Domas Darbnīcā! Seko DDD arī twitter (@DDDarbnica), facebook (http://www.facebook.com/DinamiskasDomasDarbnica) un draugiem.lv (http://www.draugiem.lv/dddarbnica/) un uzzini aktuālāko informāciju (pēc tam vari atsekoties, bet paseko kādu laiciņu lai vārds izplatās ielās ātrāk nekā politisko priekšvēlēšanu kampaņas)!

KO TU VĒL GAIDI?!?!?! MARŠ REĢISTRĒTIES PASĀKUMAM!

Pliku pupu protesti.

Thu, 04 Apr 2013 20:21:12 +0300

Es gribēju rakstīt nelielu intro rindkopu par to, kā man iet, ko es daru, kur es biju pazudis, bet tad sapratu, ka tas nevienu nepiš un te nav nekāda Bridžitas Džounsas dienasgrāmata, te ir madafckin’ Aleksa Megatrona madackin’ blogs jeb tautā dēvētā morālā caureja. Respect dat shit.

http://www.diena.lv/pasaule/puskailas-aktivistes-eiropas-pilsetas-proteste-pret-islamistiem-14001789 - vot, kas tas ir nahuj? Kāds man šito paskaidros? Atkal tiek noniecinātas citas kultūras uzspiežot savējo? Tipiski eiropieši. Pirms agresīvākas sieviešu tiesību aizstāves grasās man nogriezt pautus un iekārt tos baznīcas zvanā, lai būtu ding dong dings, atļaušos piebilst, ka varat ņemt manus pautus, bet izmantojiet tos kā zobu birstīti, bitch. Kā zobu birstīti.

Man kādreiz nepatika iesaistīties reliģiskos, kultūras vai tiesību jautājumos, jo es tos īsti neizpratu - būdams ne pārāk reliģisks, ne pārāk kulturāls un ne pārāk tiesīgs (tāds vārds ir? Nu Jūs sapratāt, ko domāju). Tagad, kad esmu madafckin’ zirgā šajos jautājumos (vismaz gana lielā līmenī, lai gudri dirstu, bet maz skaidrotu), varu padalīties savās domās par mūžīgo kristietība-islāms; rietumi-austrumi; Edvards-Džeikobs karu.

Tā fiška ir tāda, ka mēs visi esam auguši Eiropā (vairāk vai mazāk). Kopš pirmās dienas mums smadzenēs skalots ir tas, ka mēs būsim laimīgi ar skolas diplomu, privātmāju, padebīlu un blondu sievu, diviem padebīliem bērniem, iesim uz baznīcu pa svētkiem, kaut kādu suni, pohuj kaķi arī var piemest, mums būs prestižs (bet pilnīgi nelietderīgs) biroja darbs un mēs brauksim ar X5. To mums māca. Mums māca, kas ir labs un kas ir slikts un cik nahuj arbūzi būs Pēterītim, ja viņš krās naudu. Mūsu mācība ir balstīta un tiek pilnveidota uz gadsimtiem senām Eiropas “laimes formulas” kombinācijām, kuras ir sarakstījuši sabiedrībā augstāk stāvoši locekļi, jo viņi ir pamanījušies kādu veikli appist uz naļiku, kas viņus padarīja bagātus, jo godīgi cilvēki ar savu smago darbu nekad īsti nav tikuši uz priekšu. Pat ja ir, tad tas ir bijis tikai reklāmas triks vai ķipa “dosim nabagiem kaut kādu piemēru, lai viņi mūs nenolinčotu”. Viss jau ir pareizi, tas viss ir ļoti gudri utt., bet runa nav par to.

Runa ir tāda: ja Tu esi bagāts ar gana daudz naudu, lai dzīvotu OK dzīvīti savā privātmājā, tātad Tu esi paraugtēls. Lēnām garīgums cilvēkos tika samazināts un pat ja Tu esi pārliecināts kristietis, tad Tu tā pat esi īstā un vienīgā Dieva vergs - Dieva, kuru sauc nauda. Mēs visi no tā esam atkarīgi un laime vairs nav sevis garīgā attīstība un pilnveidošana, laime ir daudz naudas. Sapratāt, sapratāt? Ok, grūti sagremot, pisam tālāk.

Tiklīdz kristietība jau sen ir zaudējusi tās vērtības un to visu ir nomainījusi nauda… Islāmam ir pretēji. Islāms ir saglabājies stingrs un nemainīgs, lai kas arī būtu mēģinājis to ietekmēt. Eiropieši pilnīgi nerespektē islāmu kā kultūru, kā tradīcijas un kā vērtības. Tā ir pilnīgi cita pasaule, kuru mēs nevaram un nekad nesapratīsim. Un ziniet, ko? Viņi visi ir nahuj tīri apmierināti ar savu dzīvi, dzīvojot pusnoplukušos graustos ar lupatām uz galvas un un un un ēdot zirgus. Viņiem tas ir ok. Mēs to nekad nesapratīsim, jo esam iezombēti ienīst to, kas ir atšķirīgs no vispārpieņemtā un vispārpieņemtais ir tas, ko Tev iezombē no dzimšanas. Tās sievietes savos hidžabos un ķermeni nosedzošajās kleitās tā ir audzinātas, gluži kā mēs. Viņiem tas viss liekas normāli, pieņemami un saprotami. Tas, kas viņiem neliekas normāli - ir mūsu sabiedrība. Viņu dzīves kvalitātes prasības ir daudz zemākas par mūsējām, un lielākā daļa viņu sieviešu nemaz nezin par eiropas sieviešu tiesībām, kosmētiku, apenēm, tamponiem utt. Viņas arī to negrib zināt, jo ir pārliecinātas musulmanes, tā pat kā pliko pupu protestētājas ir pārliecinātas duras. Nē, nu wtf - huļi un kāda jēga protestēt kailai? Tas, protams, ir kruti un man patiktu redzēt dzīvajā, bet viņas tādā veidā iet pret savu ideoloģiju un uzskatiem, apgalvojot, ka ir pret sieviešu ekspluatāciju n’ shit, bet visi vīrieši, kas nav geji tikai skatīsies uz krūtīm, nevis plakātiem un tā tas būs visos laikos. Duras.

Vēl kas - arābu valstīs sievietes ķermenis ir svēta lieta, neviens nekad nepieļaus, ka viņu sievietes tiek apgānītas rādot savu ķermeni visai pasaulei un šajā gadījumā gribēju citēt Remarku: “Sievietes ir kā dārgas gleznas, jo vairāk Tu tās atrādi, jo vairāk tās zaudē savu vērtību.” Padomā par to un ej dirst.

Vēl kas - gribēju arī ieminēties par Indiju un Tibetu. Eiropieši uz Indiju noskatās ar pretīgumu acīs, ķipa kā var tā dzīvot. Kā var dzīvot sūdos un kartona kastēs ar tik maz un tik pretīgu pārtiku. Indieši un tibetieši noskatās uz eiropiešiem ar tieši to pašu - kā var dzīvot sūdos (visas Tavas dārgās mēbeles, nevajadzīgā elektronika), kartona kastēs (tādi pati kaste vien ir, tik drusku lielāka un no betona) un ar tik daudz un tik pretīgu pārtiku. Kur ir mērs vajadzībām? Saproti, dārgais lasītāj, indieši un tibetieši ir ļoti garīgi cilvēki. Viņi pilnībā visa mūža garumā koncentrējas uz garīgu sevis pilnveidošanu un attīstīšanu (kaut ko tādu, ko Tu nekad nesapratīsi). Viņiem mūsu materiālās vērtības ir pilnīga nulle. Viņiem tas neko neizteiks. Viņi ir ļoti garīgi, bet mēs esam ļoti materiāli, tāpēc mēs viens otru nesaprotam un nodiršam. Nu labi, patiesībā eiropieši nodirš tikai austrumniekus, jo austrumnieki ir garīgi un mentāli daudz augstāk stāvoši par mums un viņiem vienalga. Viņi ir laimīgi par to, kas viņiem ir. Mēs esam nelaimīgi par to, kas mums nav un nenovērtējam to, kas mums ir. Padomā par to.

Ja Tu jūti mani, tad seko man twitterā @AlekssDinamo un uzspied “Like” mana facebook lapai.

Melnie rāmji - 1. daļa

Thu, 21 Feb 2013 12:00:00 +0200

Ja Tu viņus jūti, tad vari sekot man twitterā @AlekssDinamo un/vai uzspiest Like manā Facebook lapā.

Zudusī paaudze vai "slaistu paaudze"?

Mon, 18 Feb 2013 20:55:00 +0200

Izlasīju ļoti interesantu @sandraveinberga rakstu TVNet, par zudušo paaudzi - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/454164-musdienu_jauniesi_bezdarbnieki_ka_zudusi_paaudze_ta_dramatiski_aug_ari_latvija ! Ar “ļoti interesantu”, es patiesībā domāju, ka viņš bija briesmīgs no tā viedokļa, ka tajā ir pasniegta ļoti fucked up situācija. Pēc Veinbergas kundzes rakstītā, es saprotu, ka vidējais jaunietis bez darba ir kafejnīcā sēdošs hipsters, kas visu dienu pavada pie sava MacBook’a ar kapučino tasi rokās. Es nezinu vai viņa raksta par Zviedriju, vai par Latviju, bet reālā bezdarba situācija ir pavisam savādāka. Te ir īstais stāsts:

Iesākumā es atļaušos citēt autori: “… skaidroja man pretī sēdošais vīrietis. Pēc tam uz mirkli apklusa, iestrebjot no masīvas tases savu rīta kapučīno ar sojas pienu. Kafejnīca bija intensīvi apmeklēta. Pie visiem galdiņiem sēdēja jaunieši, kas «ņēmās» ap saviem datoriem. Acīmredzot - bezdarbnieki, tāpat kā man pretī sēdošais filozofs.”

WTF. Kurš normāls jaunietis bezdarbnieks savu rītu pavada kafejnīcā, dzerot kapučīno un sēžot pie kompīša?!?! Intensīvi apmeklēta?!?! Tev nav darba un Tu domā, ka atradīsi darbu sēžot kapučīno bārā sūkājot savu Lattē pa 2.20Ls?? Attopies, Tu smadzeņu izskalotais ībli, kurš domā, ka sēž Starbucks un būs nākamais “sociālo mediju eksperts” vai “iekšējās komunikācijas menedžers”, vai kāda tik pat bezjēdzīga profesija.

Darbs ir. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz Tu pats vēlies saņemt pretīm. Vairums jauniešu ir nereāli milzīgas prasības, teiksim alga 500Ls uz rokas + elastīgs darba grafiks + kandidēšana uz amatu, kuram viņš nav ne kvalificēts, ne vispār saprot, kas tieši būtu viņa darba pienākumi.

Man patīk gudri dirst par lietām, kuras es saprotu un tiklīdz es pats esmu jaunietis (vēl pie tam nodarbināts), tad es drīkstu gudri dirst un veltīt kritiku tam, ko es saprotu. Lūk, ko es saprotu no saviem novērojumiem un pieredzes:

1. Lielākā daļa jauniešu ir izlutināti pidari, kuri neredz tālāk par savu senču bankas kontu. Man neskauž, man nepavisam tas neskauž, bet es dažreiz domāju par to, kas notiks, kad senči aizies nebūtībā un 35 gadus vecais čalis būs spiests strādāt DA JEB KUR.

2. Nav pieredzes. Jaunieši ir izvēlīgi, viņi neies strādāt noliktavā, vai veikalā, vai kaut vai mācīties LuLū cept picas. Ar pareizu attieksmi aizejot uz pārrunām, pieredze nav vajadzīga. Pareizi sevi parādot, darba devējs būs ieinteresēts Tev dot šo pieredzi. Protams, ka piķis kaut kādā ēstuvē nereti nav tas labākais, bet ir jāsāk ar mazumiņu. Tu esi alkatīgs suka un nemāki novērtēt to, kas Tev ir dots. Priecājies, ka Tev vispār ir dota iespēja strādāt.

3. Liela daļa jauniešu nemaz nevēlas paralēli studijām strādāt. Es zinu daudz cilvēkus, kuriem studiju grafiks vienkārši neatļauj strādāt, bet pat viņi plēš savu dirsu uz pusēm, lai piestrādātu naktī un nopelnītu vismaz kaut kādu kapeiku.

4. Jaunieši ir slinki. Problēma ir tāda, ka jo “izglītotāks” Tu kļūsti, jo izlepušāks Tu kļūsti. Tas viss ir bullshits, ko raksta par to, ka cilvēks ir “pārkvalificēts”. Ja cilvēks tiešām gribētu strādāt jebkādā darbā, tad tas tiktu ignorēts un viņš no situācijas izkļūtu veiksmīgi aprunājoties. Nu kā cilvēks ar cilvēku. Es esmu bijis gan sētnieks, gan sanitārs, gan krāvējs, gan “konveijera darbinieks”. Kaut kā pohuj.

5. Visvairāk mani uzvelk visi tie ujobaki, kas sēž ar diplomiem bez darba. TVNet rakstā bija ņemts literatūras zinātnieks/filozofs. NOPIETNI?!?! Vai tiešām Tu ejot studēt nepadomāji par tādu nelielu bezdarba iespēju? Ok, mēs visi esam cilvēki un visi pieļauj kļūdas, bet tas nenozīmē, ka Tu esi pilnīgi nevajadzīgs. Es varu derēt, ka Tu centies dabūt darbu tieši šajā lauciņā, bet hey NEWSFLASH - Tu nedabūsi! Tāpēc es Tev iesaku Tavu pārkvalificēto dirsu nolaist atpakaļ uz zemes un iet strādāt jeb kur!

6. būūūhūūū, Tu nebūsi laimīgs, jo nedari to, ko gribēji darīt. :( Nepārdzīvo, jo tas nevienu neinteresē. Labākais, ko Tu vari darīt ir pieņemt jebkādu darbu, kādu Tev dod un cerēt, ka to ievirzīsi sev vēlamajās sliedēs.

7. Ir “bezdarbs” un ir “bezdarbība”. Divas dažādas lietas. Bezdarbā, Tu vismaz intensīvi meklē darbu pat neskatoties vai ir sludinājums. Tu ej uz veikaliem, noliktavām, ēstuvēm, PAT BIROJIEM un aprunājies pa taisno ar vadību liekot galdā visu, kas Tev ir. Jau gatavu izprintētu CV, prasmes utt. “Bezdarbībā” Tu vienkārši pūsti un nedari neko, izsūtot labākajā gadījumā 1 CV nedēļā (vēl pie tam tādu diezgan bezpersonisku) un noslaucot mammai naudu aliņam. Bezdarbība noved pie degradēšanās, kas noved pie tikai primitīvu instinktu apmierināšanas - ka tik padzerties, paēst, nodrāzties un pagulēt. Tā lielāko dienas daļu aizvada vidusmēra bezdarbnieks-jaunietis (izņemot seksa daļu, jo viņam nav par, ko samaksāt).

