Kur es esmu pazudis? Kāpēc nav jaunu rakstu? Par to pavisam drīz, jo man ir jānovērš Jūsu uzmanība no svarīgām lietām uz mazsvarīg… tb, vēl svarīgākām lietām. Man palūdza ielikt blogā nelielu relīzi par *atver failu un paskatās uz ko parakstījies* … par DDD, kas nenozīmē “Dāmu daiļie dibeni”, bet gan “Dinamiskās domas darbnīca”. Jā, es arī jūtos nopirkts, kaut arī man par to nav samaksāts un es to daru, jo esmu labs cilvēks. Saprati, bļeģ? Tālāk sekos neapmaksātā reklāma (tagad pieņemu maksājumus arī benzīnā) ar maniem papildinājumiem iekavās, lai padarītu lietas vienkāršāk uztveramas.

No 31. maija līdz 2. jūnijam Daudzeses pamatskolā (…), Daudzeses pagastā (… kur? …), jau astoto (whoa) gadu pēc kārtas norisināsies radošā sabiedrisko attiecību un reklāmas nometne Dinamiskās Domas Darbnīca.

Nometne ilgst trīs dienas. Pirmajā dienā, pēc ierašanās nometnes norises vietā, visi Dinamiskās Domas Darbnīcas dalībnieki tiks aicināti doties sadraudzības talkā (krč Tev nebūs pie*irst vietu, kur Tu dzīvo, teica Mozus), kura tiks noslēgta ar dažādām interaktīvām spēlēm (te nav domāts Xbox Live) un dziesmu vakaru pie ugunskura (es nesolu, bet man liekas, ka šmigu var ņemt). Otrās dienas garumā (pohas nav vēlamas) norisināsies sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga un citu nozaru profesionāļu (cilvēki, par kuriem Tu nekad nebūsi dzirdējis, bet viņi ir kruti, nopietni) lekcijas. Lektori būs ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm un pat kontinentiem (USA, USA, USA!!!), lai ne tikai studentiem un nozares praktiķiem, bet ikvienam interesentam sniegtu aktuālāko informāciju, noderīgus padomus un iedvesmotu (ķipa Tu arī vari būt kruts). Otrās dienas neatņemama sastāvdaļa ir reālu sabiedrisko attiecību kampaņu veidošana Latvijas uzņēmumiem pieredzējušu moderatoru vadībā (ja esi radošs zellis vai DŽANGA, tad tas Tevi interesēs, jo reāli Tev spīd darba iespējas un Tu tiksi pamanīts, fo real). Noslēgumā visus sagaida lielais pārsteigums (hvz, es arī nezinu, man nesaka, bet ir čujs, ka tas varētu būt T-Pain), savukārt trešajā – noslēdzošajā dienā, nometnes dalībnieki varēs ieklausīties vēl pēdējos noderīgajos padomos (mazāk dzert vajag) un startēt dinamiski (lol nau verc). Kā katru gadu, arī šogad tiks pasniegta tradicionālā Zelta kanna (tas ir kā LV zelta gramafons).

Var secināt, ka šogad Dinamiskās Domas Darbnīca sagādās ne vienu vien pārsteigumu (es par to nešaubos), bet skaidrs ir viens – nometnē būs iespēja satikt izcilus (valdība grib, lai Tu tā domā) profesionāļus: sabiedrisko attiecību profesoru no ASV – Denisu Vilkoksu (Dennis L. Wilcox) (es pirms kādiem 9 mēnešiem arī nezināju, kas viņš ir), sabiedrisko attiecību profesionāli no Francijas – Kristofu Žinestī (Christophe Ginisty) (labāk iegooglē, negribu sa*irst neko), nesen dibinātā „McCaan Consulting” vadītāju Arni Marcinkēviču (populārs uzvārds, dzirdējis esmu), humoristu un aktieri Jāni Skuteli (IESAKU! Biju uz “Optimistika”, šis džeks ir pilnīgi nost no ķēdes, ļooooti iesaku, ļooooti erudīts un smieklīgs cilvēks, kas tiešām var dot reāli noderīgus padomus un ja paveiksies, tad nodemonstrēs kādu mazo stand-up) izaugsmes treneri Andžeju Reiteru (…), filmas „Dokumentālists” režisoru Ivaru Zviedri (treileri esi redzējis), SIA „Outdoor Latvia” mācību vadītāju Aldi Zaulu (…) un citu nozaru profesionāļus (būs vēl čuvaki yo) (piedalīsies arī smukas meitenes, ček dat aut). 

Ieskaties www.dddarbnica.lv un uzzini vairāk (es čekoju un zvēru, ka tur nav kaitinoši pornogrāfijas pop-under’i). Piesakies savlaicīgi un uz tikšanos Dinamiskās Domas Darbnīcā! Seko DDD arī twitter (@DDDarbnica), facebook (http://www.facebook.com/DinamiskasDomasDarbnica) un draugiem.lv (http://www.draugiem.lv/dddarbnica/) un uzzini aktuālāko informāciju (pēc tam vari atsekoties, bet paseko kādu laiciņu lai vārds izplatās ielās ātrāk nekā politisko priekšvēlēšanu kampaņas)!

KO TU VĒL GAIDI?!?!?! MARŠ REĢISTRĒTIES PASĀKUMAM!

Es gribēju rakstīt nelielu intro rindkopu par to, kā man iet, ko es daru, kur es biju pazudis, bet tad sapratu, ka tas nevienu nepiš un te nav nekāda Bridžitas Džounsas dienasgrāmata, te ir madafckin’ Aleksa Megatrona madackin’ blogs jeb tautā dēvētā morālā caureja. Respect dat shit.

http://www.diena.lv/pasaule/puskailas-aktivistes-eiropas-pilsetas-proteste-pret-islamistiem-14001789 - vot, kas tas ir nahuj? Kāds man šito paskaidros? Atkal tiek noniecinātas citas kultūras uzspiežot savējo? Tipiski eiropieši. Pirms agresīvākas sieviešu tiesību aizstāves grasās man nogriezt pautus un iekārt tos baznīcas zvanā, lai būtu ding dong dings, atļaušos piebilst, ka varat ņemt manus pautus, bet izmantojiet tos kā zobu birstīti, bitch. Kā zobu birstīti.

Man kādreiz nepatika iesaistīties reliģiskos, kultūras vai tiesību jautājumos, jo es tos īsti neizpratu - būdams ne pārāk reliģisks, ne pārāk kulturāls un ne pārāk tiesīgs (tāds vārds ir? Nu Jūs sapratāt, ko domāju). Tagad, kad esmu madafckin’ zirgā šajos jautājumos (vismaz gana lielā līmenī, lai gudri dirstu, bet maz skaidrotu), varu padalīties savās domās par mūžīgo kristietība-islāms; rietumi-austrumi; Edvards-Džeikobs karu.

