Šis raksts varētu būt īpaši tuvs visiem maniem vidusskolas lasītājiem (just kiddin’ - ar “vidusskolu lasītājiem” es domāju “bērnudārza lasītājiem”), jo ir sācies izlaidumu laiks. Personīgi, mani tas vairāk neskar (THANK GOD), kā arī man pat nav neviens izlaidums uz kuru iet kā viesim (jo visas manas kuces mācās 8. klasē, datz wussup).

Kad pats gāju vidusskolā (un šoreiz ar vidusskolu es tiešām domāju vidusskolu, jo bērnudārzā es negāju), es visus 3 gadus nevarēju nomierināties no šīs briesmīgas izlaiduma huiņas. Vot bļe es nesaprotu - Tu pabeidz 12. klasi. Nahujam ir vajadzīgas kaut kādas ceremonijas it kā Tu un Tava klase būtu apturējuši kodolkaru. “Ō, Tu pabeidzi 12. klasi? Esmu pārliecināts, ka Tu esi tik neatlaidīgs, čakls un burvīgs jaunietis ar milzīgām perspektīvām dzīvē. Pastāsti man, lūdzu vēl, par saviem plāniem pēc 12. klases…”. Tieši tā bļe, Tev nav plānu un pareizi vien ir. Tu pat nezini, ko Tu darīsi rītdien, kā Tu dirsā vari zināt, ko Tu darīsi pēc 5 gadiem?!?

Enīvej, es pamanīju, ka par izlaidumu milzīgā hype’ā ir tieši vecenes, čaļiem ir pohuj, bet man personīgi viss riebās, jo man besī 1,5h pavadīt zālē, kur visi sēž uz beņķiem, mūzika ir vienkārši drausmīga (un īsti nevar saprast vai viņa ir depresīva kapu mūzika vai vienkārši pianists citas melodijas nezin), ir nolasījušies visa vecuma cilvēki (Tavi senči; Tavi brāļi/māsas; Tavi vecvecāki; kaut kādi hujipjotie radi kuriem ir pilnīgi pohuj uz Tevi un viņi ir ieradušies tikai, lai izdzertu un izēstu Tavu dzīvokli pēc tam, vēl sīki bērni nahuj; Tavs onkulis, kuru Tu pēdējo reizi redzēji tumšajā pagrabā ar videokameru n’ shit u.t.t.) un vispār - man ļoti patīk mazo bērnu attieksme šajā pasākumā. Ir nahuj jūnijs, ir bļe karsts, sīkajam ir pilnīgi pohuj uz kaut kādu jobanu izlaidumu, jo viņš grib tikai netraucēti spēlēt kompi, dirst podiņā, ēst visādus sūdus nahuj un skatīties multenes. Nahujam viņam tagad ir jāiet uz savas mātes-māsas-meitas-šmaras izlaidumu? Viņš arī atklāti sāks izrādīt savu nepatiku pret šo visu pasākumu (aplausi sīkajiem pidariem) un brutāli kliegs, piņņās & ārdīsies tā, ka mātei gribot/negribot viņš būs jāizved no zāles. GENIUSSSS

Un nahujam visas tās puķes?!? Bļe es vispār šito nesaprotu. Pati ģimene sev sapērk tādus puķu kalnus, ko pasniegt mīļajai meitiņai/dēliņam (kurš āfterītī šņauks vitamīnu, pisīs klases biedrus bez preža, nakts laikā izdzers vairāk šmigas nekā visā savā dzīvē kopumā n’ shit u.t.t.), ja to visu tā pat metīs ārā?? Tu bļe savācies tās puķes tā kā lohs, kad visi Tevi apsveic un bļe viņas ir tik ubešena daudz, ka vienkārši nav, kur likt un tad tas Tavs pidars no famīlijas ar visu fotoaparātu vēl nesīsies Tev palīdzēt tikt galā ar puķēm, ironiskā kārtā atņemot visas tās, kuras pirms 5min Tev pats iedeva! Tad Tu sēdi kā pilnīgs lohs ar pilnām rokām puķu, kuras traucē gan Tev, gan Taviem blakussēdošajiem, tās sukas jau ir sasmērējušas Tavu skaisto atestātu un no skaisti pelēka viņam vienā vietā jau ir kkāda jobana zaļa huiņa, kas tur PALIKS VISU MŪŽU bļe.

Un jā - meitenēm ļoti patīk izlaidumi, jo viņas saprot, ka uz tiem sencīši naudu nežēlos jaunai kleitai. Manā 12. klases izlaidumā sanāca baigi labais kuriozs, ka divām meitenēm bija identiski vienādas kleitas. Wuhuhuhuhuh ALL HELL BROKE LOOSE!!! Tas bija pizģec, man šķiet, ka viņas pat āfterpārtijā viena ar otru nerunāja. Es arī to kleitu lietu nesaprotu - Tu izgrūd ubešeno piķi, lai savu mīļo meitiņu ietērptu kleitā, kuru viņa uzvilks 1x mūžā, i to uz 2h maximums, rezultātā iegūstot pohainu veceni nākamajā dienā, kā arī pārdrāztu līdz nemaņai (un ar pārdrāztu, es domāju - sievieti, kurai iepriekšējā vakarā ir bijis seksuāls un intīms fizisks kontakts ar pretējā dzimuma (vai tā paša dzimuma…) pārstāvi).

Es nesaprotu. Es tiešām nesaprotu, kam ir vajadzīgas šī ceremonija, kas ir pielīdzināma kaut kādam OKartes skatuves koncertam, kur zālē visi sēž ar akmens sejām, pieklājības pēc nedaudz aplaudē ik pa laikam un cilvēki, kas ir vistuvāk skatuvei (absolventi, gadījumā, ja esi stulbs) nevar sagaidīt brīdī, kad varēs iet prom.

Tas tā laikam arī būtu viss… (nē nebūtu, bet es negribu visu atlikušo dienu pavadīt nodiršot sabiedrībā pieņemamus un pat ētiskus notikumus). Nākamreiz es nodirsīšu sabiedrību (just kiddin’, es jau to daru).

Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes par Tavu draudzeni un to, cik labi man viņu sanāk koļīt aiz Tavas muguras (just kiddin’, es nerunāju ar meitenēm, jo esmu kautrīgs) (DUBULTAIS just kiddin’ - es nerunāju ar meitenēm, jo manas sarunas sākas un beidzas ar “Čau, es esmu Alekss un es studēju Cūkkārpā *un tad viņas pieceļās un aiziet*”)!