8. Man ir neizsakāmi milzīgs prieks par jauniešiem, kuri strādā pofig kādās vietās un nemitīgi nesūdzas par savu sūdīgo dzīvi. Man ir prieks, ka viņi neļaujas slinkumam, kas ir dominējošā iezīme visas pasaules jauniešu vidū (vairāk gan jau Eiropas un ASV). Viņi nečīkst sēdēdami aiz kases 8h dienā, bet gan tā vietā pa vakariem meklē jaunus darbus uz kuriem varētu tikt tālāk. Viss ir atkarīgs no tā, kā Tu sevi noskaņo - ja Tu tiešām lasi šādus rakstus TVNet’ā par to, cik viss ir sūdīgi, tad Tu nebūsi labākajā mental state. Ja Tu ignorē to visu bullshitu, ej ar augsti paceltu zodu uz sevis iekāroto darba vietu ar gatavu CV padusē un esi gatavs nodot žaru tā, ka personāla galvenajam džekam neatliks nekas cits, kā atsūkāt Tavas olas … malacis. You made it. Ja Tu to vari izdarīt šeit, Tu to izdarīsi jeb kur.

Principā, es vēlējos ar to visu pateikt, ka vairums jauniešu ir

*izlutināti

*iedomīgi

*slinki

*nedaudz degradēti

*cenšas iekarot tādas darba pozīcijas, kuras viņiem nespīd vēl 10 gadus

*neprot izmantot tiem sniegtās iespējas

*viņi ir briesmīgi cilvēki, kuri darba pārrunās nespētu pateikt vaitāk par “yolo” un “swag”

Nākamajā rakstā, es detalizēti un sīki uzrakstīšu, kā atrast darbu. No bullshit.

Ja Tu jūti mani, tad vari sekot man twitterā @AlekssDinamo un/vai uzspiest like manai Facebook lapai.

"Katrai nācijai ir savi pidari"...

Wed, 06 Feb 2013 15:39:00 +0200

…teica Sergejs (vai Djima, vai Saša, vai Koļa) manam draugam stāvot 03.30 pie bijušā nočņika “Kājenes”, Ziepniekkalnā. Tas bija ļoti sen, bet es vienmēr atcerēšos šo frāzi, jo tā ir īsa (kā mans krāns un Nottāra muzikālā karjera), kodolīga, patiesa un kā “punkts uz i” apraksta visa šī raksta domu gājienu 5 vārdos. Make vodka, not war /@AlekssDinamo/.

Es teikšu atklāti - mani kaitina radikāli nacionālisti (nejaukt ar patriotismu). Es ienīstu tos latviešus, kuri runā par krievu izsūtīšanu, nošaut visus krievus, akli atsakās pieņemt jebkādas viņu kultūras sastāvdaļas un neprot paskatīties vēsturē, lai pavisam viegli izsecinātu, kāpēc sūdi ir tādi, kādi viņi ir. Un sūdi ir lieli. Lielāki sūdi par par sejas.tvnet.lv sniegto informāciju.

Problēmas sākas gan latviešu, gan krievu mentalitātē. Vairāk gan latviešu, jo no letiņu mutēm nāk tādi mēsli, ka tos varētu likt Rassela dziesmās. Valodas jautājums - es vienmēr esmu uzskatījis, ka jo vairāk valodas Tu proti, jo brīvdomājošāks, atvērtāks, inteliģentāks un patīkamāks cilvēks Tu esi. Es nesaprotu tos latviešus, kuri kategoriski atsakās apgūt krievu valodu, jo tas taču tikai Tevi papildina! Tas padara Tavu dzīvi krāsaināku, paver jaunus horizontus jaunām iespējām! Protams, es negribu, lai krievu valoda būtu otrā valsts valoda, bet man arī nav nekādu pretenziju vajadzības gadījumā komunicēt krieviski un tas, manu latvieti yo, neliecina par vāju mugurkaulu. Tas liecina par elastību un spēju pielāgoties. Spēju pārkāpt pāri dogmām un nacionālistu iedzītiem principiem. To pašu, tikai apgriezti, es varu arī teikt par krievu tautības pārstāvjiem, kāpēc gan neprast latviešu valodu?

Mana krievu valoda nav ideāla. Es pat teiktu, ka tā ir tik pat tālu no “laba” līmeņa, cik Latvijas TV šovu dalībnieki no “zvaigznes” statusa. Kstaķi, zvaigznes ir ārsti; ugunsdzēsēji; policisti; glābēji; tie bārmeņi, kas Tev palīdz tikt vaļā no pohām, nevis idioti, kas drusciņ pagrozās TV saulītē un spiež uz pensionāru vecuma auditoriju. Bet zini, es klausos krievu mūziku, es pazīstu gana daudz krievus, kuri ir ļoti jauki un labi cilvēki, es pat esmu skatījies krievu seriālus! Es tādā veidā piekopju savu valodu līdz līmenim, kas man atļauj tajā komunicēt. Komunikācija ir svarīga un viņa trūkst šajā etniskajā nemierā. Ruki proč ot russkih škol nah’ mean?!?!

Visvairāk mani pārsteidz to latviešu tendence, kuri ir no laukiem un iebraucot Rīgā ir pilnīgā kultūršokā par to, cik ļoti kulturāli dažāda ir mūsu pilsēta. Viņi laikam ir aizmirsuši, ka Krievija mums ir bijusi kaimiņos since the beggining of time bļe un tas ir pilnīgi normāli, ja Tavā valstī mitinās daudz blakusvalstu pārstāvji. Krievi te ir bijuši visu mūžu, simtiem gadu. SIMTIEM. Es nesaprotu, par ko visi tik ļoti šokējas. Es vienreiz braucu 40. autobusā, kur kāda šofera paziņa ar viņu klusi un netraucēti sarunājās (krievu valodā). Nu mēs visi zinām tos gadījumus, tas nav nekas īpašs. Tad kāda latviešu sieviete, kuras seju es nemanīju dēļ pārbāztā autobusa, sāka skaļi un atklāti protestēt pret sarunu, sakot “TAS APDRAUD VISU PASAŽIERU DROŠĪBU, NENOVĒRSIET ŠOFERA UZMANĪBU BLABLABLABLA”. Krievu sieviete ļoti klusi un pieklājīgi kaut ko atbildēja, kamēr latviešu dura sāka brēkt “KĀ TU AR MANI RUNĀ?!?! TE IR LATVIJA, RUNĀ AR MANI LATVISKI, SADOMĀJUSIES TE”. Tas bija tas moments, kad es jutu, ka sūdi ies vaļā. Es precīzi tālāko sarunu neatceros, bet es iejaucos, jo man palika pilnīgi nevainīgās krievu sievietes žēl, jo nevienam vēl joprojām nav skaidrs, kā dzīvojot Rīgā var nezināt krievu valodu. Tā, kā jums visiem tik šausmīgi patīk ASV un jūs esat gatavi sūkāt tās locekli, tad došu tādu pašu piemēru - “neviens nesaprot, kā tādos štatos kā Kalifornija, var nezināt spāņu valodu”.

Vēlāk es dzirdēju kāda garīgi atpalikuša vīrieša domu izklāstu savai draudzenei, kas ievirzījās tajā “visus krievus nošaut un sākt karu” gultnē. Tādos brīžos es tiešām uzskatu, ka vārda brīvības vietā, daudz cilvēkiem vajag uzpurni. Politiskās partijas situāciju neuzlabo. Tā vietā, lai vienotu sabiedrību, tās to šķeļ uz pusēm. Latvijā nav nekādu krievu saimnieku, tas viss ir bullshits. Tas, ka Ušakovs (par kuru es balsošu mēra vēlēšanās) sēž Rīgas Domē, nenozīmē, ka krievi pārņem Latviju. Latvija jau sen tika pakļauta jaunam saimniekam ar neatkarības iegūšanu no PSRS - Rietumu saimniekam. Mediji, politiskie spēki saņem pavēles no saviem rietumu šefiem. Lai iznīcinātu nācija, Tev jāiznīcina tās simboli. Valūta, vērtības, kultūra, tradīcijas utt. Valūta jau mums ir nahrenizēta, vērtības tiek zombētas iekšā caur Holivudas filmām, kultūra tiek veidota pēc ASV parauga, tradīcijas tiek medijos uzspiestas kā pašsaprotamas (tie paši Helovīni, Valentīndiena, Sv. Patrika diena (WTF) utt). Padomā par to, manu latviet’ yo. Tie ir tikai daži piemēri.

Es vēlos pateikt to, ka šis etniskais karš ar kuru patīk spēlēties gan latviešiem, gan krieviem ir pilnīgi nevajadzīgs. Mums ir jāmācās pieņemt mūsu kultūra, nevis skatīties uz vecajiem PSRS pāri darījumiem, kas jau ir pilnīgi cits stāsts. Tagad ir Krievija, nevis PSRS. PSRS arī iznīcināja pilnīgi visu savu inteliģenci un sabiedrības labākos cilvēkus, laižot analfabētus pie varas. Pajautā to jebkuram loģiski un sakarīgi domājošam krievam.

Nu un, ka Tevi nogopīja urļiki? Domā latviešiem nav savu urļiku? Izbrauc kaut kur ārpus Rīgas, kur degradēti letiņi ar veciem bembjiem vizinās pie lauku bāriem, tur pizģec kādas šausmas notiek. Es labāk tusēju urlu sabiedrībā, nekā to ībļu. Īsāk sakot, es vēlējos pateikt - neņem piemēru no dažiem atsaldētiem kadriem, vienalga latvieši vai krievi. Katrai nācijai ir savi pidari un visus nevar mest vienā maisā. Ja Tu esi latvietis - mācies un pieņem krievu valodu, tā nekur nepazudīs. Dzīvē noderēs, oi kā noderēs, tici man. Ja Tu esi krievs - mācies latviešu valodu, jo vairums darba vietās viņa tā pat ir vajadzīga, ja negribi kļūt par mediju upuri un radīt neveiklas situācijas sev dzīvē. Mācies pieņemt savu līdzcilvēki un kaimiņu par to kāds viņš ir, neskatoties uz mīnusiem. Kā ne kā, ir tāds teiciens - valodai nav nozīmes, visu izšķir šņabis. Vai arī tur bija kaut kas par Sprite… Pohuj.

Ja Tu jūti mani, tad vari uzspiest “Man patīk” manā Facebook lapā un/vai sekot Twitterā!

Bērni ir mūsu nākotne...?

Wed, 16 Jan 2013 19:06:14 +0200

Pēdējā laikā paliek aktuālāks jautājums par to, kas būtu jādara ar agresīvajiem smerdeļ.. atvainojos, bērniem.

“Bērni ir mūsu nākotne!” un tā ir taisnība. Tā kā man pašam bērnu nav, es nevaru spriest par to, kāda ir pareiza audzināšana un cik stipri viņi būtu jāsi.. tobiš, jāmīl. Es zinu tikai to, ka pats esmu bijis bērns un es ļoti labi atceros, cik bērni ir nežēlīgi. Padalīšos savā viedoklī (ko citi mēdz arī dēvēt par “verbālo sūdu”) ar Jums.

Bērni ir ļauni, nežēlīgi, skarbi, agresīvi, vulgāri, primitīvi, rupji un tas viss tāpēc, ka viņi paši nesaprot, kas ir labs un slikts. Tas ir jāparāda. Vairums gadījumos, vecākus nepiš bērnu socializēšanās vidē. Viņi tikai interesējas par atzīmēm un tā ir lielākā problēma. Tas pats ar vecāku sapulcēm, kuras notiek 1x pusgadā, jo galvenais, kas tiek apspriests ir skolas nabadzība, ekskursijas un atzīmes visos priekšmetos. Tas ir ļoti skumji, jo tādā veidā neviens nepievērš uzmanību bērna disciplīnai un raksturam, kas veidojas visu skolas gadu laikā.

Es atceros, ka manus senčus kādā 6. klasē nu interesēja tikai manas atzīmes (kuras tā pat nebija diez ko spīdošas) un neatceros nevienu reizi visas pamatskolas vai vidusskolas laikā, kad viņi būtu painteresējušies par to, kā es sadzīvoju ar klases biedriem, ko es daru starpbrīžos, cik daudz cigaretes esmu izpīpējis u.t.t. Tas pats ir ar vairums vecākiem un skolotājiem, kurus piš tikai un vienīgi atzīmes. Ķipa “mans darbs ir Tevi izvilkt cauri pamatskolai/vidusskolai, bet man pohuj, ko Tu dari pārējā laikā”. Skolotājam, pēc paša vārda būtības, ir jābūt cilvēkam no kura ņemt piemēru. no kura iemācīties ne tikai matemātikas teoriju, lai noliktu valsts eksāmenu, bet no kura Tu varētu ņemt piemēru, kā būtu jāizturās, jādzīvo, jāuzvedās utt. Tāpēc es varu teikt, ka visi šie saucamie “skolotāji” ir tikai ļoti šaura profila pasniedzēji. Es, protams, nevainoju šauro profilu pasniedzējus, bet gan pašu izglītības sistēmu kā tādu, un viņa ir vienāda visā pasaulē.

Es pilnībā attaisnotu visus bērnus, kuri ir novesti līdz izmisumam (tikai dēļ pašapmierinātiem, visatļautības pārņemtiem ībļiem) un rezultātā uztaisa kārtīgu good old’ fashion slaktiņu. Atcerēsimies Igauniju pirms vairākiem gadiem, kur džeki aizgāja uz skolu ar stroķiem un vienkārši apšāva savus klases biedrus. Iesaku noskatīties par to uzņemto mākslas filmu “Klass”. Tajā ir perfekti parādīta skarbā realitāte par ko vecāki pat nenojauš. Viņi nevar pat iztēloties savu mazo, mīļo uķi puķi bļe meitiņu vai dēliņu darām briesmu lietas ar līdzcilvēkiem, jo redz viņš taču teicamnieks! Atzīmes labas! Narkotikas nelieto (pagaidām)! Mājās problēmu arī nav, jo neko nav teicis! Tātad, ja nav neko teicis, problēmu nav! Tas ir tik vienkārši…?