Tā fiška ir tāda, ka mēs visi esam auguši Eiropā (vairāk vai mazāk). Kopš pirmās dienas mums smadzenēs skalots ir tas, ka mēs būsim laimīgi ar skolas diplomu, privātmāju, padebīlu un blondu sievu, diviem padebīliem bērniem, iesim uz baznīcu pa svētkiem, kaut kādu suni, pohuj kaķi arī var piemest, mums būs prestižs (bet pilnīgi nelietderīgs) biroja darbs un mēs brauksim ar X5. To mums māca. Mums māca, kas ir labs un kas ir slikts un cik nahuj arbūzi būs Pēterītim, ja viņš krās naudu. Mūsu mācība ir balstīta un tiek pilnveidota uz gadsimtiem senām Eiropas “laimes formulas” kombinācijām, kuras ir sarakstījuši sabiedrībā augstāk stāvoši locekļi, jo viņi ir pamanījušies kādu veikli appist uz naļiku, kas viņus padarīja bagātus, jo godīgi cilvēki ar savu smago darbu nekad īsti nav tikuši uz priekšu. Pat ja ir, tad tas ir bijis tikai reklāmas triks vai ķipa “dosim nabagiem kaut kādu piemēru, lai viņi mūs nenolinčotu”. Viss jau ir pareizi, tas viss ir ļoti gudri utt., bet runa nav par to. 

Runa ir tāda: ja Tu esi bagāts ar gana daudz naudu, lai dzīvotu OK dzīvīti savā privātmājā, tātad Tu esi paraugtēls. Lēnām garīgums cilvēkos tika samazināts un pat ja Tu esi pārliecināts kristietis, tad Tu tā pat esi īstā un vienīgā Dieva vergs - Dieva, kuru sauc nauda. Mēs visi no tā esam atkarīgi un laime vairs nav sevis garīgā attīstība un pilnveidošana, laime ir daudz naudas. Sapratāt, sapratāt? Ok, grūti sagremot, pisam tālāk.

Tiklīdz kristietība jau sen ir zaudējusi tās vērtības un to visu ir nomainījusi nauda… Islāmam ir pretēji. Islāms ir saglabājies stingrs un nemainīgs, lai kas arī būtu mēģinājis to ietekmēt. Eiropieši pilnīgi nerespektē islāmu kā kultūru, kā tradīcijas un kā vērtības. Tā ir pilnīgi cita pasaule, kuru mēs nevaram un nekad nesapratīsim. Un ziniet, ko? Viņi visi ir nahuj tīri apmierināti ar savu dzīvi, dzīvojot pusnoplukušos graustos ar lupatām uz galvas un un un un ēdot zirgus. Viņiem tas ir ok. Mēs to nekad nesapratīsim, jo esam iezombēti ienīst to, kas ir atšķirīgs no vispārpieņemtā un vispārpieņemtais ir tas, ko Tev iezombē no dzimšanas. Tās sievietes savos hidžabos un ķermeni nosedzošajās kleitās tā ir audzinātas, gluži kā mēs. Viņiem tas viss liekas normāli, pieņemami un saprotami. Tas, kas viņiem neliekas normāli - ir mūsu sabiedrība. Viņu dzīves kvalitātes prasības ir daudz zemākas par mūsējām, un lielākā daļa viņu sieviešu nemaz nezin par eiropas sieviešu tiesībām, kosmētiku, apenēm, tamponiem utt. Viņas arī to negrib zināt, jo ir pārliecinātas musulmanes, tā pat kā pliko pupu protestētājas ir pārliecinātas duras. Nē, nu wtf - huļi un kāda jēga protestēt kailai? Tas, protams, ir kruti un man patiktu redzēt dzīvajā, bet viņas tādā veidā iet pret savu ideoloģiju un uzskatiem, apgalvojot, ka ir pret sieviešu ekspluatāciju n’ shit, bet visi vīrieši, kas nav geji tikai skatīsies uz krūtīm, nevis plakātiem un tā tas būs visos laikos. Duras.

Vēl kas - arābu valstīs sievietes ķermenis ir svēta lieta, neviens nekad nepieļaus, ka viņu sievietes tiek apgānītas rādot savu ķermeni visai pasaulei un šajā gadījumā gribēju citēt Remarku: “Sievietes ir kā dārgas gleznas, jo vairāk Tu tās atrādi, jo vairāk tās zaudē savu vērtību.” Padomā par to un ej dirst.

Vēl kas - gribēju arī ieminēties par Indiju un Tibetu. Eiropieši uz Indiju noskatās ar pretīgumu acīs, ķipa kā var tā dzīvot. Kā var dzīvot sūdos un kartona kastēs ar tik maz un tik pretīgu pārtiku. Indieši un tibetieši noskatās uz eiropiešiem ar tieši to pašu - kā var dzīvot sūdos (visas Tavas dārgās mēbeles, nevajadzīgā elektronika), kartona kastēs (tādi pati kaste vien ir, tik drusku lielāka un no betona) un ar tik daudz un tik pretīgu pārtiku. Kur ir mērs vajadzībām? Saproti, dārgais lasītāj, indieši un tibetieši ir ļoti garīgi cilvēki. Viņi pilnībā visa mūža garumā koncentrējas uz garīgu sevis pilnveidošanu un attīstīšanu (kaut ko tādu, ko Tu nekad nesapratīsi). Viņiem mūsu materiālās vērtības ir pilnīga nulle. Viņiem tas neko neizteiks. Viņi ir ļoti garīgi, bet mēs esam ļoti materiāli, tāpēc mēs viens otru nesaprotam un nodiršam. Nu labi, patiesībā eiropieši nodirš tikai austrumniekus, jo austrumnieki ir garīgi un mentāli daudz augstāk stāvoši par mums un viņiem vienalga. Viņi ir laimīgi par to, kas viņiem ir. Mēs esam nelaimīgi par to, kas mums nav un nenovērtējam to, kas mums ir. Padomā par to.

Ja Tu jūti mani, tad seko man twitterā @AlekssDinamo un uzspied “Like” mana facebook lapai. 

Ja Tu viņus jūti, tad vari sekot man twitterā @AlekssDinamo un/vai uzspiest Like manā Facebook lapā.

Izlasīju ļoti interesantu @sandraveinberga rakstu TVNet, par zudušo paaudzi - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/454164-musdienu_jauniesi_bezdarbnieki_ka_zudusi_paaudze_ta_dramatiski_aug_ari_latvija ! Ar “ļoti interesantu”, es patiesībā domāju, ka viņš bija briesmīgs no tā viedokļa, ka tajā ir pasniegta ļoti fucked up situācija. Pēc Veinbergas kundzes rakstītā, es saprotu, ka vidējais jaunietis bez darba ir kafejnīcā sēdošs hipsters, kas visu dienu pavada pie sava MacBook’a ar kapučino tasi rokās. Es nezinu vai viņa raksta par Zviedriju, vai par Latviju, bet reālā bezdarba situācija ir pavisam savādāka. Te ir īstais stāsts:

Iesākumā es atļaušos citēt autori: “… skaidroja man pretī sēdošais vīrietis. Pēc tam uz mirkli apklusa, iestrebjot no masīvas tases savu rīta kapučīno ar sojas pienu. Kafejnīca bija intensīvi apmeklēta. Pie visiem galdiņiem sēdēja jaunieši, kas «ņēmās» ap saviem datoriem. Acīmredzot - bezdarbnieki, tāpat kā man pretī sēdošais filozofs.”

WTF. Kurš normāls jaunietis bezdarbnieks savu rītu pavada kafejnīcā, dzerot kapučīno un sēžot pie kompīša?!?! Intensīvi apmeklēta?!?! Tev nav darba un Tu domā, ka atradīsi darbu sēžot kapučīno bārā sūkājot savu Lattē pa 2.20Ls?? Attopies, Tu smadzeņu izskalotais ībli, kurš domā, ka sēž Starbucks un būs nākamais “sociālo mediju eksperts” vai “iekšējās komunikācijas menedžers”, vai kāda tik pat bezjēdzīga profesija.