Nē, šis raksts nebūs par Samantas Tīnas seksuāli pavedinošo priekšnesumu Krusttevs.com YouTube video rullītī. Tu nemaz nezini par ko es runāju? Ļoti labi, jo nekas īpašs tur tā pat nav un cilvēkiem patīk piepisties lietām, kuras ir diezgan mazsvarīgas, kā arī spriežot pēc twitter feed’a, šķiet, ka Samanta Tīna LV interneta lietotājiem un social geek’iem ir ierindojusies blakus Nikolasam Keidžam, Stīvam Karelam, croc’iem, Nickelback, Internet Explorer’am un citām huiņām, no kurām puse ir tīri normāla, bet otra puse tiek heitota neizprotamu iemeslu dēļ (nu vai arī viņa tiek heitota, jo tas ir stilīgi, es īsti nezinu). 

Runājot par kamuflāžas biksēm, vakardien notika Nordea maratons. Šo pasākumu es neapmeklēju, jo man kārtējo reizi bija konkrētas pohas (vot pārsteigums, pizģec). Šīs pašas skaistās pohas es ieguvu no Muzeju nakts, kur dīvainā kārtā neapmeklēju nevienu muzeju (nu, vismaz no iekšpuses). Vazājoties pa centru un tā arī netiekot nekur tālāk par rindām pie muzejiem, mēs gājām mierinājumu meklēt alkoholā (kā jau īsti latvieši, bļe). Tu man noteikti vari piepisties un teikt, ka tā ir mūsu vaina, ka nestāvējām rindās, bet es varu atbildēt, ka neticu tādai īpašībai, kā pacietība. Es ticu tam, ka ja Tu gana daudz uzspiedīsi, tad viss aizies (līdzīgi kā spiežot ārā vienu šķidro caurejas laikā, bet tā vietā Tu pārplēs zarnu un tālākās 2 nedēļas pavadi ar svecīti dirsā). No šī mēs varam secināt, ka izspiesties uz rindas priekšu ir bezjēdzīgi, jo kāds būdīgāks kabans par tik nekaunīgu rīcību iebāzīs Tev veselu svečturi nedaudz virs tās vietas, kur pārbauda prostatu (es varu kļūdīties, jo man vēl viņa nav pārbaudīta un ceru, ka tuvākos 20 gadus man nebūs tāda vajadzība).

Atgriežoties pie kamuflāžas biksēm un Nordea maratona - mani vairāk pārsteidza nesenā ziņa, ka Turības 4. kursa students, nogalinājis savu draudzeni LU SZF blablablabla. Neko neatstāstīšu, bet iemetīšu linku, lai gan es domāju, ka visi jau zina šo stāstu: http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/422454-studenta_dzivokli_noslepkavota_draudzene ! Ja nezina, tad SHAME ON YOU bļe. Ja Tu zini par Samantas Tīnas video klipiņu, bet nezini šīs ziņas tad VĒL LIELĀKS SHAME ON YOU un mans teiktais, ka kaut kas nav pareizi ar cilvēkiem piepildās.

Strīds izcēlās sadzīvisku iemeslu dēļ (lol, būtu bijis ironiski, ja līķis būtu virtuvē, jo tad es padomātu, ka viņa negribēja uztaisīt sviestmaizi), bet atgriežoties pie nopietnā - tas nav pareizi. Es nezinu vai čalis bija zem grādiem, bet šādai rīcībai nav pilnīgi nekāda attaisnojuma (ja nu vienīgi, viņa tiešām negribēja uztaisīt sviestmaizi). Skumji jau tas, ka viņa bija jauna (pamanījāt, ka masa baigi nesēro par noslepkavotiem pensionāriem, atskaitot viņu ģimene?) un smuka (kā arī visi ļoti pārdzīvo, ja mirst smuka meitene. Visiem pohuj uz neglītajām, atskaitot viņu ģimenēm. True story.).

Man patiktos domāt, ka džeks bija pālī, jo tādā gadījumā man būtu daudz vairāk, ko teikt. Piemēram, ka ir cilvēki, kuri vienkārši nedrīkst dzert. Līdz paliek 14 gadi, vajag veikt katram cilvēkam īstus psiholoģiskos tekstus un atzīt viņu par alkoholu nepanesamu. Huj zin cik gadījumi, ka kaut kāds idiots sadzerās un pie visa tiek vainota šī skaistā, skaistā dzira (no kuras ir neglītas, neglītas pohas bļe…). Kāpēc ir normāli cilvēki, kuri var visu mūžu vismaz 4x mēnesī lietot alkoholu, ne reizi neizdarot pilnīgi nekādas huiņas (nu atskaitot drunk dial savai/-am ex draugam/-dzenei, jo tas var beigties tikai slikti…), bet tajā pašā laikā ir pilnīgi ujobaki, kam katru dzeršanas reizi ir jāmeklē problēmas, ir jāskatās uz katru garāmgājēju ar serial-killer-pedophile-sex-offender skatienu, kā arī jābļauj pa pusielu, cik viņi ir kruti, bet cik visi pārējie sūdīgi (priekš tam domāts twitter). Visdebīlākais ir tas, ka visi šie kadri nākamajā dienā nevar pateikt neko citu, kā tikai “tas ir pizģec, kādā es biju pālī, nu dirsāāāā…”. Ō jā, malacis, man prieks par Tevi. Šis novērojums tiešām palīdzēja čalim, kuram Tu salauzi degunu par to, ka viņš gribēja dabūt savas šķiltavas atpakaļ; vai arī tas tiešām tikko palīdzēja tam veikalam, kuram Tu izsiti logu; vai arī tas noteikti palīdzēs ielikt zobu atpakaļ puisim, kurš mierīgi sēdēja pie galdiņa un nevienam ne sūda netraucēja.

Jebal, nu es točna māku lēkāt no vienas tēmas uz otru. Vispār, es varētu vēl daudz un ilgi dirst par lohiem, šmigu, kamuflāžas biksēm u.c. sūdiem, bet es to nedarīšu. Ar iepriekšējo rindkopu, mēs varam nonākt pie dienas morāles un secinājuma: “Ja Tu esi smuka meitene, tad labāk uzsmērē to sviestmaizi. Tas var izglābt Tavu dzīvību.”