Kādreiz audzināšana bija savādāka. Kad es mācījos skolā uz mums vēl regulāri kliedza, ar lineālu sita pa nagiem, biedēja mūs ar izslēgšanu, direktora skarbo roku utt. Mana senča laikos, pat bērnus iesēdināja stūrī un lika viņiem ilgi tupēt ar ceļiem uz zirņiem (nu vai maziem akmentiņiem, kas riktīgi dūrās kājās, neatceros). Problēmu nebija, vairāk vai māzāk visi esam izauguši par normāliem cilvēkiem. Agresīva disciplīna ir nepieciešama dažos gadījumos, jo sukas bērni ir kļuvuši gudrāki!!! Viņi tagad skaļi ārdās, ka viņiem ir tiesības n’ shit un viņi zvanīs sociālajiem n’ shit un principā huju tev. Tu neko viņiem nevari izdarīt. Viņi ir sadomājušies, ka visiem tagad ir tiesības, bet nevienam vairs nav pienākumi. Elementāri ētikas pienākumi pret līdzcilvēkiem un no pamatskolas priekšmeta “Ētika” atceros, ka tas viss bija metams miskastē. Tā vietā, lai tiešām mums mācītu ētiku, mēs norakstījām teorijas no ētikas grāmatām, kas mūsu riebumu pret mācībām padarīja tikai stiprāku.

Tātad, ko var darīt lietas labā?

1. Mazāk pievērst uzmanību bērna atzīmēm, bet vairāk viņa uzvedībai. Raksturs ir 100x pārāks par intelektu, un intelekts tā pat neveidojas no 8. klasē iekaltām fizikas formulām. No tā veidojas roboti.

2. Izvērtēt skolotāja harizmu, raksturu, cilvēciskumu un prestižu, jo bērniem (īpaši mazākajiem) vajadzīgs līderis, nevis diktators, kas viņus nospiedīs par sūdīgām atzīmēm.

3. Trakākajos gadījumos, kad visatļautība ir pielīdzināma sāpēm, kad metāla iesms tiek izdurts cauri pautiem - atgriezties pie nezūdošām vērtībām. Lai jūt bļe’. Uzšaut ar lineālu pa knaģiem un būs miers. Pārējie nobīsies un sapratīs, ka sīkais ir lohs un pats uz to uzpelnījās.

4. Atlaist, ignorēt, izsūtīt, whatever visus liberāļus, kuri pie mums mēģina ieviest ASV stila audzināšanu.

5. Mīlēt, cienīt un uzklausīt savu bērnu. Tam, ka viņš pret klases biedriem ir pidars, ir kāds pamatots iemesls un problēma ir jārisina tās saknē.

Seko man twitterā @AlekssDinamo, ja vēlies mani paslavēt, nodirst, draudēt, apprecēt utt. Izvēles ir Tavās rokās.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Wed, 19 Dec 2012 21:52:54 +0200

Kas ir izglītība? Vai tiešām Tu tici, ka izglītība ir tie papīrīši, ko skolotāji un pasniedzēji Tev iedod pēc vidusskolas un augstskolas beigšanas? Vai izglītība ir tiešām tikai dokuments, kas apliecina, ka godam esi nosēdējis 12 nožēlojamus gadus iemācoties rakstīt, skaitīt, lasīt un pievilkties pie stieņa 3 reizes? Vai izglītība ir tas dokuments uz kura rakstīts, ka esi kvalificēts PR speciālists un tas padara Tavu pipeli garāku sēžot bezdarbnieku kantorī? Izglītība ir bizness un nekas vairāk. Tu nekad nebūsi patiešām izglītots paļaujoties uz savu augstskolu un tās pasniedzējiem.

Kas ir izglītots cilvēks? Manuprāt, izglītots cilvēks ir (pirmkārt jau tāds, kurš lasa manu blogu, KOOOOO un high five) cilvēks, kurš ļoti labi izprot sevi un notikumus sev apkārt. Dēļ kā Tu ej augstskolā? Senči Tevi piespieda? Naudu nav, kur grūzt? Esi pārāk slinks, lai meklētu darbu, tāpēc sēdi uz savas dirsas lekcijās mānot sevi, ka kādu dienu būsi šefs? Huju bļe. Humanitāro zinātņu pārprodukcija ir tik milzīga, ka 90% no humanitāro zinātņu studējošiem varēs sūkāt pipeli un vienīgais veids kā dabūt darbu savā specialitātē, kuru līdz galam nav sapratuši būs laizot visu, kas kaut drusciņ līdzinās dirsai. haha, nē es taču jokojos - Tu nekad nedabūsi darbu un sapūsi Anglijas fabrikā. Bet heads up - es Tev palīdzēšu nepieļaut lielāko kļūdu Tavā mūžā.

Ja esi humanitāro zinātņu, kā piemēram PR students, tad Tu tiešām ar savu diplomu varēsi tikai sist mušas uz loga, uzslaucīt sūdu no zemes vai sliktākajā gadījumā izmantot to tualetes papīra beigu variantā. Kāpēc? Jo ir pārprodukcija. Lai cik skaisti pasniedzēji dirstu par to, cik tas viss ir forši un kruti, tā ir diršana. Tīrs PR speciālists ir huiņa un es Tev iesaku neklausīties šajos liekulīgajos vārdos, lai papildinātu augstskolas maciņu. Patiesībā, PR ir ļoti, ļoti, ļooooti plašs lauks un pareizi izvirzot savus mērķus un ambīcijas, Tu vari darīt da jeb ko, kas ir saistīts ar šovbiznesu, medijiem, izklaides industriju, smadzeņu skalošanu u.t.t. Tev nevajadzēs pūt birojā un gudri dirst par to kā būtu, ja būtu tā, ka bļe būtu. Es nezinu, gan jau, ka tas tiek darīts, bet hey - ja tiešām esi kādā PR aģentūrā un Tev ir laba alga un viss pārējais n’ shit, tad man prieks par Tevi. Tu esi malacis un paņēmis pasauli aiz pautiem īstajā mirklī, kad tas bija nepieciešams. Malacis.

Ja Tu vispār nezini, ko vēlies darīt ar savu dzīvi, tad Dieva dēļ netērē laiku un naudu un nestudē pilnīgu mēslu. Izglītojies. Lasi grāmatas, nodarbojies ar kultūru, izdaiļo savu iekšējo pasauli ar literatūru, mūziku, mākslu, radošajām izpausmēm (izņemot moderno mākslu, jo tie ir tikai nariki, kas kausē kopā radiatoru trubas un izgriež miskastes saturu uz āru). Latvijā nekad mūžā nebūs ražošana, par to Tu vari aizmirst. Latvija ir loģistikas un pakalpojumu sniedzējas sfēra un nekas vairāk. Tev ir jāpielāgojas šai valstij, lai izdzīvotu un vislabākais veids kā pumpēt savus pautus ir skaidri apzinoties savu mērķi. Esi radošs savos ceļos un izmanto nestandarta pieejas darba meklēšanai. Kstaķi, ir darbs un ir darbošanās (hustle, maniem vārdiem). Darbs ir tas, kas Tev nodrošina iztikas minimumu, bet darbošanās (hustle…) ir tas, kas Tevi padarīs par money makin’ playa.

Man ir ļoti grūti izteikt savu domu lidojumu, bet es mēģināšu to padarīt maksimāli vienkāršu - citiem vārdiem sakot - ja neesi pārliecināts par to, ko studē, tad nahuj to nedari. Diemžēl, mēs dzīvojam sabiedrībā, kur Tu būdams izglītots cilvēks (kurš saprot mākslu, literatūras vērtības, sevis apzināšanos, ticības spēku, mīlestību, jautājumu uzdošanas mākslu u.t.t.), pakļaujies idiotu baram, kas ir dabūjis papīrīti un spiedīs Tev to papēdi mugurā. Tāpēc, lai kā mēs to negribētu, vairums gadījumos tas papīrs ir nepieciešams tikai formalitātei, kur atkal ir pierādīts tas, ka izglītība ir bizness un nekas vairāk. Tu samaksā skolai par papīrīti, skola Tev galvā iebāž kādas ļoti šauras sfēras pamatzināšanas un tad Tu laimīgs vergo birojā no 9 līdz 5, vēl 10 gadus atmaksājot 5000Ls kredītu, kuru paņēmi lai iegūtu zināšanas, kuras Tevi nepadarīja laimīgu. Vairums gadījumos tā notiek, es nerunāju par visiem, bet nu daļu. Lielu daļu nah’ mean. Lielāku par manu pipeli.

Lai kaut ko sasniegtu šajā sfērā, Tev ir jābūt (zelta vārdi) čujam, ņuham, poņai un vēl jārubī fiška. Nerubī fišku, nedabū pišu un rubījot fišku varēsi pist topmodeles - tas ir tik vienkārši. Skaidri apzinoties to, ko Tu spēj darīt un to, kas Tevi interesē + pievienojot milzīgu ticību saviem spēkiem (jo nav nekā spēcīgāka par ticības spēku) Tu darīsi lielas lietas. Lietas, kas Tevi padarīs laimīgu, nodrošinās iztiku un neiekļaus pelēkā pūļa daļā. Tas Tevi pacels pāri masai, padarīdams par savas jomas līderi. Mark my words.

Kāpēc es studēju augstkolā? Es esmu tur tikai dēļ papīrīša, un citu cilvēku gribas, ne manas. Manā situācijā the damage has been done un laiku nevar pagriezt atpakaļ. Ja varētu, es noteikti izvēlētos kursus pār jeb kāda veida studijām. To pašu iesaku darīt arī Tev. Ko es Tev vēlējos pateikt ar šo rakstu? Domā, ko dari un Dieva dēļ sāc izglītoties nevis skolā, bet dvēselē.

(nē es neesmu salietojies narkotikas vai salasījies kāda reliģiska rakstura grāmatas, man šķiet, ka esmu ceļā uz lielu savas esamības apzināšanos un garīgo pilnveidošanos. Nē, es neesmu piedzēries)

Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu vēl tik pat noderīgu dzīves padomus un mācībās, kā piemēram, “kā likt savai fekālijai izskatīties pēc Āfrikas kontinenta”.

Emocijas.

Sun, 16 Dec 2012 19:58:44 +0200

Man bieži nākas dzirdēt no cilvēkiem, ka manus rakstus var lasīt tikai pilnīgi idioti vai tādi cilvēki, kas ir līdzīgi man (neesmu kūdītājs, bet manuprāt, tas ir uzdirsiens Jums…). Es bieži esmu dzirdējis, ka tā ir pilnīga huiņa no pilnīga idiota, kurš tikai smird savā blogā un no sevīm mētā baigo gudrītī. Es bieži esmu dzirdējis, ka kāds jauks cilvēks ir iedevis palasīt manu blogu kādam citam cilvēkam un šim citam cilvēkam mati ir sacēlušies gaisā no tā, kas man ir bijis sakāms. Man ir tikai divi vārdi, kas ir sakāmi Jums - sūkājiet pimpi.

Šie cilvēki mani (tai skaitā arī Jūs…) kritizē dēļ manas rupjās valodas izvēles. Šī nav rupja valoda. Šī ir patiesa valoda no vispatiesākā cilvēka, kādu viņu sūdainās acis jeb kad ir lasījušas. Es nekur neesmu rakstījis melus vai nepatiesību. Bieži vien, es pat esmu licis lasītājam domāt, pakustināt to valriekstu galvā, pārdomāt izlasīto un atvērt acis. Vairums, noteikti, domā, ka es rakstu tikai rupjības, huiņu (viņu vārdi), garīgi atpalikuša bērna pierakstus, ka es esmu neaudzināts, nerūdīts, neesmu gājis cauri dzīves grūtībām utt. Man Jums ir divi vārdi sakāmi - sūkājiet pimpi.

Dārgais lasītāj, Tu nespēj iedomāties, cik daudz man tas nozīmē, ka lasi šo blogu. Kad sāku rakstīt savus domu graudus, es nekad mūžā nespēju iedomāties, ka mani raksti kādu uzrunās, kur nu vēl dabūšu darbu vīriešu žurnālā FHM (un atkal - sūkājiet pimpi). Es žurnālā neesmu uzrakstījis nevienu rupjību, bet saglabāju savu stilu, kuru analfabēti ir pārāk akli, lai ieraudzītu, bet Jūs dārgie lasītāji, esat novērtējuši kopš pirmās dienas. Man ir arī neizsakām prieks par katru jauno cilvēku, kuru uzrunā mani sacerējumi un (kā teiktu daži analfabēti, dažādās vecuma grupās) pilnīgi sarakstītie sūdi. Visvairāk man ir prieks par tiem, kuriem patika raksti par KONY 2012, par puisi, kas noleca no Vanšu tilta, par atgadījumu, kad suns nokoda mazo meitenīti, par paniku un baumām ap Swedbank krahu, par to jauko rakstu, kurš pat izmainīja vairāku cilvēku dzīves un kurā ieteicu sākt darīt to, ko mīli un darīt to tagad… Paldies. Paldies Jums visiem. Pārējie - sūkājiet pimpi.

Kāpēc es lamājos un rakstu tādas rupjības? Labojums: Es nerakstu rupjības. Es rakstu emocijas. Es neesmu bļeģ vainīgs, ka man emociju ir vairāk nekā vairums ībļu smadzenes un es viņas kaut kādā veidā izlieku ārā. Šis ir mans iekšējās agresijas izpausmes veids, un katra rupjība nav mana nekulturālā valoda, bet gan emocionāls pastiprinājums jeb kurai manis izteiktai frāzei. Ja Tu nevari atšķirt jēlas rupjības no emocijām - sūkā pimpi.

Kad likās, ka sasniedzu savas dzīves augstāko punktu, es biju sasniedzis pilnīgu pašdegredāciju, panikas lēkmes un savu pirmo mental breakdown, kā rezultātā es vairākus mēnešus pavadīju antidepresantu iedarbībā, lēnām kļūstot par pilnīgu dārzeni. Es ļoti atvainojos visiem saviem lasītājiem, kuriem liku vilties šo mēnešu laikā, kad nedevu ārā “kvalitatīvu sūdu”. Es ceru, ka tas vairs neatkārtosies. Pēdējās 3 dienas esmu pārtraucis lietot jeb kāda veida zāles un jūtos enerģijas, radošuma, spēka, intelekta un vitalitātes pilns. Es jūtos kā jauns cilvēks un vēlējos ar Jums visiem tajā padalīties. Ja tas Tevi neiepriecina - sūkā pimpi.

Kāpēc es izmantoju tik vulgāru valodu? Kuce, šī nav vulgāra valoda. Vulgāra valoda ir tas, kā Tavi bērni runā bērnu dārzā, vai pusaudžu dēls aiz skolas pīpējot ar čaļiem pie sētas. Šīs vēl ir puķītes no paša fcking Ādama un Ievas dārza. Šī nav vulgāra valoda, šī ir skaidra un patiesa valoda. Šī ir valoda, kādā es domāju. Kādā mēs sarunājamies ikdienā un jau sen ir pierādīts, ka cilvēks domu vislabāk uztver tādā valodā, kādā ir pieradis komunicēt ikdienā. Tāpēc visi pārējie blogi, kur tiek mākslīgi izpušķoti neeksistējoši notikumi, tik ļoti sūkā pimpi, jo ir tik ļoti nepatiesi. Šis blogs ir tikai un vienīgi patiesība. Tas viss nāk no manas dzīves, manas galvas un maniem pirkstiem, katru reizi, kad uzsitu pa klaviatūras taustiņu un nolieku savu “kārtējo sūdu”.