Darbs ir. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz Tu pats vēlies saņemt pretīm. Vairums jauniešu ir nereāli milzīgas prasības, teiksim alga 500Ls uz rokas + elastīgs darba grafiks + kandidēšana uz amatu, kuram viņš nav ne kvalificēts, ne vispār saprot, kas tieši būtu viņa darba pienākumi.

Man patīk gudri dirst par lietām, kuras es saprotu un tiklīdz es pats esmu jaunietis (vēl pie tam nodarbināts), tad es drīkstu gudri dirst un veltīt kritiku tam, ko es saprotu. Lūk, ko es saprotu no saviem novērojumiem un pieredzes:

1. Lielākā daļa jauniešu ir izlutināti pidari, kuri neredz tālāk par savu senču bankas kontu. Man neskauž, man nepavisam tas neskauž, bet es dažreiz domāju par to, kas notiks, kad senči aizies nebūtībā un 35 gadus vecais čalis būs spiests strādāt DA JEB KUR.

2. Nav pieredzes. Jaunieši ir izvēlīgi, viņi neies strādāt noliktavā, vai veikalā, vai kaut vai mācīties LuLū cept picas. Ar pareizu attieksmi aizejot uz pārrunām, pieredze nav vajadzīga. Pareizi sevi parādot, darba devējs būs ieinteresēts Tev dot šo pieredzi. Protams, ka piķis kaut kādā ēstuvē nereti nav tas labākais, bet ir jāsāk ar mazumiņu. Tu esi alkatīgs suka un nemāki novērtēt to, kas Tev ir dots. Priecājies, ka Tev vispār ir dota iespēja strādāt.

3. Liela daļa jauniešu nemaz nevēlas paralēli studijām strādāt. Es zinu daudz cilvēkus, kuriem studiju grafiks vienkārši neatļauj strādāt, bet pat viņi plēš savu dirsu uz pusēm, lai piestrādātu naktī un nopelnītu vismaz kaut kādu kapeiku.

4. Jaunieši ir slinki. Problēma ir tāda, ka jo “izglītotāks” Tu kļūsti, jo izlepušāks Tu kļūsti. Tas viss ir bullshits, ko raksta par to, ka cilvēks ir “pārkvalificēts”. Ja cilvēks tiešām gribētu strādāt jebkādā darbā, tad tas tiktu ignorēts un viņš no situācijas izkļūtu veiksmīgi aprunājoties. Nu kā cilvēks ar cilvēku. Es esmu bijis gan sētnieks, gan sanitārs, gan krāvējs, gan “konveijera darbinieks”. Kaut kā pohuj.

5. Visvairāk mani uzvelk visi tie ujobaki, kas sēž ar diplomiem bez darba. TVNet rakstā bija ņemts literatūras zinātnieks/filozofs. NOPIETNI?!?! Vai tiešām Tu ejot studēt nepadomāji par tādu nelielu bezdarba iespēju? Ok, mēs visi esam cilvēki un visi pieļauj kļūdas, bet tas nenozīmē, ka Tu esi pilnīgi nevajadzīgs. Es varu derēt, ka Tu centies dabūt darbu tieši šajā lauciņā, bet hey NEWSFLASH - Tu nedabūsi! Tāpēc es Tev iesaku Tavu pārkvalificēto dirsu nolaist atpakaļ uz zemes un iet strādāt jeb kur!

6. būūūhūūū, Tu nebūsi laimīgs, jo nedari to, ko gribēji darīt. :( Nepārdzīvo, jo tas nevienu neinteresē. Labākais, ko Tu vari darīt ir pieņemt jebkādu darbu, kādu Tev dod un cerēt, ka to ievirzīsi sev vēlamajās sliedēs.

7. Ir “bezdarbs” un ir “bezdarbība”. Divas dažādas lietas. Bezdarbā, Tu vismaz intensīvi meklē darbu pat neskatoties vai ir sludinājums. Tu ej uz veikaliem, noliktavām, ēstuvēm, PAT BIROJIEM un aprunājies pa taisno ar vadību liekot galdā visu, kas Tev ir. Jau gatavu izprintētu CV, prasmes utt. “Bezdarbībā” Tu vienkārši pūsti un nedari neko, izsūtot labākajā gadījumā 1 CV nedēļā (vēl pie tam tādu diezgan bezpersonisku) un noslaucot mammai naudu aliņam. Bezdarbība noved pie degradēšanās, kas noved pie tikai primitīvu instinktu apmierināšanas - ka tik padzerties, paēst, nodrāzties un pagulēt. Tā lielāko dienas daļu aizvada vidusmēra bezdarbnieks-jaunietis (izņemot seksa daļu, jo viņam nav par, ko samaksāt).

8. Man ir neizsakāmi milzīgs prieks par jauniešiem, kuri strādā pofig kādās vietās un nemitīgi nesūdzas par savu sūdīgo dzīvi. Man ir prieks, ka viņi neļaujas slinkumam, kas ir dominējošā iezīme visas pasaules jauniešu vidū (vairāk gan jau Eiropas un ASV). Viņi nečīkst sēdēdami aiz kases 8h dienā, bet gan tā vietā pa vakariem meklē jaunus darbus uz kuriem varētu tikt tālāk. Viss ir atkarīgs no tā, kā Tu sevi noskaņo - ja Tu tiešām lasi šādus rakstus TVNet’ā par to, cik viss ir sūdīgi, tad Tu nebūsi labākajā mental state. Ja Tu ignorē to visu bullshitu, ej ar augsti paceltu zodu uz sevis iekāroto darba vietu ar gatavu CV padusē un esi gatavs nodot žaru tā, ka personāla galvenajam džekam neatliks nekas cits, kā atsūkāt Tavas olas … malacis. You made it. Ja Tu to vari izdarīt šeit, Tu to izdarīsi jeb kur.

Principā, es vēlējos ar to visu pateikt, ka vairums jauniešu ir 

*izlutināti

*iedomīgi

*slinki

*nedaudz degradēti

*cenšas iekarot tādas darba pozīcijas, kuras viņiem nespīd vēl 10 gadus

*neprot izmantot tiem sniegtās iespējas

*viņi ir briesmīgi cilvēki, kuri darba pārrunās nespētu pateikt vaitāk par “yolo” un “swag”

Nākamajā rakstā, es detalizēti un sīki uzrakstīšu, kā atrast darbu. No bullshit.

Ja Tu jūti mani, tad vari sekot man twitterā @AlekssDinamo un/vai uzspiest like manai Facebook lapai.

…teica Sergejs (vai Djima, vai Saša, vai Koļa) manam draugam stāvot 03.30 pie bijušā nočņika “Kājenes”, Ziepniekkalnā. Tas bija ļoti sen, bet es vienmēr atcerēšos šo frāzi, jo tā ir īsa (kā mans krāns un Nottāra muzikālā karjera), kodolīga, patiesa un kā “punkts uz i” apraksta visa šī raksta domu gājienu 5 vārdos. Make vodka, not war /@AlekssDinamo/.