Bet nopietni, man ir tiešām žēl par to, kas noticis, kaut arī uz pasaules fona tā ir huiņa. Tādi atgadījumi notiek katru dienu, bet mazajam Latvijas iedzīvotāju skaitam tas ir trieciens, īpaši piederīgo ģimenēm, kuras šajā gadījumā ir galvenās cietušās (lai gan, man šķiet, ka daudziem lielāks trieciens ir redzēt Samantas Tīnas puspliko dirsu YouTube’ā…).

Bija tāds labs teiciens “Ja Tu gribi mainīt pasauli, tad sāc ar sevi” (bet bija vēl labāks teiciens “Ja Tu esi blonda, tad tas ir ok, bet Tu būtu seksīgāka ar melniem matiem, I’m just sayin’.”)  

Vot bļeģ vajadzēja. Vajadzēja man nahuj iziet ārā pa durvīm un iekāpt autobusā. Es tik ļoti (braucot ar autobusu) sen nebiju uzvilcies un esmu vienlīdzīgi dusmīgs uz pensionāriem, cilvēkiem ar mugursomām, bomžiem un neskūtu padušu īpašniekiem un Rīgas Satiksmi. 

1. PENSIONĀRI. KUR JŪS NAHUJ VARAT BRAUKT, ATSKAITOT KAPUS UN CENTRĀLTIRGU BĻEĢ?!?! Nu es vairs čista nevaru šito izturēt, tikai vizinās pidari par brīvu. Es nedomāju par godīgiem un jaukiem večukiem un tantēm, bet par tiem pidarasiem, kuri ietorčī pie centraļņika ar kkādiem jobaniem, rūtainiem maisiem uz ratiņiem. Ko Jūs varat pārvadāt tajos fcking maisos tādu, ko Jūs nevarat nopirkt mikrorajona veikalā??!?! Mani čista šitais interesē, jo katram otrajam pensim ir tāds pie rokas un vēl viens jautājums - CIK TAS SŪDS VISPĀR SVER?!? Jūs paši nevarat normāli iekāpt autobusā, bet vot kad to rūtaino huiņu vajag pacelt, tad varat viņu cilāt kā es aliņu piektdienas vakarā (un man jāsaka, ka es viņu varu pacilāt ļoti labi). Man nav nekādu iebildumu pret kārtīgiem un jaukiem cilvēkiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto tiešām kaut kam lietderīgam (kā piem. vietu, kur Tu vari pagulēt, jo mājās Tevi neviens tā pat negaida), bet mani uzvelk kad tie krāni ar to fcking ratiņu somu vēl nesās cauri pusautobusam; nagla Tev pa ceļam uzdirš; un vēl vadītājam kliedz virsū, lai viņš apstājas (true story). Ziniet kāpēc partijas sola penšiem visādus sūdus par brīvu, bet ne mūsu nākotnei (ar to es domāju bērnus)? Tāpēc, ka bērni nevar par viņiem balsot vēlēšanās, bet pensionāri var bļeģ. Šogad būs Rīgas Domes vēlēšanas, ja? Pizdata, gaidiet vēl pāris ‘bonusus’ tieši pensionāriem, jo viņi tač ir sasnieguši 18 gadu vecumu (jau kādus 60 gadus) un var piedalīties vēlēšanās. Tagad viņi vizinās ar autobusiem nahaļavu, drīz arī iekaros mikriņus nahaļavu, kur sēdēs viņš/-a un vēl papildus 1-2 vietas aizņems tā jibanā, rūtainā soma uz ratiņiem (būsim futūristiski un iztēlosimies, ka pēc pāris gadiem ratiņu vietā būs levitējošss sūds, kas viņu turēs virs zemes). 

2. SKOLNIEKI. Nu, kas i’ bļe? Pārāk labs esi priekš savas rajona skolas, ka jāpiš pāri puspilsētai mācīties uz centru vai arī pārāk aizņemts (debīls), ka jāmācās vakarenē?! Pēc idejas man pofig, bet man reāli traucē Tava mugursoma. Man un vēl 50 autobusā esošajiem cilvēkiem. Vienalga vai Tu stāvi, vai Tu sēdi ar viņu mugurā - man viņa traucē. Ja Tu ar viņu stāvi, tad viņa traucē, jo aizņem tik ļoti precious vietu, kas brīžiem ir tik ļoti maz. Viņa aizņem ievērojamu daļu gaisa telpa un tagad padomā - Tev pašam ahūna patīk, kad kāds ejot garām, lai nopīkstinātu e-talonu (just kiddin’, neviens nepīkstina e-talonus) visu laiku aizķerās aiz Tavas debīlās somas un vēl Tevi pavelk līdzi? Zini to nasty sajūtu, kad Tu stāvi, kāds iet garām un Tu pabīdies kopā ar somas virzienu. Tu zini, jo esi viens no tiem pidariem par kuriem tagad runāju. Man Tev ir risinājums - pirms kāpšanas autiņā novelc somu… UN PATURI VIŅU VIENĀ ROKĀ PIE KĀJĀM!! Jā, tas ir tik vienkārši. Padomā - Tu ar vienu roku turies pie štangas un ar otru roku turi somu, kas Tev karājas no rokas. Es varētu uzzīmēt instrukciju un pievienot pielikumā, bet mani paint skills ir pārāk kruti, lai viņus tērētu uz šo ierakstu. U u u, un kāpēc viņa traucē, pat ja Tu sēdi? Jo, ja Tu viņu neesi novilcies no pleciem, bet sēdi ar to mugurā, tad Tavi jobanie ceļgali traucē cilvēkam, kurš Tev sēž pretim, vai arī ja sēdi pret stiklu/sienu, tad Tu esi lohs, kas ar ceļgaliem spiežas pret viņu un man atklāti sakot ir kauns, ka braucu ar Tevi vienā transportā. Risinājums - pirms apsēdies, paņem somu no pleciem… un sēžot turi viņu klēpī!!! Jāāā!!! Go brain power!!