Tu vēlies izklausīties gudrs un patiess? Tad beidz tēlot, ka tāds esi. Tas ir pavisam vienkārši. Uzliec pimpi uz akadēmiskas vai literāras valodas, lieto sarunvalodu, tas ir tik vienkārši. Neviens Tev neliek izteikt tādas emocijas, kā to daru es. Neviens Tev neliek runāt nočņika žargonā. Runā skaidri un saprotami, bez pārlieku sarežģītām metaforām, kuras ir sūdīgākas par Tavu tualetes podu pēc biešu salātiem pusdienās. Esi patiess pret sevi un apkārtējiem, tas ir tik vienkārši.

Jūs nespējat iedomāties, cik daudz emociju mani pārņēma rakstot šo gabalu, jo es sen nebiju uzrakstījis kaut ko no sirds. Šis ir tas sirds gabals. Šis ir tas, ko uzrakstu mazāk nekā 20 minūtēs. Šis ir tas, kas mani padara par cilvēku. Āmen.

Kā atrast darbu?

Thu, 22 Nov 2012 21:24:17 +0200

Pēdējā laikā, pārāk daudz dzirdu par to, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu. Nu bļeģ, nav jau nekāds brīnums, ja savos 20-s-hujom gados kandidē par valdes locekli, projektu vadītāju vai bļeģ firmas izpilddirektoru.

Protams, ka Tevi atšūs un pievienos FAIL arhīvam. Zini, ko Tu dari nepareizi, Tu jaunais, neizglītotais un nedomājošais pidar? Tu tēmē pārāk augstu. Tavs mērķis ir dirsā nepareizs. Tev jāsāk ar mazākām lietām, nah’ mean? Tev jāsāk ar savas vietas nostiprināšanu un apzināšanos (un Tev jāapzinās, ka karājies zemāk par Sātana pipeli). Es esmu strādājis ļoti daudz sūdīgus darbus - esmu bijis sētnieks (tagad es slauku tikai veikala alkohola plauktus), esmu bijis apkopējs (tagad es apkopju tikai to vietu, kuru pālī novēmu), esmu bijis krāvējs (tagad viss, ko es krauju ir tas alķīts manā kurvītī nah’ mean), esmu bijis arī pakotājs un viss, ko pakoju tagad ir … NEKO BĻE. ESMU BIJIS.

Norij savu lepnumu un ej strādāt noliktavā. Loģistika plaukst un zeļ, vai zeļ un plaukst vai karoč ej pakaries, ja jūties pārāk kruts priekš tā. Noliktavās maksā vidēji normālu algu (300-400 uz rokas) un ar tādu algu Tu vari aizpildīt savu tukšo laiku un savas tukšās kabatas, kuras ir tukšākas par Lienes Candy galvu.

Tu esi meitene? Nekādu problēmu - ej strādā apģērbu veikalā. Nesūdīgi ir pelnīt 250-350 uz rokas. + Tu esi meitene, Tu nenodzersi tik daudz, cik čaļi. Kā tikt uz darba pārrunām? Lasi zemāk:

1. Ja gribi strādāt apģērbu veikalā, tad atrodi apģērbu veikala e-pastu, uzraksti skaistu motivācijas vēstuli, piepušķo CV un aiziet jūriņā bļe.

2. Ja nevari uzrakstīt normāli motivācijas vēstuli, tad atrodi kādu, kas to var.

3. Nomaini savu e-pastu. Uz Tevi neviens neskatīsies nopietni ja būsi sauliiite15@inbox.lv vai lileminems13@one.lv ! E-pastam jābūt Gmail’ā un vards.uzvards@gmail.com stilā. Tad vismaz Tevi nepievienos spamam, pediņ.

4. Esi džeks? Ej uz noliktavām ar izprintētu CV, un vienkārši iesniedz vadībai. Esi nedaudz nekaunīgs, atstāj to un pasaki, ka meklē darbu. Viss, tas ir tik vienkārši.

5. Painteresējies paziņu lokā, vai Tevi nevar kaut kur iebīdīt (līdzīgi kā es bīdu bulciņas savā rīklē).

6. Tev ir tiesības? Vēl labāk - esi taksists vai izvadātājs. Izvadā alkānus kā mani mājās pēc piektdienas vakara, vai izvadā picas maniem dzērāju draugiem.

7. Ej uz LuLū cept picas, vai jeb kuru citu fast foodu.

8. Iespējas ir tik plašas, bet Tu viņas neizmanto… Kauns.

9. Raksti CV un motivācijas smuki. Raksti kā es (tikai bez rupjībām, veciem cilvēkiem tas neliekas cool)!

10. Gribi palielināt savas iespējas? Esi radošs un taisi CV PowerPointā, bet tikai tad ja to māki uztaisīt smuku un nepārbāztu ar nevajadzīgu informāciju.

Daudziem cilvēkiem Latvijā ir aplokšņu alga. Kā to var noteikt? Paskaties, kas par sastrēgumiem uz ielām, cilvēkiem pohuj uz visām benzīna cenām, tā pat visi brauc lopā. Kā arī iesaku pievērst uzmanību X5 skaitam, kuri noparkoti pie sociālajiem dzīvokļiem…

Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences … nē, es diršu. Tu uzzināsi tikai, ko es rakstu sēžot uz poda.

Mans pirmais modes raksts.

Thu, 08 Nov 2012 11:32:57 +0200

Jau sen gribēju izmēģināt roku modē, respektīvi blogot par modes lietām n’ shit. Domāju, ka būtu labs kritiķis un modes noteicējs, savā ziņā kā tāda vīriešu @agnesiga versija.

Nevarēju nepamanīt tos ībļus, kas aizgājuši uz modes skatēm, izskatoties tā, it kā būtu sevi no galvas līdz kājām nosmērējuši ar šmeku, un tad izvārtījušies pa omes drēbju skapi. Ar pirkstiem ne uz vienu nerādīšu (rādīšu ar bildi), bet te būs mana recenzija par Latvijā vadošo modes blogeru prikiti. Sen jau kādam tos luņus vajadzēja nolikt pie vietas.

1. Bļe WTF. WTF NAHUJ. Jūs šitādā paskatā vēl uzdrošinaties kritizēt citu cilvēku apģērba izvēli? Tas čuvaks pa kreisi izskatās tā, it kā būtu laizījies ar vecu kāpostu pārdevēju (nu to veco, kurai zem letes ir kontrabandas cīgas un lūpas 24/7 ir uzkrāsotas sarkanākas par manu jebaļņiku, kad esmu fūgā). Vēl viņš izskatās kā Hīta Ledžera Džokera versija, tikai ar homoseksuālām nosliecēm, pusaudžu gados.

2. Mans nākamais jautājums - vai viņš ir resns, vai arī cieš no kādas slimības? Tas nav pareizi, ka tā mazā (un noteikti, arī skolas gados sistā) galviņa ir uz tik milzīga rumpja!! Nahuj Tev ir svārki? Baigais bļe samurajs jūties? Es zvēru, ka tādu blūzi redzēju savai bijušajai, 80 gadus vecajai ģeogrāfijas skolotājai (nu savā laikā, kad zāle bija stiprāka, un debesis bija homoseksuālas).

3. Kas tā par huiņu zem tiem svārkiem? Ko Tu tur slēp? Vai tās ir baltas kurpes? Vai sūdu krāsa pēkšņi ir kļuvusi balta? KAS TEV IR PAR PROBLĒMĀM?!?!?!

4. Tas vēl bija maigi. Džekam pa labi ir duckface. Tas laikam no sūkāšanas (un ne jau saldējuma). Kas viņam ir uz galvas? Vai tā ir tā cepure, ko kundzes gados liek uz galvas, kad vasarā ravē zemeņu takas? Vai arī Indiana Džonss ir ticis apzagts?

5. Vai Tev ir krāsoti nagi? Ok, es saprotu, kad gāju 11. klasē, tad vienreiz pālī man vienas rokas nagus nokrāsoja melnus, bet izskatās, ka Tu vismaz esi pabeidzis vidusskolu (īpašiem bērniem) un uzskati, ka tas vēl joprojām ir normāli. Vai arī Tu devi savus pirkstus sūkāt džekam pa kreisi? Nu visādi varianti.

6. Es pat nezinu, kas tā par huiņu Tev mugurā. Izskatās pēc saplēstiem aizkariem, bet mani patiešām creeps out fakts, ka es redzu Tavus nipeļus.

7. Izskatās, ka Tavi legingi būtu savienoti kopā ar augšu. Tu ieradies uz modes skati pidžamā? Vai tā ir pidžama, pediņ? Vai arī tas ir kaut kāds klišejisks cietumnieku kostīms? Cietumā, Tu džekiem patiktu. Par to šaubu nav. ]:)

8. Vai tie ir ādas šorti? Vai tas Jūs modes džeki nebijāt pret ādas izmantošanu? Tā ir imitācija? Kāpēc izskatās, ka tie ir kaut kas līdzīgs segliem, kurus Tev ir uzlicis mūsu Merlina Mensona wanabijs pa kreisi? Vai Džokera wanabijs? Vai arī tas nesaprastais bērns, kurš tika sists tualetēs?

Es neesmu homofobs, ne pavisam. Šis bija iesildošais raksts kaut kam lielākam, ko grasos ņemt priekšā (get it..? ņemt priekšā… get it…?) tuvākajā laikā. Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās modes peņdences un kaktualitātes LV sabiedrībā. Es tikai iesildos.

Sociālās psiholoģijas eseja.

Sun, 04 Nov 2012 12:46:16 +0200

Šī ir mana eseja par “Grupas darba analīze lēmuma pieņemšanas laikā”. Jā, man arī rakstot nebija ne mazākās nojausmas, ko īsti pasniedzēja grib no manis, bet neizmantojot nevienu literatūras avotu vai oficiālu teoriju, dabūju 7. Paskaties uz mani tagad, heiter. Bibliotēkas ir ņuņņām bļe.

Saturu un titullapu Jūs neesat nopelnījuši.

GRUPAS LĒMUMA PIEŅEMŠANAS PROCESS ORGANIZĀCIJĀ

Kādas var būt jaunākās zinātniskās atziņas per lēmumu pieņemšanas procesu? Šo jautājumu uzdodu gan sev, gan Jums. Kā var vispār kaut kas skaitīties jauns, ja nemitīgi notiek attīstība, izaugsme, virzība uz augšu un jaunu pētījumu veikšana katru sekundi? Kādu teoriju nosaukt par „jaunu” varam tikai uz šo brīdi, jau pēc 1 minūtes, tā var būt veca. Tieši, kamēr lasāt šo eseju, kādā pasaules stūrī (teiksim, kādā valstī, ne džungļos) var tikt veikts psiholoģisks eksperiments par attiecīgo tēmu, kura rezultāti apgāztu pilnīgi visas teorijas par grupas lēmuma pieņemšanas procesu organizācijā (turpmāk sauktu par GLPPO)! Iespējams, es zaudēju pāris balles neizmantojot nevienu „jaunu teoriju no bibliotēkas resursa”, bet es atsakos balstīties uz teorijām, kuras tiek dēvētas par „jaunām”, 10 gadu vecās grāmatās.

Tālāk es vēlos pievērsties vārdam „organizācija”. Būšu pilnīgi atklāts un atzīšos, ka neatceros pilnīgi nevienu vārdu no lekcijas kurā skaidrojāt šo mājas darbu, jo aptuveni 97% lekcijas laika mocījos ar neiroleptiskajiem sindromiem, kurus izraisīja anti depresantu blakus iedarbība, tādēļ sēžot krēslā kā „cilvēkam vibratoram”, man bija ļoti grūti nokoncentrēties uz lekciju. Tātad, organizācija – par kādu tieši organizāciju mēs šeit runājam? Par darba kolektīvu, kas uzņēmuma barības ķēdē ir zemāk par manu pašcieņu pēc kārtīga piektdienas vakara? Par līdzīgu darba kolektīvu, tikai kas ir augstāk stāvošs par manu garastāvokli piektdienas vakarā? Vai organizācija var būt arī, teiksim, mūzikas grupa, draugu bariņš, ticīgo kopiena, reketieru saiets u.t.t.? Jo redziet, katra organizācija atšķirās ar savām detaļām un niansēm, kuras sākotnējie var likties nenozīmīgas, bet uz „lielās bildes” pamatīgi izceļas citu vidū. To var ietekmēt neskaitāmi faktori, piemēram, sieviešu un vīriešu īpatsvars organizācijā; etniskās izcelsmes; subkultūru iespaids uz katru indivīdu; vecuma īpatsvars un atšķirības u.c. faktori. Vēl tika pat nozīmīga lieta ir paša lēmuma tematika – vai tas ir kaut kas ļoti svarīgs, kas var ietekmēt organizācijas nākotni (jo jeb kas to var ietekmēt, kaut vai atvērts logs vai viena ne tur izteikta piezīme) vai arī tas ir sīkums, kas normāliem cilvēkiem liktos nenozīmīgs un nesvarīgs, bet citi cilvēki to varētu izvērst nopietnā diskusijā.

Patiesībā, ir miljoniem faktoru, kas var ietekmēt lēmuma pieņemšanu, bet es ticu, ka mums ir labākas lietas, ko darīt savā brīvajā laikā (kā, piemēram, mērīt pakāpienu augstumus un skaitīt smiltis Jūrmalā), nekā par to visu gari un plaši diskutēt. Manā galvā ir pārāk liels kosmoss un pārāk daudz domu lidojumu, lai es pieķertos pie kāda konkrēta, ko izlikt šajā esejā, jo nemelojot, tēmu var izvērst ļoti plašu (kas, diez vai, mums ir vajadzīgs) un apkopot pilnīgi visus iespējamos variantus būtu ļoti neveselīgi manai psihei. Bez Jūsu atļaujas, atļaušos pats pārlēkt uz nākošo daļu.

GRUPAS DARBĪBAS ANALĪZE

Kā jau secinājām iepriekšējā lapā, ar nelielu atmiņas piepūles palīdzību, secinām, ka ir vairāki faktori, kas to ietekmē. Teiksim, ja vīriešu īpatsvars grupā ir lielāks par sieviešu, un ja tie ir vīrieši nevis košļenes, kas pielipušas pie sieviešu zābakiem, tad pēc pāris vienkāršām pārdomām, jeb kurš cilvēks var nonākt pie secinājuma, ka lēmums ir pieņemts balstoties uz dzimuma vairākumu, lai gan ne vienmēr tas ir būtiski. Tas ir atkarīgs no katra indivīda atsevišķi, kuri kopā veido vienu lielu mugurkaulu savam viedoklim (kurš var nesakrist ar otras grupas daļas viedokli).