Es teikšu atklāti - mani kaitina radikāli nacionālisti (nejaukt ar patriotismu). Es ienīstu tos latviešus, kuri runā par krievu izsūtīšanu, nošaut visus krievus, akli atsakās pieņemt jebkādas viņu kultūras sastāvdaļas un neprot paskatīties vēsturē, lai pavisam viegli izsecinātu, kāpēc sūdi ir tādi, kādi viņi ir. Un sūdi ir lieli. Lielāki sūdi par par sejas.tvnet.lv sniegto informāciju.

Problēmas sākas gan latviešu, gan krievu mentalitātē. Vairāk gan latviešu, jo no letiņu mutēm nāk tādi mēsli, ka tos varētu likt Rassela dziesmās. Valodas jautājums - es vienmēr esmu uzskatījis, ka jo vairāk valodas Tu proti, jo brīvdomājošāks, atvērtāks, inteliģentāks un patīkamāks cilvēks Tu esi. Es nesaprotu tos latviešus, kuri kategoriski atsakās apgūt krievu valodu, jo tas taču tikai Tevi papildina! Tas padara Tavu dzīvi krāsaināku, paver jaunus horizontus jaunām iespējām! Protams, es negribu, lai krievu valoda būtu otrā valsts valoda, bet man arī nav nekādu pretenziju vajadzības gadījumā komunicēt krieviski un tas, manu latvieti yo, neliecina par vāju mugurkaulu. Tas liecina par elastību un spēju pielāgoties. Spēju pārkāpt pāri dogmām un nacionālistu iedzītiem principiem. To pašu, tikai apgriezti, es varu arī teikt par krievu tautības pārstāvjiem, kāpēc gan neprast latviešu valodu?

Mana krievu valoda nav ideāla. Es pat teiktu, ka tā ir tik pat tālu no “laba” līmeņa, cik Latvijas TV šovu dalībnieki no “zvaigznes” statusa. Kstaķi, zvaigznes ir ārsti; ugunsdzēsēji; policisti; glābēji; tie bārmeņi, kas Tev palīdz tikt vaļā no pohām, nevis idioti, kas drusciņ pagrozās TV saulītē un spiež uz pensionāru vecuma auditoriju. Bet zini, es klausos krievu mūziku, es pazīstu gana daudz krievus, kuri ir ļoti jauki un labi cilvēki, es pat esmu skatījies krievu seriālus! Es tādā veidā piekopju savu valodu līdz līmenim, kas man atļauj tajā komunicēt. Komunikācija ir svarīga un viņa trūkst šajā etniskajā nemierā. Ruki proč ot russkih škol nah’ mean?!?!

Visvairāk mani pārsteidz to latviešu tendence, kuri ir no laukiem un iebraucot Rīgā ir pilnīgā kultūršokā par to, cik ļoti kulturāli dažāda ir mūsu pilsēta. Viņi laikam ir aizmirsuši, ka Krievija mums ir bijusi kaimiņos since the beggining of time bļe un tas ir pilnīgi normāli, ja Tavā valstī mitinās daudz blakusvalstu pārstāvji. Krievi te ir bijuši visu mūžu, simtiem gadu. SIMTIEM. Es nesaprotu, par ko visi tik ļoti šokējas. Es vienreiz braucu 40. autobusā, kur kāda šofera paziņa ar viņu klusi un netraucēti sarunājās (krievu valodā). Nu mēs visi zinām tos gadījumus, tas nav nekas īpašs. Tad kāda latviešu sieviete, kuras seju es nemanīju dēļ pārbāztā autobusa, sāka skaļi un atklāti protestēt pret sarunu, sakot “TAS APDRAUD VISU PASAŽIERU DROŠĪBU, NENOVĒRSIET ŠOFERA UZMANĪBU BLABLABLABLA”. Krievu sieviete ļoti klusi un pieklājīgi kaut ko atbildēja, kamēr latviešu dura sāka brēkt “KĀ TU AR MANI RUNĀ?!?! TE IR LATVIJA, RUNĀ AR MANI LATVISKI, SADOMĀJUSIES TE”. Tas bija tas moments, kad es jutu, ka sūdi ies vaļā. Es precīzi tālāko sarunu neatceros, bet es iejaucos, jo man palika pilnīgi nevainīgās krievu sievietes žēl, jo nevienam vēl joprojām nav skaidrs, kā dzīvojot Rīgā var nezināt krievu valodu. Tā, kā jums visiem tik šausmīgi patīk ASV un jūs esat gatavi sūkāt tās locekli, tad došu tādu pašu piemēru - “neviens nesaprot, kā tādos štatos kā Kalifornija, var nezināt spāņu valodu”.

Vēlāk es dzirdēju kāda garīgi atpalikuša vīrieša domu izklāstu savai draudzenei, kas ievirzījās tajā “visus krievus nošaut un sākt karu” gultnē. Tādos brīžos es tiešām uzskatu, ka vārda brīvības vietā, daudz cilvēkiem vajag uzpurni. Politiskās partijas situāciju neuzlabo. Tā vietā, lai vienotu sabiedrību, tās to šķeļ uz pusēm. Latvijā nav nekādu krievu saimnieku, tas viss ir bullshits. Tas, ka Ušakovs (par kuru es balsošu mēra vēlēšanās) sēž Rīgas Domē, nenozīmē, ka krievi pārņem Latviju. Latvija jau sen tika pakļauta jaunam saimniekam ar neatkarības iegūšanu no PSRS - Rietumu saimniekam. Mediji, politiskie spēki saņem pavēles no saviem rietumu šefiem. Lai iznīcinātu nācija, Tev jāiznīcina tās simboli. Valūta, vērtības, kultūra, tradīcijas utt. Valūta jau mums ir nahrenizēta, vērtības tiek zombētas iekšā caur Holivudas filmām, kultūra tiek veidota pēc ASV parauga, tradīcijas tiek medijos uzspiestas kā pašsaprotamas (tie paši Helovīni, Valentīndiena, Sv. Patrika diena (WTF) utt). Padomā par to, manu latviet’ yo. Tie ir tikai daži piemēri.

Es vēlos pateikt to, ka šis etniskais karš ar kuru patīk spēlēties gan latviešiem, gan krieviem ir pilnīgi nevajadzīgs. Mums ir jāmācās pieņemt mūsu kultūra, nevis skatīties uz vecajiem PSRS pāri darījumiem, kas jau ir pilnīgi cits stāsts. Tagad ir Krievija, nevis PSRS. PSRS arī iznīcināja pilnīgi visu savu inteliģenci un sabiedrības labākos cilvēkus, laižot analfabētus pie varas. Pajautā to jebkuram loģiski un sakarīgi domājošam krievam. 

Nu un, ka Tevi nogopīja urļiki? Domā latviešiem nav savu urļiku? Izbrauc kaut kur ārpus Rīgas, kur degradēti letiņi ar veciem bembjiem vizinās pie lauku bāriem, tur pizģec kādas šausmas notiek. Es labāk tusēju urlu sabiedrībā, nekā to ībļu. Īsāk sakot, es vēlējos pateikt - neņem piemēru no dažiem atsaldētiem kadriem, vienalga latvieši vai krievi. Katrai nācijai ir savi pidari un visus nevar mest vienā maisā. Ja Tu esi latvietis - mācies un pieņem krievu valodu, tā nekur nepazudīs. Dzīvē noderēs, oi kā noderēs, tici man. Ja Tu esi krievs - mācies latviešu valodu, jo vairums darba vietās viņa tā pat ir vajadzīga, ja negribi kļūt par mediju upuri un radīt neveiklas situācijas sev dzīvē. Mācies pieņemt savu līdzcilvēki un kaimiņu par to kāds viņš ir, neskatoties uz mīnusiem. Kā ne kā, ir tāds teiciens - valodai nav nozīmes, visu izšķir šņabis. Vai arī tur bija kaut kas par Sprite… Pohuj.