3. VELOSIPĒDISTI. Pašlaik man viņi netraucē transportā, bet drīz traucēs arī tur, jo Rīgas Satiksme pieņēmusi likumu, ka bez jeb kādiem ierobežojumiem tagad visi varēs pārvadāt savus dranduļetus. AHUJENNIE MALAČI, GOOD JOB!! BRAVO!!! Nepietiek jau ar to, ka tie pidari nevar braukt līdz ar automašīnām (kur Jums arī jābrauc…), bet gan manevrē pa cilvēku pūļiem kā pa tiem konusveidīgajiem, oranžajiem sūdiem CSDD placī, bet drīz jau hipsters ar savu fiksīti būs ekvivalents pensionāram ar savu rūtaino somu bļeģ. Es normāli eju pa ielu un redzu, ka pretim brauc ričuks - ok, paiešu malā, lai viņš var izbraukt, tad tas pidars nahuj noraustās un vēl uzdirš, ko es eju uz visām pusēm. Ko nahuj?! Es gribēju, lai Tev ir normālāk izbraukt, jo redz ja es nepaeju malā, tad man atkal var uzdirst “nahuj es neeju malā, neredzi, ka braucu?!?!”. Es esmu šausmīgi miermīlīgas dabas cilvēks un man tiešām nepatīk jeb kāda veida konflikti (pat spēlējot World of Warcraft, es pasaudzēju opozīcijas [Aliances] dzīvības un ja redzu kādu, kas ir krutāks par mani, tad eju ar līkumu, yeah - geek talk), bet mani tiešām kaitina tas, ka tuvojoties vasaras sezonai Tu pa pilsētu vairs nevari normāli paiet, baidoties, ka Tev kuņģī iedursies kkāds stūres rags, tas pidars krītot vēl salauzīs kaulus un beigās Tu būsi pie visa vainīgs, sedzot ārstniecības izdevumus. Drīz grūtnieču un ratiņu vietas aizstās ričuku pakaramie kā vilcienos - MARK MY WORDS.

Pagaidām, tas ir viss ar ko es vēlējos padalīties un tās ir manas šodienas pārdomas par šo tik ļoti svarīgo un būtisko tematu. Var jau būt, ka man ir tikai mans ikgadējais pavasara riebums un es heitoju visu, kas elpo & var jau būt, ka man tas viss drīz pāries un atkal uzpeldēs mans pasaules glābšanas sindroms, bet var būt mani kāds, beidzot, piecels no Matrixa. Pagaidām esmu aprijis visas sarkanās tabletes, kuras man regulāri piedāvā plikpaurains onkulis mētelī, bet tā arī neesmu pamodies īstajā pasaulē, pār kuru valda mašīnas & tehnika (esmu tikai pamodies atkačalkā un narkoloģijas klīnikā). Seko man twitterā @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes mikrobioloģijā.

Ayo, manu nūģi. Es šodien čatoju ar savu homeboy draugiem.lv čatā nah’ mean un stāstīju, ka visi mani pick up line’i sūkā (es ceru, ka Tu zini, kas ir pick up line, ja nē tad pisies nahuj no šejienes). Spontāni sāku domāt jaunus, jo viņš man deva padomu, ka tā vietā, lai izmantotu Gredzenu Pavēlnieka un Harija Potera pasauli, man jāsāk izmantot arī Marvel, DC Universe un Zvaigžņu Karu pasaule (vai pēdējā gadījumā - GALAKTIKA, he he he (omg man steidzami vajag atrast dzīvi)) u.t.t.

Savas jauniegūtās zināšanas un izveidotos pick up line’us nododu tālāk pārējai pasaulei (VISIEM SAVIEM ČAĻIEM TUR ĀRĀ), lai Jūs tos izmantotu prātīgi. Brīdinājums - neatbildu par izmešanu no kluba/bāra; pipargāzes baloniņu acīs; nikna drauga dūri jebaļņikā; pilnīgu sociālās dzīves destrukciju un baumām par to, ka esi gejs.

1. Es varu derēt, ka Tu esi maskējusies Storm no X-cilvēkiem, jo dēļ Tevis manās biksēs notiek vētra.

2. Hey zelta gabaliņ - sauc mani par Magneto, jo es zinu, ka Tevi pievelku… *viegli piemiegt ar aci*

3. Es varu derēt, ka Tev ir Spider-Man gēni, jo ne tikai es Tevi atradu netā, bet arī esmu sapinies Tavos tīklos.

4. Man nepatīk lielīties, bet es dzīvoju un strādāju uz mākslīgi veidotas planētas, kas būvēta, lai iznīcinātu citas planētas…

5. Tev patīk gaismas zobeni? Es Tev varu iedot paturēt to, kas man starp kājām.

6. Tavas acis ir kā divi kriptonīta gabali, un skatoties viņās es jūtos kā Supermens.

7. Tev patīk Transformeri? Kā būtu, ja Tu transformētos par USB portu, bet es par flash karti?

8. Es protu lieliski nospēlēt Metallica un AC/DC akordus n’ shit… … … uz Guitar Hero *to nočukstēt*

9. Tev patīk, kad Tev kāds kaut ko nospēlē? Es Tavā priekšā nospēlēšu kādu Battlefield 3 partiju, kas būs veltīta īpaši Tev.

10. ŠITO IZMANTOT ĻOTI UZMANĪGI: Zini, kāds ir Skorpiona no Mortal Kombat mīļākais teiciens? GET OVER HERE! *ja Tavam bērnu cīsiņam, ko sauc par roku, pietiek spēka, tad pievelc viņu sev klāt*

Hell yeah. Ja Tavs nūģisma levels ir augstāks par manu asinsspiedienu, kad skatos pornuhas, tad šie ir piemēroti tieši Tev. Ja viņš nav… tad labāk nelieto nevienu no viņiem. Nopietni. Seko man twitterā @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes Tuvajos Austrumos [es pareizi uzrakstīju…?].

Pašol nahuj. Super, pievērsu uzmanību, paldies. Tu redzi, cik tas bija vienkārši? Tu redzi ar kādu huiņu es noturu Tavu uzmanību? Ne jau rupjības (nu labi, diršu - pārsvarā rupjības), bet stils kādās viņas ir iepītas. Un šeit arī atbilde Tavam sekojošajam uzdirsienam, ka tas nav stils: stils nav arī hujārīt apkārt ar fiksīti, lielā fuck off šallē un biksēs, kuras Tu knapi vari dabūt pāri tām spalvainajām kājām un dirsai. Jā, Tu nojaut, par ko es runāju.