Bet ne jau vienmēr ir jābūt 50/50 vīrieši ar sievietēm. Pārsvarā, jau dzimuma piederība pilnībā neizmaina grupas viedokli par konkrēto tēmu. Grupā var būt sajaukts skaits vīriešu un sieviešu, un šai grupas daļai var nesakrist viedoklis ar otru grupu, kur abas kopā veido šo organizāciju! Redzat, cik tas patiesībā ir sarežģīti apspriežams jautājums? Par katru no variantiem var uzrakstīt grāmatu, kam man nav ne laika, ne gribēšanas, tāpēc cenšos sevi ielikt kādos rāmjos, lai varētu no tā visa izvilkt ne pārāk garu un uzmanību noturošu eseju.

Grupa ir kā grieķu mitoloģijas radījums Cerbers – suns ar trīs galvām, bet vienu mugurkaulu, kurš apsargā Elles vārtus. Mugurkauls kustās uz kopīgi noteiktu mērķi, un galvas padara šo imidžu draudīgāku. Tas pats ir ar grupu – grupa veido mugurkaulu ar mērķi un lēmumu, kas jāpieņem, bet katrai no galvām ir savs veids kā viņas to izdarītu. Katrā galvā notiek savs lidojums, bet kustība ir viena – tas veidojas no visu galvu kopā salikšanas un vienošanās, tieši tādēļ savstarpēja sapratne un uzticība grupā ir tik ļoti svarīga. Tā ir arī svarīga Cerberam, tāpēc jeb kuru grupu var droši vērtēt par Cerberu.

Varbūt (visdrīzāk), esmu izteicies nedaudz neprecīzi, vai arī nepareizi un nedetalizēti noformulējis savu domu, bet es tiešām no visa aparāta, kas man pumpē melnu šķidrumu caur vēnām (ko tautā dēvē par sirdi) ceru, ka kaut nedaudz uztvērtā to, ko es vēlējot pateikt ar savu, ne pārāk veiksmīgo Cerbera metaforu. Iespējams, esmu iesācis/pametis labu iesākumu kādai teorijai/domai, kuru kāds zinošāks cilvēks spētu papildināt.

SAVAS DARBĪBAS ANALĪZE SEMINĀRA GRUPU DARBĀ

Vai manu darbību var vispār nosaukt par „darbību” dažos semināros? To nosaka mana psiholoģiskā un emocionālā stāvokļa piedrība grupā. Cilvēks pēc instinktiem mēģina socializēties un darboties grupās ar sev līdzīgajiem, jau no paša laika gala. Reti, kad produktivitāte veidojas no pilnīgi dažādu cilvēku grupas, tāpēc personīgi, es noliedzu šo „random grupu darbu” efektivitāti, kur grupas veidošanu nosaka pēc nejauši izvēlēta skaitļa vai sastāva.

Parasti, es cenšos maksimāli iesaistīties grupā ar savu viedokli un uzskatiem, bet tikai tādā gadījumā, ja ar vismaz 50% jūtu līdzības saikni. Ja šī saikne nav jūtama, un jūtu, ka mans viedoklis var apdraudēt sociālos kontaktus starp cilvēkiem, tad to paturu pie sevis un cenšos pielāgoties situācijai. Esmu, savā veidā, līdzīgs hameleonam, kas lai izdzīvotu vidē, maina krāsu un adaptējas apstākļiem. To pašu varu teikt par sevi, bet ne jau tāpēc, ka man nebūtu mugurkaula – tieši pretēji. Mans mugurkauls ir aptuveni dinozaura lielumā (ko es arī esmu parādījis ar šo eseju), tāpēc tas nereti var negatīvi ietekmēt pārējo grupu, kā arī nostāju pret mani, kā rezultātā, vairums gadījumos pakļaujos grupas spiedienam.

Protams, ja ar grupu viss ir kārtībā, tad tajā jūtos daudz brīvāk un ērtāk, kā arī daudz intensīvāk iesaistos tās darbībā ar saviem priekšlikumiem, viedokli, idejām un uzskatiem. To visu nosaka atmosfēra un cilvēki (kad cilvēki jau kļūst par daļu no atmosfēras). Tātad, varam nonākt pie pavisam vienkāršiem secinājumiem, ka jeb kuras grupas darbību nosaka tās sastāvdaļas (cilvēki), mugurkauls (Cerbers) un atmosfēra (viss kopā). Ko mēs secinām? Ka visefektīvākā darbība un progress var notikt tikai līdzīgi domājošo starpā, pretējā gadījumā grupas nesaliedētība var novest pie negatīvām sekām un maksimālas NE-efektivitātes, regresa un pat degradācijas.

Ar to es arī noslēgšu šo eseju un atļaušos nobeigumā piebilst, ka šis ir tas moments, kad man ieliekat vismaz 4 par centību. Paldies, ja šo esat izlasījusi līdz galam.

Iedomājaties, man šis sviests ir jāmācās.

Suņa advokāts.

Mon, 01 Oct 2012 17:12:00 +0300

Atkal bļeģ. Atkal ieejot ziņu lapās man jāpaliek niknam. Vispār šodien gribēju ierakstīt kaut ko par vīriešu ziemas modes tendencēm, bet sanāca izlasīt pāris virsrakstus par to, ka kāds suns nokodis 8 mēnešus vecu meitenīti. Atkal bļeģ. Ja Tu nezini par, ko es runāju, tad http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/437916-suns_lidz_navei_saplosa_astonus_menesus_vecu_bernu !

Paldies Dievam, vismaz ziņu lapas ir liegušas iespēju rakstīt komentārus pie rakstiem, jo vidējā ībļa, atvainojos, komentētāja-latvieša prātā, noteikti, ir ko teikt par šo tēmu. Piemēram, vecāki ir lohi, suns ir lohs, bērns ir lohs, Kalvītis ir zaglis, Ušakovs ir lohs u.t.t. Pēkšņi vidējais latvietis pārtop par dzīvnieku savaldīšanas ekspertu, perfekto vecāku un uz minūti rakstot ar pimpi tos komentārus TVNet’ā, arī iejūtas mazuļa lomā. Man ir, ko teikt par šo tēmu.

Tā, protams, ir traģēdija. Nav jau pirmā reize, kad kaut kas tāds notiek. Par to ir dzirdēts visai bieži, ka vecāku neuzmanības dēļ ir beigts gan mazulis, gan rezultātā nošpricē suni, kurš nu ne pie kā nav vainīgs. Jā, es to pateicu - suns ne pie kā nav vainīgs. Šajā situācijā vissliktākais, ko var darīt ir rādīt ar pirktu un teikt, kurš ir vainīgs, bet no kļūdām mācās, tāpēc varbūt šī nelaime būs kā atgādinājums visiem jaunajiem vecākiem ar mājdzīvniekiem. Un šeit būs pāris mani domu graudi par tēmu:

1. Huļiš Tu neskaties, ko dara Tavs fcking 8 MĒNEŠUS vecais mazulis?!

2. Kāpēc suns būtu vainīgs? Tas ir BĻEĢ SUNS! Ziņās skaidri un gaiši rakstīts, ka bērns pie viņa pierāpojis, kamēr suns ēdis. VISI BĻEĢ ZIN, KA TU NEAZTIEC SUNI, KAD VIŅŠ ĒD. Tas būtu jāzin arī vecākam, tad nolecam pie pirmā punkta.

3. Suņa instinktos ir aizstāvēt savu paiku. Ja pēc ziņām pareizi var saprast, tad tas ir bijis bokseris.

4. Zinot mazus, 8 mēnešus vecus bērnus, mēs zinām, ka viņi savus mazos cīsiņu pirkstus (kuri nepārsniedz mana locekļa izmērus) bāž visur, kur iebāzt (nu līdzīgi, kā es… savu locekli). Tu bļeģ nahuj priecātos, ja ēdot pusdienas, es pieietu Tev no aizmugures un iespraustu 2 savus pirkstus Tev dirsā (es zinu, ka manas daiļā dzimuma lasītājas priecātos. Priecātos, jo beidzot izmantotu to pipargāzes baloniņu)?

5. Suns automātiski tiks pasludināts par vienīgo vaininieku. Suns tiks iemidzināts. Tā arī nesaprotot, ko sliktu viņš ir izdarījis. Tas bērns viņu varēja raustīt aiz ausīm, bāzt savas rokas viņam mutē, nu bļe whatever. VISU, viņš varēja darīt. Un suns neapzinādamies savu spēku sevi tikai aizstāvēja, jo viņš nav cilvēks un nevar atšķirt rotaļāšanos no fiziskas aizskaršanas. Dubulta traģēdija ģimenei.

Tāpēc, lūdzu… Ja Tev ir mazs bērns, brālis, māsa, mājas ķeņgurs, tad skaties, ko viņš dara. Ko viņš dara pašlaik? Es ceru, ka pārbaudīji, ko viņš dara, nevis pārbaudīji vai YouPorn ir ielikti jauni video.

Nākamreiz lasi manu viedokli par vīriešu ziemas modes tendencēm. Sekot man twitterā @AlekssDinamo, lai vienmēr būtu lietas kursā par labākajām receptēm cīņā pret impotenci.

Dziļi grāvji un štovēti kāposti.

Wed, 22 Aug 2012 21:55:39 +0300

Es esmu atpakaļ. Vispār es nekur nebiju pazudis un ja Tu manu blogu lasi pirmo reizi, tad ticu, ka Tev reāli pohuj par to, kas notiek manā dzīvē un no kura grāvja šoreiz esmu izlīdis (tikai, lai ieripotu vēl dziļākā… un ar “dziļu grāvi” es domāju Tavas draudzenes “dziļo grāvi”, kurš spriežot pēc viņas gaitas ir viens no dziļākajiem Latvijā, ja Tu saproti, ko es domāju KOOOOOOOO).

Šodien mani uzvilka diezgan specifiska tēma - kas cilvēkiem pietrūkst dzīvojot ārzemēs? Dažreiz parunājot ar paziņām, kas vēl mitinās UK, vai meklējot latviešu amatieru pornogrāfiju un pazīstamu meiteņu kailfoto, nejauši sanāk uziet diskusijas (vai kā man tās patīk dēvēt - “ībļu bara verbālas caurejas”) par nemitīgu īdēšanu par to, kas pietrūkst no tēvzemes (ar to es domāju Latviju, Tu neizglītotais un vārdu nezinošais bāleliņ’ bļe). Mani pārņem skumjas mijiedarbībā ar naidu, jo dažreiz liekas, ka vidējā latvieša prātā ir tikai kārtīgi bļe pierīties, piepisties un pēc tam pusdienu dirst un pirst no štovētiem kāpostiem.

Ok, man arī garšo štovēti kāposti, rupjmaize, kefīrs, skābais krējums un viss pārējais (just kiddin’), kas katram sevis cienīgam latvietim ir ēdiena piramīdas augšgalā, bet ja cilvēks šīs lietas uzsver pirms savas ģimenes, draugiem, vides, pilsētas, ātra interneta, lētām cigaretēm, lētām prostitūtām u.t.t., tad kaut kas (pimpis, kas ir iesprausts manā galvā, tāpēc esmu drāzts smadzenēs) man liek domāt un ticēt, ka šis cilvēks ir mudaks. Kā tu vari kaut kādu jobanu sardeļu zupu bļe likt augstāk par cilvēkiem? Ok, tas viss ir saprotams tad, ja Tev nav šādu cilvēku. Respektīvi, Tev nav ne draugu, ne tuvu ļaužu, ne mīļotās pilsētas, ne vietas kuru Tu vari saukt par mājām… Zini, kāpēc Tev nekā no tā nav? Jo Tu esi pimpis un pats pie tā esi vainīgs. Ja jau Tevi atstumj pat ĢIMENE, nemaz nerunājot par citiem cilvēkiem un draugiem, tad mēs visi varam secināt, ka problēma ir Tevī un vislabākais veids, kā tikt vaļā no problēmas ir to likvidēt - aizrijies ar tiem štovētajiem kāpostiem bļeģ.

Es tikko nodzēsu 3 rindkopas, jo sāku rakstīt pilnīgi neloģiskus skricelējumus par reliģiju, ticību un to kāpēc man riebjas ateisti (vecuma marazms nāk virsū). Es par to uzrakstīšu kādu citu reizi, kad atkal būšu iekļuvis kādā saviesīgā kultūras pasākumā (pritona pjankā).

Līdz tam laikam, man jāatvainojas, jo sāku blogot ļoti nekvalitatīvi (kad es to esmu darījis kvalitatīvi, KOOOO) un to darīšu ļoti maz, tikai kad sanāks. Esmu uzņēmies diezgan daudz darbu un līdz ar rudens sākšanos būšu aizņemts pa autoskolu, studijām (porno studijām, nevis mācību. Par ko Jūs mani uzskatāt?), darbu un nesen uzzināju, ka ir arī dzīve ārpus interneta. Man viņa nepatīk. Pārāk krāsaina un pārāk daudz jārunā.

Pasaules rašanās aka vēstures stunda ar A. Dinamo.

Tue, 26 Jun 2012 13:41:20 +0300

Labdien. Man kā izbijušam vēsturniekam un vēl atrodoties vieglā pēc-Jāņu delīrijā nāca ideja apgaismot savus jaunākos (visus) lasītājus par to, kā tad īsti radās pasaule. Es vēlos viņiem likt padomāt un atvērt acis, lai saprastu, ka tas ko viņiem māca tagad ir bullshits. Tā visa ir masu hipnotizēšana, masoni, Illuminati u.t.t. Klausietie manī un atveriet acis. Piedāvāju Jums īstu vēstures kursu par pasaules rašanos:

Morgans Frīmens ir Dievs un rada pasauli.

Sen senos laikos, dzīvoja sliņķis, mamuts, zobenzobu tīģeris un vāvere. Šī kompānija pāris tūkstošu gadu darīja baigo huiņu un tad vāvere dzenoties pakaļ riekstam uzmuķīja kontinentus. Man šķiet, ka viņi arī nogalināja dinozaurus.

Pāris tūkstošu gadu vēlāk piedzima dahuja spartieši un Džeralds Batlers. Kaut kādi čuvaki no Persijas gribēja ieņemt spartiešu mājas un izvarot viņu sievas, tāpēc Džeralds Batlers ar savu armiju viņiem iedeva pizdi. Viņi cīnījās pret babajiem, kas bija ar rotām un ķēdēm n’ shit.