Ja Tu jūti mani, tad vari uzspiest “Man patīk” manā Facebook lapā un/vai sekot Twitterā!

Pēdējā laikā paliek aktuālāks jautājums par to, kas būtu jādara ar agresīvajiem smerdeļ.. atvainojos, bērniem. 

“Bērni ir mūsu nākotne!” un tā ir taisnība. Tā kā man pašam bērnu nav, es nevaru spriest par to, kāda ir pareiza audzināšana un cik stipri viņi būtu jāsi.. tobiš, jāmīl. Es zinu tikai to, ka pats esmu bijis bērns un es ļoti labi atceros, cik bērni ir nežēlīgi. Padalīšos savā viedoklī (ko citi mēdz arī dēvēt par “verbālo sūdu”) ar Jums. 

Bērni ir ļauni, nežēlīgi, skarbi, agresīvi, vulgāri, primitīvi, rupji un tas viss tāpēc, ka viņi paši nesaprot, kas ir labs un slikts. Tas ir jāparāda. Vairums gadījumos, vecākus nepiš bērnu socializēšanās vidē. Viņi tikai interesējas par atzīmēm un tā ir lielākā problēma. Tas pats ar vecāku sapulcēm, kuras notiek 1x pusgadā, jo galvenais, kas tiek apspriests ir skolas nabadzība, ekskursijas un atzīmes visos priekšmetos. Tas ir ļoti skumji, jo tādā veidā neviens nepievērš uzmanību bērna disciplīnai un raksturam, kas veidojas visu skolas gadu laikā.

Es atceros, ka manus senčus kādā 6. klasē nu interesēja tikai manas atzīmes (kuras tā pat nebija diez ko spīdošas) un neatceros nevienu reizi visas pamatskolas vai vidusskolas laikā, kad viņi būtu painteresējušies par to, kā es sadzīvoju ar klases biedriem, ko es daru starpbrīžos, cik daudz cigaretes esmu izpīpējis u.t.t. Tas pats ir ar vairums vecākiem un skolotājiem, kurus piš tikai un vienīgi atzīmes. Ķipa “mans darbs ir Tevi izvilkt cauri pamatskolai/vidusskolai, bet man pohuj, ko Tu dari pārējā laikā”. Skolotājam, pēc paša vārda būtības, ir jābūt cilvēkam no kura ņemt piemēru. no kura iemācīties ne tikai matemātikas teoriju, lai noliktu valsts eksāmenu, bet no kura Tu varētu ņemt piemēru, kā būtu jāizturās, jādzīvo, jāuzvedās utt. Tāpēc es varu teikt, ka visi šie saucamie “skolotāji” ir tikai ļoti šaura profila pasniedzēji. Es, protams, nevainoju šauro profilu pasniedzējus, bet gan pašu izglītības sistēmu kā tādu, un viņa ir vienāda visā pasaulē.

Es pilnībā attaisnotu visus bērnus, kuri ir novesti līdz izmisumam (tikai dēļ pašapmierinātiem, visatļautības pārņemtiem ībļiem) un rezultātā uztaisa kārtīgu good old’ fashion slaktiņu. Atcerēsimies Igauniju pirms vairākiem gadiem, kur džeki aizgāja uz skolu ar stroķiem un vienkārši apšāva savus klases biedrus. Iesaku noskatīties par to uzņemto mākslas filmu “Klass”. Tajā ir perfekti parādīta skarbā realitāte par ko vecāki pat nenojauš. Viņi nevar pat iztēloties savu mazo, mīļo uķi puķi bļe meitiņu vai dēliņu darām briesmu lietas ar līdzcilvēkiem, jo redz viņš taču teicamnieks! Atzīmes labas! Narkotikas nelieto (pagaidām)! Mājās problēmu arī nav, jo neko nav teicis! Tātad, ja nav neko teicis, problēmu nav! Tas ir tik vienkārši…?

Kādreiz audzināšana bija savādāka. Kad es mācījos skolā uz mums vēl regulāri kliedza, ar lineālu sita pa nagiem, biedēja mūs ar izslēgšanu, direktora skarbo roku utt. Mana senča laikos, pat bērnus iesēdināja stūrī un lika viņiem ilgi tupēt ar ceļiem uz zirņiem (nu vai maziem akmentiņiem, kas riktīgi dūrās kājās, neatceros). Problēmu nebija, vairāk vai māzāk visi esam izauguši par normāliem cilvēkiem. Agresīva disciplīna ir nepieciešama dažos gadījumos, jo sukas bērni ir kļuvuši gudrāki!!! Viņi tagad skaļi ārdās, ka viņiem ir tiesības n’ shit un viņi zvanīs sociālajiem n’ shit un principā huju tev. Tu neko viņiem nevari izdarīt. Viņi ir sadomājušies, ka visiem tagad ir tiesības, bet nevienam vairs nav pienākumi. Elementāri ētikas pienākumi pret līdzcilvēkiem un no pamatskolas priekšmeta “Ētika” atceros, ka tas viss bija metams miskastē. Tā vietā, lai tiešām mums mācītu ētiku, mēs norakstījām teorijas no ētikas grāmatām, kas mūsu riebumu pret mācībām padarīja tikai stiprāku.

Tātad, ko var darīt lietas labā? 

1. Mazāk pievērst uzmanību bērna atzīmēm, bet vairāk viņa uzvedībai. Raksturs ir 100x pārāks par intelektu, un intelekts tā pat neveidojas no 8. klasē iekaltām fizikas formulām. No tā veidojas roboti.

2. Izvērtēt skolotāja harizmu, raksturu, cilvēciskumu un prestižu, jo bērniem (īpaši mazākajiem) vajadzīgs līderis, nevis diktators, kas viņus nospiedīs par sūdīgām atzīmēm.

3. Trakākajos gadījumos, kad visatļautība ir pielīdzināma sāpēm, kad metāla iesms tiek izdurts cauri pautiem - atgriezties pie nezūdošām vērtībām. Lai jūt bļe’. Uzšaut ar lineālu pa knaģiem un būs miers. Pārējie nobīsies un sapratīs, ka sīkais ir lohs un pats uz to uzpelnījās.

4. Atlaist, ignorēt, izsūtīt, whatever visus liberāļus, kuri pie mums mēģina ieviest ASV stila audzināšanu.

5. Mīlēt, cienīt un uzklausīt savu bērnu. Tam, ka viņš pret klases biedriem ir pidars, ir kāds pamatots iemesls un problēma ir jārisina tās saknē. 

Seko man twitterā @AlekssDinamo, ja vēlies mani paslavēt, nodirst, draudēt, apprecēt utt. Izvēles ir Tavās rokās.