Enīvej, pirms uzrakstīju iepriekšējo rindkopu (jep.. kaut ko vēl atceros no skola.. un Tu domāji, ka esmu stulbs un nezinu tādus vārdus.. he. he. HE.), es nodzēsu aptuveni 4 jau močnās, bet sapratu, ka Jūsu piena zobi nevarēs to sūdu sagremot un sāku no jauna.

1. Es neesmu rakstnieks, līdz ar to nevaru kritizēt rakstnieku darbus.

2. Es esmu rakstnieks tikai tad, ja shit face’ā koļīju meitenes (lai gan tas nedarbojas…)

2.1. Jūs būsiet pārsteigti, bet tehnika, ka studē Cūkkārpā un esi profesionāls kalambola (Quidditch, Tu neizglītotais vientiesi) spēlētājs arī nedarbojas. Man šķiet, ka es kaut ko daru nepareizi.

Bet, ko es varu kritizēt? Es varu kritizēt pašcieņas pārdirstus idiotus, kas sevi uzskata par tādiem. Jo, tomēr, es arī esmu tikai cilvēks (nevis ciplanētietis, kā te dažiem liekas…) un es saprotu diezgan daudz no cilvēcīguma un cilvēku lietām. Es arī diršu; ēdu; izliekos, ka mani interesē sarunu biedra stāsti; glābju pasauli 1x gadā izslēdzot lampiņu; šad tad nomazgājos (atkarīgs no garastāvokļa) u.t.t.

Vienkārši… Šeit problēma ir sekojoša. Nē, diršu - pārfrāzēšu: šeit problēmu nav. Šis ir mans blogs, te viss ir ahujenna. Problēmas ir ārpus mana bloga, nah’ mean? Es neesmu narciss un tā, bet nu… viss ir tik ļoti nodrāzts un garlaicīgs. Jebal, man pat liekas, ka šis blogs jau sāk palikt tizls, bet man nav citas vietas, kur izlikt savu indi (acīmredzot, izgāzt viņu dīķī ir nelegāli).

Šovakar izlasīju jauku rakstiņu @ http://www.kojas.lv/literara-mikstmiesiba-jeb-ka-man-pietrukst-latviesu-literatura/ (jauku, jo viņš bija cute n’ cuddly n’ shit). Es it kā piekrītu autoram, jo man šķiet, ka es saskatu līdzīgu, ja ne tādu pašu problēmu. Piemēram, Tu lasi mani huiņu un Tevi pārņem sajūtas it kā smilšpapīrs strīķētos pret Tavām smadzenēm, jo leksika šeit ir ļoti necenzēta un tas varētu būt arī galvenais iemesls, manai sliktajai reputācijai, bet nu pohuj uz to. Tas ir tikai rakstības stils. Tas saucas es-rakstu-vienkārši-un-ļoti-uztverami, nevis garlaicīgi-sarežģīti-es-gribu-nomirt-vai-ieslīgt-mūžīgā-komā-pēc-pirmās-lappuses.

Es teikšu godīgi, es neesmu lasījis daudz latviešu literatūru iepriekš minētā iemesla dēļ, jo nu man nervi netur. Es gribu paņemt to grāmatu, vai izprintēt rakstu no interneta, un nevis izmantot kā tualetes papīru (ōō nē, jo mans dibens pat nav pelnījis kaut ko tādu), bet gan uzdurt uz iesma un sadedzināt. Bija viens latviešu autors, vēl joprojām ir, kuru es ļoti respektēju un pat esmu ar kaifu lasījis viņa darbus, bet vārdu neminēšu, lai Jūs nepadomātu, ka tā ir kaut kāda publiska dirsā līšana. Es Jums varu dot mājienus, ka viņa vārds rīmējas ar “Heels suck”. Es ceru, ka nebūšu šeit uztaisījis lielus pārpratumus.

Ja tā godīgi - es vispār neesmu lasījis daudz literatūru. Es pat nelasu ziņas (izņemot virsrakstus, lai aptuveni nojaustu, kas par gadu vai arī soc. tīklos notiek kaut kāda masu tagošana ar kaut ko konkrētu). Manuprāt, problēma ir tāda, ka pārāk daudz purni, salasās random darbus, kuri ir pasaulē atzīti pēc kaut kādiem standartiem. Viņi ņem sev par piemēru literatūras klasiķus vai vienkārši populārus rakstniekus, un cenšas savus gara darbus būvēt pēc viņu struktūras/stila/idejām. Beidziet, not cool.

Es, protams, esmu tikai parasts mirstīgais un nevaru daudz piepisties pie tik svarīgām lietām, bet man patīk, kad cilvēks nedomā standartos. Man patīk, ka viņš ir bišķiņ jobnuts. Man patīk, ka viņš uzdrīkstas kaut ko uzrakstīt savādāk, nekā citi (ar to es nedomāju komentārus dr.lv galerijās…). Man nepatīk, ka izglītība mācot literatūras stilus, Tevi ieliek konkrētos rāmjos un neļauj brīvi izpausties (tieši tāpēc, mūsdienās ir tik daudz lošu, kas saraksta neloģisku huiņu un beigās to nosauc par prozu vai epifāniju). Latviešu modernajā literatūrā sen nav iznācis nekas tāds, kas liktu par sevi manīt no attāluma. Kaut kas tāds par ko runātu visi cilvēki Tev apkārt, ka tas ir kaut kas jauns, vēl nebijis u.t.t. Kaut kas tāds, par ko es pat būtu lietas kursā, jo brīžiem liekas, ka zinu tikai savu mīļāko seriālu iznākšanas datumus.

Pamēģini, uzdrīksties, radi (tikai ne bērnus, pasaule jau tā ir pārapdzīvota) un liec par sevi manīt, cenšoties nekļūt par attention whore. Salauz standartus. Parādi tādiem pidarasiem kā man, ka Tu vari.

Pizģec, kā es no Cūkkārpas un kalambola teikuma nonācu līdz kaut kam tik nopietnam. Laikam, ka vecums nenāk viens, sāku palikt garlaicīgs. Seko man twitter @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās modes tendences Cūkkārpas Raganības un burvetību arodskolā.

Labi, idioti. Bazars sekojošs - pēdējā laikā ir parādījies video, kurš mums visiem sniedz pizdatāko ieskatu par situāciju Ugandā un to, kā bērni tiek nolaupīti no savām ģimenēm, lai tiktu pievienoti Jozefa Konija armijai. Ja Tu vēl neesi lietas kursā, tad pameklē zem tagiem “Kony 2012” un/vai “Invisible Children”.