Kaut kur ap to laiku Mikijs Rurks pretojās Dieviem un uzmuķīja savu armiju, kas riktīgi nokaitināja Zevu, Poseidonu un citus čuvakus. Tie čaļi izkāvās, bet Mikijs Rurks dabūja pizdi. Nedaudz vēlāk Breds Pits ar gribēja apzagt Troju, bet kaut kāds čuvaks viņam ielaida bultu papēdī un prieki beidzās.

Ap to laiku, citā pasaules malā kaut kādi čuvaki izkala gredzenu ar kuru Tu vari palikt neredzams, un tad pāris rūķi, hobiti un džeks baltā halātā ar smieklīgu cepuri gāja viņam pakaļ. Pāris gadus vēlāk, viņi gredzenu izdomāja iznīcināt, jo liela, ļauna acs pamodās. Tad to čuvaku atvases un vēl kaut kāds elfs gāja viņu iznīcināt un čalis baltajā halātā klieda: “YOU SHALL NOT PASS”.

Aptuveni ap to laiku kaut kur pie mūsdienu Ziemeļīrijas un vēl Horvātijas, Īslandes čaļi cīnījās par dzelzs troni, tad nogalināja džeku no Ziemeļiem un tad ķipa sākās karš.

Kaut kur te Kolins Farels aka Aleksandrs Lielais no Maķedonijas gāja kara gājienā pār Eiropu un visu tā laika pasauli, un tad nomira, jo viņu saindēja.

Pārlecam vēl uz priekšu, un Tuvajos Austrumos čalis baltā halātā ar vārdu Altaīrs slepkavoja templiešus, kuri gribēja valdīt pār pasauli un kopš tā laika pasaulei nepatīk musulmaņi, jo viņi tur smuki deva pizdi templiešiem.

Vikingi atklāj Ameriku.

Čalis no Spānijas arī atklāj Ameriku un visi tic viņam. Eiropas karaļvalstis un vēl pārējie bomāri cīnās par Amerikas zēmēm un pārojas ar indiāņiem.

Džonijs Deps plosās pa Karību jūru, ir stilīgs pirāts. Čuvakiem tas nepatīk un visi ir baigā neizpratnē. Eiropa dzer tēju. Neviens nezin par Japānas eksistenci. Krievijā dzer šņabi. Latvija strādā un pukst, ka nav naudas. Džonijam Depam pofig.

Ņujorkā Lenodardo Di Kaprio pizģījas ar miesnieku, neviens neatceras kā tas beidzās. Es arī. Daudz asinis un Ņujorkā ir auksts. Vēlāk Di Kaprio noslīkst braucot uz Ameriku, vēlreiz. Pēc tam viņš ir detektīvs.

Bonaparts uzmuķī lētu brendiju. Krievija viņam iedod pizdi.

Abrahams Linkolns uztaisa Ameriku un slepkavo vampīrus.

Pirmais Pasaules karš: Neviens īsti neatceras kāpēc tas sākās. Latvijai vēl joprojām viss ir hujova. Austrālija tiek atklāta un aborigēni mirst.

Otrais Pasaules karš: Čārlijs Čaplins ar savu nacistu armiju grib pārņemt pasauli, Toms Krūzs viņu mēģina apturēt. Ebreji migrē uz Ameriku un atver bankas. Staļins nodod Čaplinu, Latviju nodod visi, kas var nodot un Japāņi ar samurajiem nobombī štatos Pērlharboru. Štatiem tas nepatīk un viņi nobombī Japānu ar atombumbām.

Kapteinis Amerika aptur nacistus un pasaule tiek glābta.

Indiana Džonss saraksta vēstures grāmatas un atklāj visādus prikolus ložņājot pa alām, kapenēm un bēgot no lieliem, ripojošiem akmeņiem.

Latvijai nav naudas.

Japāna salīgst ar štatiem, bet tagad visi ir dusmīgi uz Krieviju. Krievijai pohuj, viņi dzer šņabi.

Kaut kas netika sadalīts Vjetnamā, tāpēc Amerika ATKAL dodas izglābt dienu. Tas džeks no “Watch Men” tur vēl paspēj uztaisīt bērnu un tas zilais čuvaks tur palīdz Amerikai. Rembo arī kaut ko dara un Arnolds Švarcenēgers arī kaut kur glābj savu ģimeni. Rokijs kļūst par pasaules čempi boksā.

2001. gada 11. septembris, Dž. Bušs ielaiž lidmašīnas savos torņos, lai viņam ir atmaska iebrukt Afganistānā un vēl citās Tuvo Austrumu valstīs. Osama Bin Lādens ir neizpratnē.

Amerika izglābj pasauli FUCK YEAH, un nogalina Sadamu Huseinu un pārējos sliktos. Kaut kur te Latvijai parādās nauda, bet Toms Krūzs tagad ir Japānā un trenējas par Samuraju.

Nevienam vairs nav naudas, visa pasaule ir kā Latvija. Krievijai pofig, viņi dzer šņabi. Zviedriem arī pofig, un Austrālijā parādās elektrība.

Vampīri pasludina savu eksistenci un nāk gaismā. Vilkači arī par to domā, bet vēl nav sasparojušies. Spānijai, Grieķijai un Itālijai ir dirsā. Latvija ir krutāka. Visi brauc uz Latviju strādāt. Latvijā ir darbs. THE END. Nākamos notikumus nosakat tikai un vienīgi Jūs paši.

Pauti.

Fri, 08 Jun 2012 12:27:00 +0300

Es pat nezinu, kā iesākt šādu rakstu un kā vislabāk izpaust savas domas par notikušo, lai tas neizskatītos pēc kosmosa vai sociopāta slimiem murgiem (jo aptuveni 80% manu ierakstu tā izskatās), bet centīšos visus nodirst pa drusciņam.

Vakardien visi galvenie ziņu portāli bija pārdirsti (burtiskā nozīmē, jo tik sūdīgi sarakstītas ziņas un tik seklus viedokļus es sen nebiju lasījis). Vislielāko heitu no manas puses ir izpelnījušies LNT ziņu sagatavotāji. Es vēl paspēju YouTube noskatīties pašu lēciena video, kur čalis diezgan episki noleca bez nekādām ceremonijām un bija ļoti labi dzirdams pisaks pret trolejbusa jumtu (vai vadiem, vai tur ko, es īsti neatceros, es biju pārguris, ej dirst). Tagad pie TVNet raksta ir pievienots LNT ziņu sižets, links šeit - http://www.tvnet.lv/online_tv/21939-jaunietis_nolec_no_vansu_tilta_un_iet_boja !

Es reāli nezinu, vai Kārlis Goldbergs Kristapsons un Aivars Baltmanis arī ir sarakstījuši to drausmīgo huiņu, ko teica džeks ar brillēm un blonģinka sākumā, bet ja Tu negribi skatīties, es precīzi citēšu blonģinku un brilli - IZLASI, LAI SAPRASTU, KO TĀLĀK DIRSĪŠU:

“Traģēdija Rīgas centrā. Kārtējais, pārgalvīgais mēģinājums iekarot Vanšu tilta smaili beidzas liktenīgi. Pērn uz tilta vantīm uzklāta lipīgā un slidenā krāsa šogad nebija atjaunota un nespēja aizsargāt pret pārgalvju centieniem riskēt ar savu dzīvību.”

Ok, LET’S GET SHIT STRAIGHT - Tas NEBIJA mēģinājums iekarot Vanšu tiltu. Es neesmu nekāds eksperts, bet šoreiz gan es uzspiedīšu savu viedokli par notikušo. Čuvaks ļoti labi zināja, ko viņš dara un ko viņš darīs augšā. Viņš nebija kkāds jobans attention whore, kurš prasīja eklerus un minerālūdeni. Džeks pilnīgi BEZ JEB KĀDĀM ceremonijām uzkāpa, pārmeta krustu un nahuj noleca lejā. Viņš neteica nekādu runu par to, ka neviens viņu nemīl, viņam nahuj nav jēgas dzīvot, viņš nebļāva, ka pie visa vainīga ir valdība, sabiedrība, izglītības sistēma, Nils Ušakovs, Rīgas Satiksme, Andris Šķēle u.t.t. Viņš vienkārši uzkāpa un AR STILU aizgāja prom no šīs pasaules.

Tagad es nesērošu un neapdziedāšu čali, jo dēļ viņa izgājieniem tagad daudz cilvēkiem būs problēmas, īpaši tiem, kas nohaltūrēja un šogad neuzsmērēja to huiņu uz vantīm. LNT to pasniedza tā, it kā džeks pālī vai zem ripām pa taisno no Coyote Fly būtu uzkāpis, kāds viņa piedzēries čoms to vēl filmētu ar telefonu un tad viņš ķipa pa prikolam nolēca. Nē, čuvaks skaidri un gaiši zināja, ko dara. Ja jau viņš gribēja pašnāvību, tad kāpēc nenošāvās vai nepakārās, Tu vaicā? Pirmkārt, šaujamie ir ellīgi dārgi bļe. I know this shit. Pat melnajā tirgū tie sūdi nav lēti. Un nahuj vajag pakārties? Tas ir mokoši (tiesa, džeks domāja, ka nolecot būs uzreiz, bet kkā hujova noleca, ka nomira tikai ātro mašīnā).

UN WTF - kādā vēl lipīgā un slidenā smēre…? Nē, nopietni - Jūs paši sapratāt kādu huiņu esat pateikuši? Es neesmu nekāds grammar nazi, bet kā smēre var būt lipīga un slidena vienlaicīgi?!?! KĀ?!?! Es tiešām nezinu un ja kāds man to pateiks, būšu ļoti pateicīgs un ņemšu savus vārdus atpakaļ.

Vēl iekš Dr.lv parādījās dienasgrāmatas ieraksts par džeku - http://www.draugiem.lv/blogs/?p=7216013 ! OBLIGĀTI IZLASI. Tur arī, atklāti sakot, ir kaut kādas neizprotamas lietas vai arī es vienkārši esmu lohs (laikam, jau ka esmu lohs). Var jau būt, ka es nepatiesi tūlīt uzbraukšu ieraksta autoram, bet es tiešām nesaprotu pāris lietas - vai ieraksta publicētājs ir arī autors?

SKATIES: Pirmās rindkopas čuvaks dirš par saņemto īsziņu, par to background story, kur lēcējam mira vecāki autoavārijā, tad par apliecina, ka lēcējs ir dzērism bijis azartspēlēs un aizņēmies no autora vēl 15Ls. Tad visam pa vidu ir par Dievu un sektu, nu huiņa krč. Baigais kosmoss (līdzīgs manam ierakstam). Ieraksta beigās… džeks saka:

“Protams, ka es viņu nepazinu. Protams, ka man vajadzētu nelikties ne zinis, vai vienkārši pasmieties par kārtējo trako, kas “uzkāpa pēc eklēriem”. Bet aiz katra cilvēka ir stāsts, kuru ir vērts dzirdēt. Vai “mana drauga” stāstu mēs esam dzirdējuši?

Kāpēc viņš to izdarīja?”

Es nesaprotu. Tu viņi pazini / nepazini? Kāda bija Tava saistība ar viņu? Sākumā Tu saki, ka saņēmi no viņa īsziņu, pastāsti background’u, tagad saki, ka viņu nepazīsti. Kaut kāds kārtējais trakais… Tad atkal Tavs draugs. Pilnīgi jāiet uzpīpēt un jāpadomā.

Kopsavilkums: Manuprāt, čalis drīz kļūs par ikonu Latvijas Pašnāvnieku asociācijas vidū (jo bļe ja jau ir tāda Salaveču asociāja, kāpēc, lai nebūtu arī pašnāvnieku?!?). Viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kam ir reāli PAUTI, lai to izdarītu. Es šādus cilvēkus neceļu debesīs un neapbrīnoju, es pat neskatos vai viņš ir reliģisks fanāts vai nav, bet es ticu, ka viņiem ir pauti (vai precīzāk - bija… nu kad viņi vēl bija dzīvi).

Viņam nebija vajadzīga pusstundu gara runa..

Viņam nebija saraksts ar lietām, ko viņš grib..

Viņš nevienu ne pie kā nevainoja..

Viņš nekliedza, ka leks..

Viņš pat video īsti nepievērsa uzmanību apkārt notiekošajam (pēc YouTube spriežu)..

Viņš pārmeta krustu un noleca. Pauti. Lūk tie ir pauti, cilvēki.

Neheito mani, ja manas domas par notikušo kaut kādā veidā nesakrita ar Tavām domām, es tikai gribu, lai pēc izlasīšanas Tu būtu noķēris manu aptuveno vilni un spētu uz to visu paskatīties no šādas puses. Tas arī ir viss. Es negribu, lai Tu akli sekotu ziņām un medijiem (īpaši LNT), bet tā pat kā ar manu rakstu par KONY 2012 - padomātu, iedziļinātos un spētu raudzīties uz to visu savādāk.

Vai arī Tu vari ignorēt iepriekšējo rindkopu un mēs varam turpināt mūsu dzīves. Vispār, es vēl neesmu īsti pamodies un nezinu vai šim ierakstam bija kāda jēga, jo tā pa lielam es neesmu pateicis pilnīgi neko lietderīgu. Over and out.

Izlaidums.

Thu, 24 May 2012 11:00:58 +0300

Šis raksts varētu būt īpaši tuvs visiem maniem vidusskolas lasītājiem (just kiddin’ - ar “vidusskolu lasītājiem” es domāju “bērnudārza lasītājiem”), jo ir sācies izlaidumu laiks. Personīgi, mani tas vairāk neskar (THANK GOD), kā arī man pat nav neviens izlaidums uz kuru iet kā viesim (jo visas manas kuces mācās 8. klasē, datz wussup).

Kad pats gāju vidusskolā (un šoreiz ar vidusskolu es tiešām domāju vidusskolu, jo bērnudārzā es negāju), es visus 3 gadus nevarēju nomierināties no šīs briesmīgas izlaiduma huiņas. Vot bļe es nesaprotu - Tu pabeidz 12. klasi. Nahujam ir vajadzīgas kaut kādas ceremonijas it kā Tu un Tava klase būtu apturējuši kodolkaru. “Ō, Tu pabeidzi 12. klasi? Esmu pārliecināts, ka Tu esi tik neatlaidīgs, čakls un burvīgs jaunietis ar milzīgām perspektīvām dzīvē. Pastāsti man, lūdzu vēl, par saviem plāniem pēc 12. klases…”. Tieši tā bļe, Tev nav plānu un pareizi vien ir. Tu pat nezini, ko Tu darīsi rītdien, kā Tu dirsā vari zināt, ko Tu darīsi pēc 5 gadiem?!?