Kas ir izglītība? Vai tiešām Tu tici, ka izglītība ir tie papīrīši, ko skolotāji un pasniedzēji Tev iedod pēc vidusskolas un augstskolas beigšanas? Vai izglītība ir tiešām tikai dokuments, kas apliecina, ka godam esi nosēdējis 12 nožēlojamus gadus iemācoties rakstīt, skaitīt, lasīt un pievilkties pie stieņa 3 reizes? Vai izglītība ir tas dokuments uz kura rakstīts, ka esi kvalificēts PR speciālists un tas padara Tavu pipeli garāku sēžot bezdarbnieku kantorī? Izglītība ir bizness un nekas vairāk. Tu nekad nebūsi patiešām izglītots paļaujoties uz savu augstskolu un tās pasniedzējiem.

Kas ir izglītots cilvēks? Manuprāt, izglītots cilvēks ir (pirmkārt jau tāds, kurš lasa manu blogu, KOOOOO un high five) cilvēks, kurš ļoti labi izprot sevi un notikumus sev apkārt. Dēļ kā Tu ej augstskolā? Senči Tevi piespieda? Naudu nav, kur grūzt? Esi pārāk slinks, lai meklētu darbu, tāpēc sēdi uz savas dirsas lekcijās mānot sevi, ka kādu dienu būsi šefs? Huju bļe. Humanitāro zinātņu pārprodukcija ir tik milzīga, ka 90% no humanitāro zinātņu studējošiem varēs sūkāt pipeli un vienīgais veids kā dabūt darbu savā specialitātē, kuru līdz galam nav sapratuši būs laizot visu, kas kaut drusciņ līdzinās dirsai. haha, nē es taču jokojos - Tu nekad nedabūsi darbu un sapūsi Anglijas fabrikā. Bet heads up - es Tev palīdzēšu nepieļaut lielāko kļūdu Tavā mūžā.

Ja esi humanitāro zinātņu, kā piemēram PR students, tad Tu tiešām ar savu diplomu varēsi tikai sist mušas uz loga, uzslaucīt sūdu no zemes vai sliktākajā gadījumā izmantot to tualetes papīra beigu variantā. Kāpēc? Jo ir pārprodukcija. Lai cik skaisti pasniedzēji dirstu par to, cik tas viss ir forši un kruti, tā ir diršana. Tīrs PR speciālists ir huiņa un es Tev iesaku neklausīties šajos liekulīgajos vārdos, lai papildinātu augstskolas maciņu. Patiesībā, PR ir ļoti, ļoti, ļooooti plašs lauks un pareizi izvirzot savus mērķus un ambīcijas, Tu vari darīt da jeb ko, kas ir saistīts ar šovbiznesu, medijiem, izklaides industriju, smadzeņu skalošanu u.t.t. Tev nevajadzēs pūt birojā un gudri dirst par to kā būtu, ja būtu tā, ka bļe būtu. Es nezinu, gan jau, ka tas tiek darīts, bet hey - ja tiešām esi kādā PR aģentūrā un Tev ir laba alga un viss pārējais n’ shit, tad man prieks par Tevi. Tu esi malacis un paņēmis pasauli aiz pautiem īstajā mirklī, kad tas bija nepieciešams. Malacis.

Ja Tu vispār nezini, ko vēlies darīt ar savu dzīvi, tad Dieva dēļ netērē laiku un naudu un nestudē pilnīgu mēslu. Izglītojies. Lasi grāmatas, nodarbojies ar kultūru, izdaiļo savu iekšējo pasauli ar literatūru, mūziku, mākslu, radošajām izpausmēm (izņemot moderno mākslu, jo tie ir tikai nariki, kas kausē kopā radiatoru trubas un izgriež miskastes saturu uz āru). Latvijā nekad mūžā nebūs ražošana, par to Tu vari aizmirst. Latvija ir loģistikas un pakalpojumu sniedzējas sfēra un nekas vairāk. Tev ir jāpielāgojas šai valstij, lai izdzīvotu un vislabākais veids kā pumpēt savus pautus ir skaidri apzinoties savu mērķi. Esi radošs savos ceļos un izmanto nestandarta pieejas darba meklēšanai. Kstaķi, ir darbs un ir darbošanās (hustle, maniem vārdiem). Darbs ir tas, kas Tev nodrošina iztikas minimumu, bet darbošanās (hustle…) ir tas, kas Tevi padarīs par money makin’ playa.

Man ir ļoti grūti izteikt savu domu lidojumu, bet es mēģināšu to padarīt maksimāli vienkāršu - citiem vārdiem sakot - ja neesi pārliecināts par to, ko studē, tad nahuj to nedari. Diemžēl, mēs dzīvojam sabiedrībā, kur Tu būdams izglītots cilvēks (kurš saprot mākslu, literatūras vērtības, sevis apzināšanos, ticības spēku, mīlestību, jautājumu uzdošanas mākslu u.t.t.), pakļaujies idiotu baram, kas ir dabūjis papīrīti un spiedīs Tev to papēdi mugurā. Tāpēc, lai kā mēs to negribētu, vairums gadījumos tas papīrs ir nepieciešams tikai formalitātei, kur atkal ir pierādīts tas, ka izglītība ir bizness un nekas vairāk. Tu samaksā skolai par papīrīti, skola Tev galvā iebāž kādas ļoti šauras sfēras pamatzināšanas un tad Tu laimīgs vergo birojā no 9 līdz 5, vēl 10 gadus atmaksājot 5000Ls kredītu, kuru paņēmi lai iegūtu zināšanas, kuras Tevi nepadarīja laimīgu. Vairums gadījumos tā notiek, es nerunāju par visiem, bet nu daļu. Lielu daļu nah’ mean. Lielāku par manu pipeli.

Lai kaut ko sasniegtu šajā sfērā, Tev ir jābūt (zelta vārdi) čujam, ņuham, poņai un vēl jārubī fiška. Nerubī fišku, nedabū pišu un rubījot fišku varēsi pist topmodeles - tas ir tik vienkārši. Skaidri apzinoties to, ko Tu spēj darīt un to, kas Tevi interesē + pievienojot milzīgu ticību saviem spēkiem (jo nav nekā spēcīgāka par ticības spēku) Tu darīsi lielas lietas. Lietas, kas Tevi padarīs laimīgu, nodrošinās iztiku un neiekļaus pelēkā pūļa daļā. Tas Tevi pacels pāri masai, padarīdams par savas jomas līderi. Mark my words.

Kāpēc es studēju augstkolā? Es esmu tur tikai dēļ papīrīša, un citu cilvēku gribas, ne manas. Manā situācijā the damage has been done un laiku nevar pagriezt atpakaļ. Ja varētu, es noteikti izvēlētos kursus pār jeb kāda veida studijām. To pašu iesaku darīt arī Tev. Ko es Tev vēlējos pateikt ar šo rakstu? Domā, ko dari un Dieva dēļ sāc izglītoties nevis skolā, bet dvēselē. 

(nē es neesmu salietojies narkotikas vai salasījies kāda reliģiska rakstura grāmatas, man šķiet, ka esmu ceļā uz lielu savas esamības apzināšanos un garīgo pilnveidošanos. Nē, es neesmu piedzēries)

Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu vēl tik pat noderīgu dzīves padomus un mācībās, kā piemēram, “kā likt savai fekālijai izskatīties pēc Āfrikas kontinenta”.