Viss jau būtu baigi kruti un pizdata, kā arī šīs lielās kampaņas notiek cēlu mērķu vārdā, bet… Kā, lai to pasaka - tas ir tikai naudas pelnīšanas bizness un nekas vairāk. Iespējams, ka ne visa manis sniegtā informācija ir 100% pareiza un/vai patiesa, kā arī šādā rīta agrumā rakstot par tik nopietnām tēmām es nevaru izteikties gana skaidri un saprotami, bet es Tavai atsaldētajai galvai mēģināšu to visu paskaidrot saprotami un vienkārši.

Beidz. Nopietni, pārstāj NEdomāt. Es to video retwītotu un reblogotu tikai tāpēc, lai visi redzētu, cik stulbs tas ir, taču man jāatzīst, ka sataisīt ir skaisti, lai izskalotu smadzenes. Mēģināšu visu salikt pa punktiem, lai neveidots nestrukturāls stāsts, kur kā parasti es vnk visu nodiršu.

1. “Invisible Children Inc.” ir bezpeļņas organizācija, kas dibināta 2004. gadā. 2006. gadā 3 studenti apkopojot safilmēto materiālu Ugandā, izveidoja arī dokumentālu filmu par šausmām un visu pārējo. Personīgi, neesmu viņu redzējis. Neesmu īsti dokumentālo fans, jo es ticu tikai 10% no visas pieejamās informācijas par to, kas notiek filmās.

2. Šī (atkārtošu) BEZPEĻŅAS organizācija sākot ar filmas izrādīšanas brīžiem un akcijas kampaņas sākšanu, samērā īsā laikā posmā pacēla 8 676 614 $ !!!!! (PIZĢEC, JOB WELL DONE). No visas šīs naudas tikai » 32% « tika reāli piešķirti nabadzīgo un bēguļojošo bērnu labklājības uzlabošanais, kas arī ir samērā daudz, un ar tādu naudu salīdzinot kursus un to, ka vidēji viens cilvēks tur dienā dzīvo ar 1,25$ liek uzdot jautājumu - kur tā pazuda..? Tur nav TIK daudz iedzīvotāju, situācijai vajadzēja uzlaboties, bet jautrība turpinās.

3. Tātad atlikušie 68% tika izdoti priekš reklāmas kampaņas un dažādām soc. aktivitātēm, lai celtu cilvēku uzmanību pret šo jautājumu. Nigga please, dirst mazāk vajag. Līdz 2011. gada beigām un 2012. gada sākumu neviens pat nezināja, kur Uganda atrodas uz kartes.

4. Protams, ka dzīvojot uz “reklāmas kampaņām” nauda var ātri izbeigties, tādēļ vajadzētu nedaudz atsvaidzināt savus ienākumus. Tā nu tapa šis super-virālais video, kurā ir redzams, cik ļauns un briesmīgs ir šis mistiskais Jozefs Konijs (lai gan daži Ugandas vietējie apgalvo, ka viņš ir miris jau kādus 5 gadus…).

5. “Invisible Children Inc.” moto ir “Do More Than Just Watch”, respektīvi, viņi aicina iesaistīties demonstrācijās un izrādīt atbalstu ziedojot naudu un iepērkot kampaņas sūdus. Šajos sūdos ietilpst t-krekli, aproces, plakāti un vēl visāda huiņa (kā jau katrā sevis cienīgā kampaņā). 2011. gadā šīs kompānijas ienākumi bija 13 765 177 $ !!! Diezgan neslikti, es teiktu. Patiesībā, respect - tomēr, ir nedaudz jāmāk izskalot pūļa smadzenes ar tizliem sloganiem un interneta viģikiem par mistisku armiju, par kuras aktivitātēm ir tikai dzirdēts no apšaubāmie avotiem.

6. Tagad, kad šī akcija kļūst nejēgā populārā (nezinu par LV, jo ziņas neskatos un TVNet’ā eju reti), bet jau esmu sācis manīt izplatību dr.lv un twitterā, kā arī facebook’ā. 

7. Viss šis bazars ap Ugandu n’ shit ir arī aizgājis līdz ASV prezidentam Barakam Obamam. Kad veicu savu research, tad jau 2010. gadā viņš bija gatavojis stratēģiskus plānus un taktiku, lai atbruņotu šo bīstamo bērnu armiju un vestu Koniju pie atbildības par sataisītajiem sūdiem. 

8. Pirms pāris gadiem Ugandā tika atklātas milzīgas naftas rezerves. Tieši tā - nafta. Ar tās pareizu izmantošanu, Ugandas IKP gadā pārsniegtu 2 BILJONUS dolāru. Sagadīšanās, ka parādās ASV armijas aktivitāte…? Bļeģ, nē.

9. Manuprāt, Jūs jau zināt, ko nozīmē atbrīvot iedzīvotājus un atbruņot armiju pēc ASV standartiem (gettin’ dem bitches and oil yo).

10. Pēdējais punkts - Jā, neapšaubāmi, ka tas viss ir briesmīgi un skumji, par bērnu militāru izmantošanu, taču tas notika 1987. gadā, kad armija kļuva aktīva, kā arī pāris gadus turpinājās. Tas uzpeld tagad, jo pāris gudri cilvēki atrada veidu, kā ar to celt naudu. Kā jau pirms tam teicu - respect. 

KOPSAVILKUMS: Šī kompānija uz cilvēku aprobežotību tikai ceļ naudu, nevis reāli palīdz. Kaut kāda daļa, kas arī nonāk līdz Ugandai ir ļoti niecīga uz kopējā fona, pārējais tiek izmantot kompānijas un reklāmu uzturēšanai. Tu nevienam Āfrikā nepalīdzi nopērkot t-kreklu un aproci, nopietni. ASV armija pārņems kontroli pār teritoriju un naftu. Tas viss notiek dēļ naudas, nevis cilvēku līdzjūtības.

Tāpēc - lūdzu, sāc domāt pirms iesaisties šādās akcijās. Neatdod savu naudu un dvēseli milzīgām organizācijām, kas Tevi netieši apzog no individuālas domāšanas un atņem Tavu stroikā sūri-grūti nopelnīto naudu, apmaiņā iedodot neglītu-pēc-sūda t-kreklu un domu, ka Tu reāli palīdzi pasaulei. 