Enīvej, es pamanīju, ka par izlaidumu milzīgā hype’ā ir tieši vecenes, čaļiem ir pohuj, bet man personīgi viss riebās, jo man besī 1,5h pavadīt zālē, kur visi sēž uz beņķiem, mūzika ir vienkārši drausmīga (un īsti nevar saprast vai viņa ir depresīva kapu mūzika vai vienkārši pianists citas melodijas nezin), ir nolasījušies visa vecuma cilvēki (Tavi senči; Tavi brāļi/māsas; Tavi vecvecāki; kaut kādi hujipjotie radi kuriem ir pilnīgi pohuj uz Tevi un viņi ir ieradušies tikai, lai izdzertu un izēstu Tavu dzīvokli pēc tam, vēl sīki bērni nahuj; Tavs onkulis, kuru Tu pēdējo reizi redzēji tumšajā pagrabā ar videokameru n’ shit u.t.t.) un vispār - man ļoti patīk mazo bērnu attieksme šajā pasākumā. Ir nahuj jūnijs, ir bļe karsts, sīkajam ir pilnīgi pohuj uz kaut kādu jobanu izlaidumu, jo viņš grib tikai netraucēti spēlēt kompi, dirst podiņā, ēst visādus sūdus nahuj un skatīties multenes. Nahujam viņam tagad ir jāiet uz savas mātes-māsas-meitas-šmaras izlaidumu? Viņš arī atklāti sāks izrādīt savu nepatiku pret šo visu pasākumu (aplausi sīkajiem pidariem) un brutāli kliegs, piņņās & ārdīsies tā, ka mātei gribot/negribot viņš būs jāizved no zāles. GENIUSSSS

Un nahujam visas tās puķes?!? Bļe es vispār šito nesaprotu. Pati ģimene sev sapērk tādus puķu kalnus, ko pasniegt mīļajai meitiņai/dēliņam (kurš āfterītī šņauks vitamīnu, pisīs klases biedrus bez preža, nakts laikā izdzers vairāk šmigas nekā visā savā dzīvē kopumā n’ shit u.t.t.), ja to visu tā pat metīs ārā?? Tu bļe savācies tās puķes tā kā lohs, kad visi Tevi apsveic un bļe viņas ir tik ubešena daudz, ka vienkārši nav, kur likt un tad tas Tavs pidars no famīlijas ar visu fotoaparātu vēl nesīsies Tev palīdzēt tikt galā ar puķēm, ironiskā kārtā atņemot visas tās, kuras pirms 5min Tev pats iedeva! Tad Tu sēdi kā pilnīgs lohs ar pilnām rokām puķu, kuras traucē gan Tev, gan Taviem blakussēdošajiem, tās sukas jau ir sasmērējušas Tavu skaisto atestātu un no skaisti pelēka viņam vienā vietā jau ir kkāda jobana zaļa huiņa, kas tur PALIKS VISU MŪŽU bļe.

Un jā - meitenēm ļoti patīk izlaidumi, jo viņas saprot, ka uz tiem sencīši naudu nežēlos jaunai kleitai. Manā 12. klases izlaidumā sanāca baigi labais kuriozs, ka divām meitenēm bija identiski vienādas kleitas. Wuhuhuhuhuh ALL HELL BROKE LOOSE!!! Tas bija pizģec, man šķiet, ka viņas pat āfterpārtijā viena ar otru nerunāja. Es arī to kleitu lietu nesaprotu - Tu izgrūd ubešeno piķi, lai savu mīļo meitiņu ietērptu kleitā, kuru viņa uzvilks 1x mūžā, i to uz 2h maximums, rezultātā iegūstot pohainu veceni nākamajā dienā, kā arī pārdrāztu līdz nemaņai (un ar pārdrāztu, es domāju - sievieti, kurai iepriekšējā vakarā ir bijis seksuāls un intīms fizisks kontakts ar pretējā dzimuma (vai tā paša dzimuma…) pārstāvi).

Es nesaprotu. Es tiešām nesaprotu, kam ir vajadzīgas šī ceremonija, kas ir pielīdzināma kaut kādam OKartes skatuves koncertam, kur zālē visi sēž ar akmens sejām, pieklājības pēc nedaudz aplaudē ik pa laikam un cilvēki, kas ir vistuvāk skatuvei (absolventi, gadījumā, ja esi stulbs) nevar sagaidīt brīdī, kad varēs iet prom.

Tas tā laikam arī būtu viss… (nē nebūtu, bet es negribu visu atlikušo dienu pavadīt nodiršot sabiedrībā pieņemamus un pat ētiskus notikumus). Nākamreiz es nodirsīšu sabiedrību (just kiddin’, es jau to daru).

Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes par Tavu draudzeni un to, cik labi man viņu sanāk koļīt aiz Tavas muguras (just kiddin’, es nerunāju ar meitenēm, jo esmu kautrīgs) (DUBULTAIS just kiddin’ - es nerunāju ar meitenēm, jo manas sarunas sākas un beidzas ar “Čau, es esmu Alekss un es studēju Cūkkārpā *un tad viņas pieceļās un aiziet*”)!

Samantas Tīnas plikumi n' shit.

Mon, 21 May 2012 23:59:04 +0300

Nē, šis raksts nebūs par Samantas Tīnas seksuāli pavedinošo priekšnesumu Krusttevs.com YouTube video rullītī. Tu nemaz nezini par ko es runāju? Ļoti labi, jo nekas īpašs tur tā pat nav un cilvēkiem patīk piepisties lietām, kuras ir diezgan mazsvarīgas, kā arī spriežot pēc twitter feed’a, šķiet, ka Samanta Tīna LV interneta lietotājiem un social geek’iem ir ierindojusies blakus Nikolasam Keidžam, Stīvam Karelam, croc’iem, Nickelback, Internet Explorer’am un citām huiņām, no kurām puse ir tīri normāla, bet otra puse tiek heitota neizprotamu iemeslu dēļ (nu vai arī viņa tiek heitota, jo tas ir stilīgi, es īsti nezinu).

Runājot par kamuflāžas biksēm, vakardien notika Nordea maratons. Šo pasākumu es neapmeklēju, jo man kārtējo reizi bija konkrētas pohas (vot pārsteigums, pizģec). Šīs pašas skaistās pohas es ieguvu no Muzeju nakts, kur dīvainā kārtā neapmeklēju nevienu muzeju (nu, vismaz no iekšpuses). Vazājoties pa centru un tā arī netiekot nekur tālāk par rindām pie muzejiem, mēs gājām mierinājumu meklēt alkoholā (kā jau īsti latvieši, bļe). Tu man noteikti vari piepisties un teikt, ka tā ir mūsu vaina, ka nestāvējām rindās, bet es varu atbildēt, ka neticu tādai īpašībai, kā pacietība. Es ticu tam, ka ja Tu gana daudz uzspiedīsi, tad viss aizies (līdzīgi kā spiežot ārā vienu šķidro caurejas laikā, bet tā vietā Tu pārplēs zarnu un tālākās 2 nedēļas pavadi ar svecīti dirsā). No šī mēs varam secināt, ka izspiesties uz rindas priekšu ir bezjēdzīgi, jo kāds būdīgāks kabans par tik nekaunīgu rīcību iebāzīs Tev veselu svečturi nedaudz virs tās vietas, kur pārbauda prostatu (es varu kļūdīties, jo man vēl viņa nav pārbaudīta un ceru, ka tuvākos 20 gadus man nebūs tāda vajadzība).

Atgriežoties pie kamuflāžas biksēm un Nordea maratona - mani vairāk pārsteidza nesenā ziņa, ka Turības 4. kursa students, nogalinājis savu draudzeni LU SZF blablablabla. Neko neatstāstīšu, bet iemetīšu linku, lai gan es domāju, ka visi jau zina šo stāstu: http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422454-studenta_dzivokli_noslepkavota_draudzene ! Ja nezina, tad SHAME ON YOU bļe. Ja Tu zini par Samantas Tīnas video klipiņu, bet nezini šīs ziņas tad VĒL LIELĀKS SHAME ON YOU un mans teiktais, ka kaut kas nav pareizi ar cilvēkiem piepildās.

Strīds izcēlās sadzīvisku iemeslu dēļ (lol, būtu bijis ironiski, ja līķis būtu virtuvē, jo tad es padomātu, ka viņa negribēja uztaisīt sviestmaizi), bet atgriežoties pie nopietnā - tas nav pareizi. Es nezinu vai čalis bija zem grādiem, bet šādai rīcībai nav pilnīgi nekāda attaisnojuma (ja nu vienīgi, viņa tiešām negribēja uztaisīt sviestmaizi). Skumji jau tas, ka viņa bija jauna (pamanījāt, ka masa baigi nesēro par noslepkavotiem pensionāriem, atskaitot viņu ģimene?) un smuka (kā arī visi ļoti pārdzīvo, ja mirst smuka meitene. Visiem pohuj uz neglītajām, atskaitot viņu ģimenēm. True story.).

Man patiktos domāt, ka džeks bija pālī, jo tādā gadījumā man būtu daudz vairāk, ko teikt. Piemēram, ka ir cilvēki, kuri vienkārši nedrīkst dzert. Līdz paliek 14 gadi, vajag veikt katram cilvēkam īstus psiholoģiskos tekstus un atzīt viņu par alkoholu nepanesamu. Huj zin cik gadījumi, ka kaut kāds idiots sadzerās un pie visa tiek vainota šī skaistā, skaistā dzira (no kuras ir neglītas, neglītas pohas bļe…). Kāpēc ir normāli cilvēki, kuri var visu mūžu vismaz 4x mēnesī lietot alkoholu, ne reizi neizdarot pilnīgi nekādas huiņas (nu atskaitot drunk dial savai/-am ex draugam/-dzenei, jo tas var beigties tikai slikti…), bet tajā pašā laikā ir pilnīgi ujobaki, kam katru dzeršanas reizi ir jāmeklē problēmas, ir jāskatās uz katru garāmgājēju ar serial-killer-pedophile-sex-offender skatienu, kā arī jābļauj pa pusielu, cik viņi ir kruti, bet cik visi pārējie sūdīgi (priekš tam domāts twitter). Visdebīlākais ir tas, ka visi šie kadri nākamajā dienā nevar pateikt neko citu, kā tikai “tas ir pizģec, kādā es biju pālī, nu dirsāāāā…”. Ō jā, malacis, man prieks par Tevi. Šis novērojums tiešām palīdzēja čalim, kuram Tu salauzi degunu par to, ka viņš gribēja dabūt savas šķiltavas atpakaļ; vai arī tas tiešām tikko palīdzēja tam veikalam, kuram Tu izsiti logu; vai arī tas noteikti palīdzēs ielikt zobu atpakaļ puisim, kurš mierīgi sēdēja pie galdiņa un nevienam ne sūda netraucēja.

Jebal, nu es točna māku lēkāt no vienas tēmas uz otru. Vispār, es varētu vēl daudz un ilgi dirst par lohiem, šmigu, kamuflāžas biksēm u.c. sūdiem, bet es to nedarīšu. Ar iepriekšējo rindkopu, mēs varam nonākt pie dienas morāles un secinājuma: “Ja Tu esi smuka meitene, tad labāk uzsmērē to sviestmaizi. Tas var izglābt Tavu dzīvību.”

Bet nopietni, man ir tiešām žēl par to, kas noticis, kaut arī uz pasaules fona tā ir huiņa. Tādi atgadījumi notiek katru dienu, bet mazajam Latvijas iedzīvotāju skaitam tas ir trieciens, īpaši piederīgo ģimenēm, kuras šajā gadījumā ir galvenās cietušās (lai gan, man šķiet, ka daudziem lielāks trieciens ir redzēt Samantas Tīnas puspliko dirsu YouTube’ā…).

Bija tāds labs teiciens “Ja Tu gribi mainīt pasauli, tad sāc ar sevi” (bet bija vēl labāks teiciens “Ja Tu esi blonda, tad tas ir ok, bet Tu būtu seksīgāka ar melniem matiem, I’m just sayin’.”)

Penši, skolnieki, riteņi un ripas.

Tue, 24 Apr 2012 16:33:15 +0300

Vot bļeģ vajadzēja. Vajadzēja man nahuj iziet ārā pa durvīm un iekāpt autobusā. Es tik ļoti (braucot ar autobusu) sen nebiju uzvilcies un esmu vienlīdzīgi dusmīgs uz pensionāriem, cilvēkiem ar mugursomām, bomžiem un neskūtu padušu īpašniekiem un Rīgas Satiksmi.

1. PENSIONĀRI. KUR JŪS NAHUJ VARAT BRAUKT, ATSKAITOT KAPUS UN CENTRĀLTIRGU BĻEĢ?!?! Nu es vairs čista nevaru šito izturēt, tikai vizinās pidari par brīvu. Es nedomāju par godīgiem un jaukiem večukiem un tantēm, bet par tiem pidarasiem, kuri ietorčī pie centraļņika ar kkādiem jobaniem, rūtainiem maisiem uz ratiņiem. Ko Jūs varat pārvadāt tajos fcking maisos tādu, ko Jūs nevarat nopirkt mikrorajona veikalā??!?! Mani čista šitais interesē, jo katram otrajam pensim ir tāds pie rokas un vēl viens jautājums - CIK TAS SŪDS VISPĀR SVER?!? Jūs paši nevarat normāli iekāpt autobusā, bet vot kad to rūtaino huiņu vajag pacelt, tad varat viņu cilāt kā es aliņu piektdienas vakarā (un man jāsaka, ka es viņu varu pacilāt ļoti labi). Man nav nekādu iebildumu pret kārtīgiem un jaukiem cilvēkiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto tiešām kaut kam lietderīgam (kā piem. vietu, kur Tu vari pagulēt, jo mājās Tevi neviens tā pat negaida), bet mani uzvelk kad tie krāni ar to fcking ratiņu somu vēl nesās cauri pusautobusam; nagla Tev pa ceļam uzdirš; un vēl vadītājam kliedz virsū, lai viņš apstājas (true story). Ziniet kāpēc partijas sola penšiem visādus sūdus par brīvu, bet ne mūsu nākotnei (ar to es domāju bērnus)? Tāpēc, ka bērni nevar par viņiem balsot vēlēšanās, bet pensionāri var bļeģ. Šogad būs Rīgas Domes vēlēšanas, ja? Pizdata, gaidiet vēl pāris ‘bonusus’ tieši pensionāriem, jo viņi tač ir sasnieguši 18 gadu vecumu (jau kādus 60 gadus) un var piedalīties vēlēšanās. Tagad viņi vizinās ar autobusiem nahaļavu, drīz arī iekaros mikriņus nahaļavu, kur sēdēs viņš/-a un vēl papildus 1-2 vietas aizņems tā jibanā, rūtainā soma uz ratiņiem (būsim futūristiski un iztēlosimies, ka pēc pāris gadiem ratiņu vietā būs levitējošss sūds, kas viņu turēs virs zemes).