Man bieži nākas dzirdēt no cilvēkiem, ka manus rakstus var lasīt tikai pilnīgi idioti vai tādi cilvēki, kas ir līdzīgi man (neesmu kūdītājs, bet manuprāt, tas ir uzdirsiens Jums…). Es bieži esmu dzirdējis, ka tā ir pilnīga huiņa no pilnīga idiota, kurš tikai smird savā blogā un no sevīm mētā baigo gudrītī. Es bieži esmu dzirdējis, ka kāds jauks cilvēks ir iedevis palasīt manu blogu kādam citam cilvēkam un šim citam cilvēkam mati ir sacēlušies gaisā no tā, kas man ir bijis sakāms. Man ir tikai divi vārdi, kas ir sakāmi Jums - sūkājiet pimpi.

Šie cilvēki mani (tai skaitā arī Jūs…) kritizē dēļ manas rupjās valodas izvēles. Šī nav rupja valoda. Šī ir patiesa valoda no vispatiesākā cilvēka, kādu viņu sūdainās acis jeb kad ir lasījušas. Es nekur neesmu rakstījis melus vai nepatiesību. Bieži vien, es pat esmu licis lasītājam domāt, pakustināt to valriekstu galvā, pārdomāt izlasīto un atvērt acis. Vairums, noteikti, domā, ka es rakstu tikai rupjības, huiņu (viņu vārdi), garīgi atpalikuša bērna pierakstus, ka es esmu neaudzināts, nerūdīts, neesmu gājis cauri dzīves grūtībām utt. Man Jums ir divi vārdi sakāmi - sūkājiet pimpi.

Dārgais lasītāj, Tu nespēj iedomāties, cik daudz man tas nozīmē, ka lasi šo blogu. Kad sāku rakstīt savus domu graudus, es nekad mūžā nespēju iedomāties, ka mani raksti kādu uzrunās, kur nu vēl dabūšu darbu vīriešu žurnālā FHM (un atkal - sūkājiet pimpi). Es žurnālā neesmu uzrakstījis nevienu rupjību, bet saglabāju savu stilu, kuru analfabēti ir pārāk akli, lai ieraudzītu, bet Jūs dārgie lasītāji, esat novērtējuši kopš pirmās dienas. Man ir arī neizsakām prieks par katru jauno cilvēku, kuru uzrunā mani sacerējumi un (kā teiktu daži analfabēti, dažādās vecuma grupās) pilnīgi sarakstītie sūdi. Visvairāk man ir prieks par tiem, kuriem patika raksti par KONY 2012, par puisi, kas noleca no Vanšu tilta, par atgadījumu, kad suns nokoda mazo meitenīti, par paniku un baumām ap Swedbank krahu, par to jauko rakstu, kurš pat izmainīja vairāku cilvēku dzīves un kurā ieteicu sākt darīt to, ko mīli un darīt to tagad… Paldies. Paldies Jums visiem. Pārējie - sūkājiet pimpi.

Kāpēc es lamājos un rakstu tādas rupjības? Labojums: Es nerakstu rupjības. Es rakstu emocijas. Es neesmu bļeģ vainīgs, ka man emociju ir vairāk nekā vairums ībļu smadzenes un es viņas kaut kādā veidā izlieku ārā. Šis ir mans iekšējās agresijas izpausmes veids, un katra rupjība nav mana nekulturālā valoda, bet gan emocionāls pastiprinājums jeb kurai manis izteiktai frāzei. Ja Tu nevari atšķirt jēlas rupjības no emocijām - sūkā pimpi.

Kad likās, ka sasniedzu savas dzīves augstāko punktu, es biju sasniedzis pilnīgu pašdegredāciju, panikas lēkmes un savu pirmo mental breakdown, kā rezultātā es vairākus mēnešus pavadīju antidepresantu iedarbībā, lēnām kļūstot par pilnīgu dārzeni. Es ļoti atvainojos visiem saviem lasītājiem, kuriem liku vilties šo mēnešu laikā, kad nedevu ārā “kvalitatīvu sūdu”. Es ceru, ka tas vairs neatkārtosies. Pēdējās 3 dienas esmu pārtraucis lietot jeb kāda veida zāles un jūtos enerģijas, radošuma, spēka, intelekta un vitalitātes pilns. Es jūtos kā jauns cilvēks un vēlējos ar Jums visiem tajā padalīties. Ja tas Tevi neiepriecina - sūkā pimpi.

Kāpēc es izmantoju tik vulgāru valodu? Kuce, šī nav vulgāra valoda. Vulgāra valoda ir tas, kā Tavi bērni runā bērnu dārzā, vai pusaudžu dēls aiz skolas pīpējot ar čaļiem pie sētas. Šīs vēl ir puķītes no paša fcking Ādama un Ievas dārza. Šī nav vulgāra valoda, šī ir skaidra un patiesa valoda. Šī ir valoda, kādā es domāju. Kādā mēs sarunājamies ikdienā un jau sen ir pierādīts, ka cilvēks domu vislabāk uztver tādā valodā, kādā ir pieradis komunicēt ikdienā. Tāpēc visi pārējie blogi, kur tiek mākslīgi izpušķoti neeksistējoši notikumi, tik ļoti sūkā pimpi, jo ir tik ļoti nepatiesi. Šis blogs ir tikai un vienīgi patiesība. Tas viss nāk no manas dzīves, manas galvas un maniem pirkstiem, katru reizi, kad uzsitu pa klaviatūras taustiņu un nolieku savu “kārtējo sūdu”.

Tu vēlies izklausīties gudrs un patiess? Tad beidz tēlot, ka tāds esi. Tas ir pavisam vienkārši. Uzliec pimpi uz akadēmiskas vai literāras valodas, lieto sarunvalodu, tas ir tik vienkārši. Neviens Tev neliek izteikt tādas emocijas, kā to daru es. Neviens Tev neliek runāt nočņika žargonā. Runā skaidri un saprotami, bez pārlieku sarežģītām metaforām, kuras ir sūdīgākas par Tavu tualetes podu pēc biešu salātiem pusdienās. Esi patiess pret sevi un apkārtējiem, tas ir tik vienkārši.

Jūs nespējat iedomāties, cik daudz emociju mani pārņēma rakstot šo gabalu, jo es sen nebiju uzrakstījis kaut ko no sirds. Šis ir tas sirds gabals. Šis ir tas, ko uzrakstu mazāk nekā 20 minūtēs. Šis ir tas, kas mani padara par cilvēku. Āmen.

Pēdējā laikā, pārāk daudz dzirdu par to, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu. Nu bļeģ, nav jau nekāds brīnums, ja savos 20-s-hujom gados kandidē par valdes locekli, projektu vadītāju vai bļeģ firmas izpilddirektoru.

Protams, ka Tevi atšūs un pievienos FAIL arhīvam. Zini, ko Tu dari nepareizi, Tu jaunais, neizglītotais un nedomājošais pidar? Tu tēmē pārāk augstu. Tavs mērķis ir dirsā nepareizs. Tev jāsāk ar mazākām lietām, nah’ mean? Tev jāsāk ar savas vietas nostiprināšanu un apzināšanos (un Tev jāapzinās, ka karājies zemāk par Sātana pipeli). Es esmu strādājis ļoti daudz sūdīgus darbus - esmu bijis sētnieks (tagad es slauku tikai veikala alkohola plauktus), esmu bijis apkopējs (tagad es apkopju tikai to vietu, kuru pālī novēmu), esmu bijis krāvējs (tagad viss, ko es krauju ir tas alķīts manā kurvītī nah’ mean), esmu bijis arī pakotājs un viss, ko pakoju tagad ir … NEKO BĻE. ESMU BIJIS.