Gribi patiešām padarīt pasauli labāku? Aizej uz Juglas dzīvnieku patversmi, ziedo naudu tiem, kuri paši pie tās nevar tikt. Neizmet ārā savas vecās drēbes - ziedo tās sarkanajam krustam vai bērnu namiem. Statistikas vietā, atdod šos 35sant invalīdiem, kam nav ģimeņu. Kopā mēs varam padarīt šo pasauli labāku ar tik vienkāršiem veidiem, nevis radīt jaunus miljonārus, kuri no saviem balkoniem Tev dirsīs uz galvas, kamēr Tu pie viņu mājām stāvēsi ar plakātiem “Apturam Koniju!”. PEACE.

Seko man twitterā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes naftas biznesā, jo varbūt, ka kādu dienu es dibināšu pats savu armiju, kas sastāvēs no alkoholiķiem un došos atgūt Tobago salu un kko Āfrikā.

Piezīmes/brīdinājums: Es negarantēju, ka mana informācija ir PILNĪGI patiesa, jo manis izmantotie avoti ir ļoti dažādi, kā arī mēs esam sasnieguši to posmu, kad pat mūsu senču atbildes var tikt apšaubītas (kuras ļoti bieži vajadzētu apšaubīt visbiežāk). Šis ir tikai mans viedoklis, no malas, jo es neesmu un nebūšu viens no zombētajiem jefiņiem, kas padzirdot par Swedbannk krīzi skries izņemt savu naudu, vēlāk stāvot rindā pie iemaksas automātiem grūžot to atpakaļ; un kas akli pasūtīs reklāmu un akciju izmantotos sūdus, lai “dalītos ar mīlestību” un censtos padarīt šo pasauli par vēl fucked up’āku, nekā tā jau ir. Paldies. 

8. marts, kungi…

Es mierīgi ieeju draugos un kā parasti man ir simtiem fanu vēstules (spams…), un bļe vienā no viņiem ir random YouTube links uz to, kā 2010. gada LABESTĪBAS DIENĀ maza meitene ar kādu cilvēku, kas ir ļoti līdzīgs zirgam (Sārai Džesikai Pārkerei) izpilda kompozīciju “RABARBERU RAUSIS”. 

EJIET DIRST, ES NETICU, KA ŠIS RABARBERU RAUSIS IR TĪĪĪĪK FCKING LABS, LAI PAR VIŅU FCKING DZIEDĀTU. Tai sīkajai ir maksimums 3 vai 4 gadi, un jau viņa tiek grūzta uz fcking skatuves un vēl pie tam uz fcking paaugstināta beņķa, pieturēta ar vienu roku, lai bļe nenokristu un vēl kāds viņai liek dziedāt. VECĀKI - LŪDZU, BEIDZIET SPĪDZINĀT SAVU SĪKOS.

Tā visa ir plika diršana, ka bērni dzied smuki un/vai labi:

1. Skaņa, kad es nolieku sūdu ir labāka par bērnu iedziedātām dziesmām.

2. Skaņa, kad es pilnīgā sūd-sejā vemju bāra tualetē ir labāka par visu madafckin’ Dzeguzīti (pohuj, kura gada).

3. Skaņas, ko izdveš Tava resnā draudzene, kamēr viņu drāžu ir labākas par tām šausmām, kas nāk ārā no to mazo bērnu šļupstošajām mutēm.

Pirms visi vecāki un cilvēki, kas ļoti atbalsta kultūras un mākslas izkopšanu jau kopš agras bērnības kaļ plānus, kā uzdurt manus pautus uz mikrofona un likt man dziedāt “Kur tu teici gailīti manu” (un agri vai vēlu pienāks diena, kad tas tiešām notiks…) man ir pāris lietas sakāmas.

Kāpēc Jums liekas, ka tas sīkais grib dziedāt? Kāpēc Jums liekas, ka viņš visu savu brīvo laiku izlietos pilnīgi nevajadzīgi dzenot huiņu? Varbūt dodiet arī sīcim kādu teikšanu viņa dzīvē? Es neesmu bērnu tēvs (ĀMEN BĻEĢ), bet es šo to zinu par audzināšanu (ka disciplīnu var panākt ar vienu pisaku pa žokli).

Novērsos no tēmas, miskūzī. MAZI BĒRNI NEPROT DZIEDĀT. Viņi prot šļupstēt, dirst, ēst, nestabili turēties kājās sabiedriskajā transportā, būt ļoti kaitinoši, raudāt, mīzt, un būt neviltoti priecīgi, bet viņi NEVAR un NEPROT dziedāt. Viņu iestudēties teātri un visi pārējie sūdi, ko sākumskolā liek darīt NAV BAUDĀMI. Ja man vajadzētu iet skatīties, kā mans sīkais spēlē fcking zaķi vai trusi kādā skolas izrādītē, es visdrīzāk, viņam mājās iedotu pa jebalu. Spēlēs man te visādus trušus n’ shit… Būtu labāk spēlējis Mortal Kombat un iemācījies izrakstīt pizdi kādam n’ shit… (jo es to pats nevaru un kādam taču vajadzēs mani aizstāvēt, kad būšu vecs alkoholiķis).

Es apbrīnoju vecākus, kuri visu laiku bazarē par saviem sīkajiem un visu, ko viņi dara. “Ūūū, mans iet uz deju pulciņu, uz mūzikas skolu, brīvajā laikā sporto, nesen bija olimpiādē, iet uz peldbaseinu, tiešām labi dzied un dejo un -..” AIZVERIES BĻEĢ. Ko man tagad darīt? Viņam nahuj medaļu iedot? Kaut kādu atzinības rakstu? Diplomu bļeģ par fcking Lil’ Miss Sunshine 2012?!?! TAM VISAM NAV PILNĪGI NEKĀDAS NOZĪMES, ja pats bērns nejūtas laimīgs. Savā īsajā dzīves posmā esmu bieži runājis ar sīčiem un, ko viņiem patīk darīt. Uzminiet, ko - viņi ienīst savas dzīves un zina, kas ir naids. Kad no 7 gadus veca bērna dzirdi vārdu kā “ienīst” un jūti, ka tas ir nepārspīlēts, tad Tu uzdod jautājumus, kas nogājis greizi vecāku galvās.