2. SKOLNIEKI. Nu, kas i’ bļe? Pārāk labs esi priekš savas rajona skolas, ka jāpiš pāri puspilsētai mācīties uz centru vai arī pārāk aizņemts (debīls), ka jāmācās vakarenē?! Pēc idejas man pofig, bet man reāli traucē Tava mugursoma. Man un vēl 50 autobusā esošajiem cilvēkiem. Vienalga vai Tu stāvi, vai Tu sēdi ar viņu mugurā - man viņa traucē. Ja Tu ar viņu stāvi, tad viņa traucē, jo aizņem tik ļoti precious vietu, kas brīžiem ir tik ļoti maz. Viņa aizņem ievērojamu daļu gaisa telpa un tagad padomā - Tev pašam ahūna patīk, kad kāds ejot garām, lai nopīkstinātu e-talonu (just kiddin’, neviens nepīkstina e-talonus) visu laiku aizķerās aiz Tavas debīlās somas un vēl Tevi pavelk līdzi? Zini to nasty sajūtu, kad Tu stāvi, kāds iet garām un Tu pabīdies kopā ar somas virzienu. Tu zini, jo esi viens no tiem pidariem par kuriem tagad runāju. Man Tev ir risinājums - pirms kāpšanas autiņā novelc somu… UN PATURI VIŅU VIENĀ ROKĀ PIE KĀJĀM!! Jā, tas ir tik vienkārši. Padomā - Tu ar vienu roku turies pie štangas un ar otru roku turi somu, kas Tev karājas no rokas. Es varētu uzzīmēt instrukciju un pievienot pielikumā, bet mani paint skills ir pārāk kruti, lai viņus tērētu uz šo ierakstu. U u u, un kāpēc viņa traucē, pat ja Tu sēdi? Jo, ja Tu viņu neesi novilcies no pleciem, bet sēdi ar to mugurā, tad Tavi jobanie ceļgali traucē cilvēkam, kurš Tev sēž pretim, vai arī ja sēdi pret stiklu/sienu, tad Tu esi lohs, kas ar ceļgaliem spiežas pret viņu un man atklāti sakot ir kauns, ka braucu ar Tevi vienā transportā. Risinājums - pirms apsēdies, paņem somu no pleciem… un sēžot turi viņu klēpī!!! Jāāā!!! Go brain power!!

3. VELOSIPĒDISTI. Pašlaik man viņi netraucē transportā, bet drīz traucēs arī tur, jo Rīgas Satiksme pieņēmusi likumu, ka bez jeb kādiem ierobežojumiem tagad visi varēs pārvadāt savus dranduļetus. AHUJENNIE MALAČI, GOOD JOB!! BRAVO!!! Nepietiek jau ar to, ka tie pidari nevar braukt līdz ar automašīnām (kur Jums arī jābrauc…), bet gan manevrē pa cilvēku pūļiem kā pa tiem konusveidīgajiem, oranžajiem sūdiem CSDD placī, bet drīz jau hipsters ar savu fiksīti būs ekvivalents pensionāram ar savu rūtaino somu bļeģ. Es normāli eju pa ielu un redzu, ka pretim brauc ričuks - ok, paiešu malā, lai viņš var izbraukt, tad tas pidars nahuj noraustās un vēl uzdirš, ko es eju uz visām pusēm. Ko nahuj?! Es gribēju, lai Tev ir normālāk izbraukt, jo redz ja es nepaeju malā, tad man atkal var uzdirst “nahuj es neeju malā, neredzi, ka braucu?!?!”. Es esmu šausmīgi miermīlīgas dabas cilvēks un man tiešām nepatīk jeb kāda veida konflikti (pat spēlējot World of Warcraft, es pasaudzēju opozīcijas [Aliances] dzīvības un ja redzu kādu, kas ir krutāks par mani, tad eju ar līkumu, yeah - geek talk), bet mani tiešām kaitina tas, ka tuvojoties vasaras sezonai Tu pa pilsētu vairs nevari normāli paiet, baidoties, ka Tev kuņģī iedursies kkāds stūres rags, tas pidars krītot vēl salauzīs kaulus un beigās Tu būsi pie visa vainīgs, sedzot ārstniecības izdevumus. Drīz grūtnieču un ratiņu vietas aizstās ričuku pakaramie kā vilcienos - MARK MY WORDS.

Pagaidām, tas ir viss ar ko es vēlējos padalīties un tās ir manas šodienas pārdomas par šo tik ļoti svarīgo un būtisko tematu. Var jau būt, ka man ir tikai mans ikgadējais pavasara riebums un es heitoju visu, kas elpo & var jau būt, ka man tas viss drīz pāries un atkal uzpeldēs mans pasaules glābšanas sindroms, bet var būt mani kāds, beidzot, piecels no Matrixa. Pagaidām esmu aprijis visas sarkanās tabletes, kuras man regulāri piedāvā plikpaurains onkulis mētelī, bet tā arī neesmu pamodies īstajā pasaulē, pār kuru valda mašīnas & tehnika (esmu tikai pamodies atkačalkā un narkoloģijas klīnikā). Seko man twitterā @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes mikrobioloģijā.

Geek pick up lines.

Wed, 28 Mar 2012 20:49:35 +0300

Ayo, manu nūģi. Es šodien čatoju ar savu homeboy draugiem.lv čatā nah’ mean un stāstīju, ka visi mani pick up line’i sūkā (es ceru, ka Tu zini, kas ir pick up line, ja nē tad pisies nahuj no šejienes). Spontāni sāku domāt jaunus, jo viņš man deva padomu, ka tā vietā, lai izmantotu Gredzenu Pavēlnieka un Harija Potera pasauli, man jāsāk izmantot arī Marvel, DC Universe un Zvaigžņu Karu pasaule (vai pēdējā gadījumā - GALAKTIKA, he he he (omg man steidzami vajag atrast dzīvi)) u.t.t.

Savas jauniegūtās zināšanas un izveidotos pick up line’us nododu tālāk pārējai pasaulei (VISIEM SAVIEM ČAĻIEM TUR ĀRĀ), lai Jūs tos izmantotu prātīgi. Brīdinājums - neatbildu par izmešanu no kluba/bāra; pipargāzes baloniņu acīs; nikna drauga dūri jebaļņikā; pilnīgu sociālās dzīves destrukciju un baumām par to, ka esi gejs.

1. Es varu derēt, ka Tu esi maskējusies Storm no X-cilvēkiem, jo dēļ Tevis manās biksēs notiek vētra.

2. Hey zelta gabaliņ - sauc mani par Magneto, jo es zinu, ka Tevi pievelku… *viegli piemiegt ar aci*

3. Es varu derēt, ka Tev ir Spider-Man gēni, jo ne tikai es Tevi atradu netā, bet arī esmu sapinies Tavos tīklos.

4. Man nepatīk lielīties, bet es dzīvoju un strādāju uz mākslīgi veidotas planētas, kas būvēta, lai iznīcinātu citas planētas…

5. Tev patīk gaismas zobeni? Es Tev varu iedot paturēt to, kas man starp kājām.

6. Tavas acis ir kā divi kriptonīta gabali, un skatoties viņās es jūtos kā Supermens.

7. Tev patīk Transformeri? Kā būtu, ja Tu transformētos par USB portu, bet es par flash karti?

8. Es protu lieliski nospēlēt Metallica un AC/DC akordus n’ shit… … … uz Guitar Hero *to nočukstēt*

9. Tev patīk, kad Tev kāds kaut ko nospēlē? Es Tavā priekšā nospēlēšu kādu Battlefield 3 partiju, kas būs veltīta īpaši Tev.

10. ŠITO IZMANTOT ĻOTI UZMANĪGI: Zini, kāds ir Skorpiona no Mortal Kombat mīļākais teiciens? GET OVER HERE! *ja Tavam bērnu cīsiņam, ko sauc par roku, pietiek spēka, tad pievelc viņu sev klāt*

Hell yeah. Ja Tavs nūģisma levels ir augstāks par manu asinsspiedienu, kad skatos pornuhas, tad šie ir piemēroti tieši Tev. Ja viņš nav… tad labāk nelieto nevienu no viņiem. Nopietni. Seko man twitterā @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes Tuvajos Austrumos [es pareizi uzrakstīju…?].

Salauz standartu.

Tue, 27 Mar 2012 22:03:43 +0300

Pašol nahuj. Super, pievērsu uzmanību, paldies. Tu redzi, cik tas bija vienkārši? Tu redzi ar kādu huiņu es noturu Tavu uzmanību? Ne jau rupjības (nu labi, diršu - pārsvarā rupjības), bet stils kādās viņas ir iepītas. Un šeit arī atbilde Tavam sekojošajam uzdirsienam, ka tas nav stils: stils nav arī hujārīt apkārt ar fiksīti, lielā fuck off šallē un biksēs, kuras Tu knapi vari dabūt pāri tām spalvainajām kājām un dirsai. Jā, Tu nojaut, par ko es runāju.

Enīvej, pirms uzrakstīju iepriekšējo rindkopu (jep.. kaut ko vēl atceros no skola.. un Tu domāji, ka esmu stulbs un nezinu tādus vārdus.. he. he. HE.), es nodzēsu aptuveni 4 jau močnās, bet sapratu, ka Jūsu piena zobi nevarēs to sūdu sagremot un sāku no jauna.

1. Es neesmu rakstnieks, līdz ar to nevaru kritizēt rakstnieku darbus.

2. Es esmu rakstnieks tikai tad, ja shit face’ā koļīju meitenes (lai gan tas nedarbojas…)

2.1. Jūs būsiet pārsteigti, bet tehnika, ka studē Cūkkārpā un esi profesionāls kalambola (Quidditch, Tu neizglītotais vientiesi) spēlētājs arī nedarbojas. Man šķiet, ka es kaut ko daru nepareizi.

Bet, ko es varu kritizēt? Es varu kritizēt pašcieņas pārdirstus idiotus, kas sevi uzskata par tādiem. Jo, tomēr, es arī esmu tikai cilvēks (nevis ciplanētietis, kā te dažiem liekas…) un es saprotu diezgan daudz no cilvēcīguma un cilvēku lietām. Es arī diršu; ēdu; izliekos, ka mani interesē sarunu biedra stāsti; glābju pasauli 1x gadā izslēdzot lampiņu; šad tad nomazgājos (atkarīgs no garastāvokļa) u.t.t.

Vienkārši… Šeit problēma ir sekojoša. Nē, diršu - pārfrāzēšu: šeit problēmu nav. Šis ir mans blogs, te viss ir ahujenna. Problēmas ir ārpus mana bloga, nah’ mean? Es neesmu narciss un tā, bet nu… viss ir tik ļoti nodrāzts un garlaicīgs. Jebal, man pat liekas, ka šis blogs jau sāk palikt tizls, bet man nav citas vietas, kur izlikt savu indi (acīmredzot, izgāzt viņu dīķī ir nelegāli).

Šovakar izlasīju jauku rakstiņu @ http://www.kojas.lv/literara-mikstmiesiba-jeb-ka-man-pietrukst-latviesu-literatura/ (jauku, jo viņš bija cute n’ cuddly n’ shit). Es it kā piekrītu autoram, jo man šķiet, ka es saskatu līdzīgu, ja ne tādu pašu problēmu. Piemēram, Tu lasi mani huiņu un Tevi pārņem sajūtas it kā smilšpapīrs strīķētos pret Tavām smadzenēm, jo leksika šeit ir ļoti necenzēta un tas varētu būt arī galvenais iemesls, manai sliktajai reputācijai, bet nu pohuj uz to. Tas ir tikai rakstības stils. Tas saucas es-rakstu-vienkārši-un-ļoti-uztverami, nevis garlaicīgi-sarežģīti-es-gribu-nomirt-vai-ieslīgt-mūžīgā-komā-pēc-pirmās-lappuses.

Es teikšu godīgi, es neesmu lasījis daudz latviešu literatūru iepriekš minētā iemesla dēļ, jo nu man nervi netur. Es gribu paņemt to grāmatu, vai izprintēt rakstu no interneta, un nevis izmantot kā tualetes papīru (ōō nē, jo mans dibens pat nav pelnījis kaut ko tādu), bet gan uzdurt uz iesma un sadedzināt. Bija viens latviešu autors, vēl joprojām ir, kuru es ļoti respektēju un pat esmu ar kaifu lasījis viņa darbus, bet vārdu neminēšu, lai Jūs nepadomātu, ka tā ir kaut kāda publiska dirsā līšana. Es Jums varu dot mājienus, ka viņa vārds rīmējas ar “Heels suck”. Es ceru, ka nebūšu šeit uztaisījis lielus pārpratumus.

Ja tā godīgi - es vispār neesmu lasījis daudz literatūru. Es pat nelasu ziņas (izņemot virsrakstus, lai aptuveni nojaustu, kas par gadu vai arī soc. tīklos notiek kaut kāda masu tagošana ar kaut ko konkrētu). Manuprāt, problēma ir tāda, ka pārāk daudz purni, salasās random darbus, kuri ir pasaulē atzīti pēc kaut kādiem standartiem. Viņi ņem sev par piemēru literatūras klasiķus vai vienkārši populārus rakstniekus, un cenšas savus gara darbus būvēt pēc viņu struktūras/stila/idejām. Beidziet, not cool.

Es, protams, esmu tikai parasts mirstīgais un nevaru daudz piepisties pie tik svarīgām lietām, bet man patīk, kad cilvēks nedomā standartos. Man patīk, ka viņš ir bišķiņ jobnuts. Man patīk, ka viņš uzdrīkstas kaut ko uzrakstīt savādāk, nekā citi (ar to es nedomāju komentārus dr.lv galerijās…). Man nepatīk, ka izglītība mācot literatūras stilus, Tevi ieliek konkrētos rāmjos un neļauj brīvi izpausties (tieši tāpēc, mūsdienās ir tik daudz lošu, kas saraksta neloģisku huiņu un beigās to nosauc par prozu vai epifāniju). Latviešu modernajā literatūrā sen nav iznācis nekas tāds, kas liktu par sevi manīt no attāluma. Kaut kas tāds par ko runātu visi cilvēki Tev apkārt, ka tas ir kaut kas jauns, vēl nebijis u.t.t. Kaut kas tāds, par ko es pat būtu lietas kursā, jo brīžiem liekas, ka zinu tikai savu mīļāko seriālu iznākšanas datumus.

Pamēģini, uzdrīksties, radi (tikai ne bērnus, pasaule jau tā ir pārapdzīvota) un liec par sevi manīt, cenšoties nekļūt par attention whore. Salauz standartus. Parādi tādiem pidarasiem kā man, ka Tu vari.

Pizģec, kā es no Cūkkārpas un kalambola teikuma nonācu līdz kaut kam tik nopietnam. Laikam, ka vecums nenāk viens, sāku palikt garlaicīgs. Seko man twitter @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās modes tendences Cūkkārpas Raganības un burvetību arodskolā.