Norij savu lepnumu un ej strādāt noliktavā. Loģistika plaukst un zeļ, vai zeļ un plaukst vai karoč ej pakaries, ja jūties pārāk kruts priekš tā. Noliktavās maksā vidēji normālu algu (300-400 uz rokas) un ar tādu algu Tu vari aizpildīt savu tukšo laiku un savas tukšās kabatas, kuras ir tukšākas par Lienes Candy galvu.

Tu esi meitene? Nekādu problēmu - ej strādā apģērbu veikalā. Nesūdīgi ir pelnīt 250-350 uz rokas. + Tu esi meitene, Tu nenodzersi tik daudz, cik čaļi. Kā tikt uz darba pārrunām? Lasi zemāk:

1. Ja gribi strādāt apģērbu veikalā, tad atrodi apģērbu veikala e-pastu, uzraksti skaistu motivācijas vēstuli, piepušķo CV un aiziet jūriņā bļe.

2. Ja nevari uzrakstīt normāli motivācijas vēstuli, tad atrodi kādu, kas to var.

3. Nomaini savu e-pastu. Uz Tevi neviens neskatīsies nopietni ja būsi sauliiite15@inbox.lv vai lileminems13@one.lv ! E-pastam jābūt Gmail’ā un vards.uzvards@gmail.com stilā. Tad vismaz Tevi nepievienos spamam, pediņ.

4. Esi džeks? Ej uz noliktavām ar izprintētu CV, un vienkārši iesniedz vadībai. Esi nedaudz nekaunīgs, atstāj to un pasaki, ka meklē darbu. Viss, tas ir tik vienkārši.

5. Painteresējies paziņu lokā, vai Tevi nevar kaut kur iebīdīt (līdzīgi kā es bīdu bulciņas savā rīklē).

6. Tev ir tiesības? Vēl labāk - esi taksists vai izvadātājs. Izvadā alkānus kā mani mājās pēc piektdienas vakara, vai izvadā picas maniem dzērāju draugiem.

7. Ej uz LuLū cept picas, vai jeb kuru citu fast foodu.

8. Iespējas ir tik plašas, bet Tu viņas neizmanto… Kauns.

9. Raksti CV un motivācijas smuki. Raksti kā es (tikai bez rupjībām, veciem cilvēkiem tas neliekas cool)!

10. Gribi palielināt savas iespējas? Esi radošs un taisi CV PowerPointā, bet tikai tad ja to māki uztaisīt smuku un nepārbāztu ar nevajadzīgu informāciju.

Daudziem cilvēkiem Latvijā ir aplokšņu alga. Kā to var noteikt? Paskaties, kas par sastrēgumiem uz ielām, cilvēkiem pohuj uz visām benzīna cenām, tā pat visi brauc lopā. Kā arī iesaku pievērst uzmanību X5 skaitam, kuri noparkoti pie sociālajiem dzīvokļiem…

Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās tendences … nē, es diršu. Tu uzzināsi tikai, ko es rakstu sēžot uz poda.

Jau sen gribēju izmēģināt roku modē, respektīvi blogot par modes lietām n’ shit. Domāju, ka būtu labs kritiķis un modes noteicējs, savā ziņā kā tāda vīriešu @agnesiga versija. 

Nevarēju nepamanīt tos ībļus, kas aizgājuši uz modes skatēm, izskatoties tā, it kā būtu sevi no galvas līdz kājām nosmērējuši ar šmeku, un tad izvārtījušies pa omes drēbju skapi. Ar pirkstiem ne uz vienu nerādīšu (rādīšu ar bildi), bet te būs mana recenzija par Latvijā vadošo modes blogeru prikiti. Sen jau kādam tos luņus vajadzēja nolikt pie vietas.

1. Bļe WTF. WTF NAHUJ. Jūs šitādā paskatā vēl uzdrošinaties kritizēt citu cilvēku apģērba izvēli? Tas čuvaks pa kreisi izskatās tā, it kā būtu laizījies ar vecu kāpostu pārdevēju (nu to veco, kurai zem letes ir kontrabandas cīgas un lūpas 24/7 ir uzkrāsotas sarkanākas par manu jebaļņiku, kad esmu fūgā). Vēl viņš izskatās kā Hīta Ledžera Džokera versija, tikai ar homoseksuālām nosliecēm, pusaudžu gados. 

2. Mans nākamais jautājums - vai viņš ir resns, vai arī cieš no kādas slimības? Tas nav pareizi, ka tā mazā (un noteikti, arī skolas gados sistā) galviņa ir uz tik milzīga rumpja!! Nahuj Tev ir svārki? Baigais bļe samurajs jūties? Es zvēru, ka tādu blūzi redzēju savai bijušajai, 80 gadus vecajai ģeogrāfijas skolotājai (nu savā laikā, kad zāle bija stiprāka, un debesis bija homoseksuālas). 

3. Kas tā par huiņu zem tiem svārkiem? Ko Tu tur slēp? Vai tās ir baltas kurpes? Vai sūdu krāsa pēkšņi ir kļuvusi balta? KAS TEV IR PAR PROBLĒMĀM?!?!?! 

4. Tas vēl bija maigi. Džekam pa labi ir duckface. Tas laikam no sūkāšanas (un ne jau saldējuma). Kas viņam ir uz galvas? Vai tā ir tā cepure, ko kundzes gados liek uz galvas, kad vasarā ravē zemeņu takas? Vai arī Indiana Džonss ir ticis apzagts? 

5. Vai Tev ir krāsoti nagi? Ok, es saprotu, kad gāju 11. klasē, tad vienreiz pālī man vienas rokas nagus nokrāsoja melnus, bet izskatās, ka Tu vismaz esi pabeidzis vidusskolu (īpašiem bērniem) un uzskati, ka tas vēl joprojām ir normāli. Vai arī Tu devi savus pirkstus sūkāt džekam pa kreisi? Nu visādi varianti.

6. Es pat nezinu, kas tā par huiņu Tev mugurā. Izskatās pēc saplēstiem aizkariem, bet mani patiešām creeps out fakts, ka es redzu Tavus nipeļus. 

7. Izskatās, ka Tavi legingi būtu savienoti kopā ar augšu. Tu ieradies uz modes skati pidžamā? Vai tā ir pidžama, pediņ? Vai arī tas ir kaut kāds klišejisks cietumnieku kostīms? Cietumā, Tu džekiem patiktu. Par to šaubu nav. ]:)

8. Vai tie ir ādas šorti? Vai tas Jūs modes džeki nebijāt pret ādas izmantošanu? Tā ir imitācija? Kāpēc izskatās, ka tie ir kaut kas līdzīgs segliem, kurus Tev ir uzlicis mūsu Merlina Mensona wanabijs pa kreisi? Vai Džokera wanabijs? Vai arī tas nesaprastais bērns, kurš tika sists tualetēs?

Es neesmu homofobs, ne pavisam. Šis bija iesildošais raksts kaut kam lielākam, ko grasos ņemt priekšā (get it..? ņemt priekšā… get it…?) tuvākajā laikā. Seko man twitterī @AlekssDinamo, lai uzzinātu jaunākās modes peņdences un kaktualitātes LV sabiedrībā. Es tikai iesildos.