Dieva dēļ, viņam vajadzētu izzināt apkārtējo pasauli, nevis klavierspēles pamatlikumus. Spēlēties ar draugiem, nevis pasniedzējiem deju zālē. Lai gan, ko es vispār te diršu, neesmu jau arī nekāds pravietis, kas ies glābt pasauli no dziedošiem bērniem (bet vajadzētu).

Stāsta morāle - nezinu, man bail kaut ko sadirst (šoreiz man nav jaunas apenes, bet gan gultas veļa), jo vēl pilnībā neesmu sapratis vārdu “morāle”. “Morāle”. Kruts vārds, man patīk.

Es ceru, ka Jūs sapratāt, ko cenšos Jums pateikt. Man nepatīk dziedoši bērni un Jums vispār nav labas gaumes, muzikālās dzirdes un dvēseles, ja Jums viņi patīk. End of story. Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitātes jaunākajās tendencēs un aktualitātēs.

Viss, man zajebala. Šoreiz es runāšu visu džeku vārdā, kuri tiek nenovērtēti gultā. Visas pēdējās reizes, kad esmu nodarbojies ar sexy time, es pats esmu juties kā madafckin’ kings (jo visas ku*es zin’, ka esmu klitoru karalis). Taču, meitenes sejas izteiksme spēj izteikt vairāk nekā simtiem vārdu (kurus pēc aptuveni 2 minūšu varoņdarbiem es arī izdzirdu. Šie vārdi parasti sākas ar vārdiem: “Mums vajag parunāt…”). 

Ok, kuces - let’s get shit straight. Kāpēc mums vienmēr gultā ir labi?!?! Jo mēs fcking nodarbojamies ar seksu. Vienalga vai tas ir 2 minūšu, 2 stundu, ļoti nekvalitatīvs vai arī ļoti kvalitatīvs. Mums ir sekss. Viss pārējais ir pofig - MUMS IR SEKSS, OH HAPPY DAY!!!

Tagad Jums… Kāpēc Jums nav labi (vai arī kāpēc Jums nav labi AR MANI…)? Jūs esat sarežģītas un complicated būtnes. Pret Jums vajag izturēties maigi… NĒ, BĻEĢ. Vot tagad atkāpe:

      1. Ok, maigi, mēs to respektējam, taču bieži Jūs izsakāt vēlmi pēc kaut kā hardcore un asāka, nekā parasti. Asāka? Nopietni, kuce? Man savu pimpi ieziest ar sinepēm? Tu gribi, lai putukrējuma un zemeņu vietā ir čilli pipari ar tobasko mērci, bļe? KO ASĀKA?!?1 KĀ ASĀKA?!?1

      2. Hardcore? Okej, labi. Man nav nekādu pretenziju Tevi pamētāt pa gultu un Tevi brutāli ņemt visās iespējamajās pozās. Pēc 15min atkal slikti.. Redz’, viņa nejūt to tuvību vairāk.. viņa nejūt saikni.. Viņai tas liekas vulgāri un “sekli”. Zini, kas ir sekls?! Tava pe*a, kad es eju iekšā. Tik pat sekla kā Tavs redzējums Latvijas un pasaules politikā. Jā, varbūt es esmu vainīgs pie tā, ka neesi gana stimulēta, bet Tu esi vainīga pie tā, ka mani uz to pamudini! Tieši tā.. Guļot tur kaila n’ shit.. What’s a nigga supposed to do…

      3. Atgriežamies pie hardcore. Ja Tu gribi riktīgu hardcore, tad es Tevi varu aizvest pie džekiem cietumā. Viņi ar lielāko prieku Tevi paņems visos iespējamajos veidos, tieši tā kā Tu to vēlies savā fantāzijā. Pret sienu, pret grīdu, pret galdu, pret citu džeku, pret diviem citiem džekiem… Viss būs ahūna. Jauna pieredze, tieši tas, ko Tu vienmēr būsi vēlējusies.

      4. Tu gribi tuvību? Tu ar mani nejūti to saikni un tuvību? BITCH, es Tevī lieku savu pimpi, man liekas, ka vēl tuvāk jau vairs nevar. Man liekas, ka tas ir tuvības MAKSIMUMS. 

      5. Sekss beidzās. Viss labais agri vai vēlu beidzas (kā Pokemonu vecās sērijas bļeģ…) un nu laiks iet gulēt. Paga, ko Tu dari? Kāpēc Tu neguli? Es gribu gulēt, sekss beidzies. Viss, mans organisms pieprasa miegu. Es tikko VESELAS 5 MINŪTES lēkāju augšā & lejā pa Tevi, kamēr Tu tur ērti gulēji un izlikies, ka Tev patīk, ko es daru. Es esmu tikai cilvēks, es nogurstu. Es neesmu viagru pārrijies porno stārs, kuram no visu medikamentu lietošanas stāv 24/7. Man vajag miegu. Es pieprasu savas godam (vai kaunam…) nopelnītās stundas čuču muižas (pēc “čuču muižas” izdzirdēšanas mani parasti izgrūž no gultas. Es guļu zem gultas.).

Tās ir manas domas. Vispār, es būtu uzrakstījis krutāk, jo man ir vēl, ko teikt, bet tam man vajag parunāt ar saviem čaļiem (kuri diemžēl nav tik lieli lūzeri, cik es) un smelties iedvesmu. Vispār, es tagad nodošos sevis apmierināšanai porno saitos, jo tur mani neviens nenosoda par to, kad es beidzu; cik ilgu laiku man tas aizņe; kā es to daru; kur es beidzu un uz ko es beidzu. Tur uz mani tikai glūn tie pretīgi banneri un rodas sajūta, ka viņi mani izspiego. Vēl rodas sajūta, ka kkādā mistiskā veidā viņi spēj ielauzties manā kompī, manuāli aktivizēt web kameru, nofilmēt manu jebaļņiku un pietūkušo pipeli kā es dročīju, tad nofilmēto materiālu pārdot kādam ūsainam arābam, kurš no tā kopā samontēs fi… Vispār es vairs negribu par to runāt. Liek aizdomāties… Ja nu viņi tiešām spēj to izdarīt… O_o 

Man ir sajūta, ka pēc šī raksta man sekss vairs nespīd. EVER. Seko man twitter’ā @AlekssDinamo , lai uzzinātu jaunākās tendences un aktualitēs sieviešu apģērbu veikalos.

Realitāte mēdz būt kuce #4.